Kā cilmes šūnas palīdz sirds slimību pacientiem?
Intervija ar Ēriku Jakobsonu
Šūnu transplantācijas centra vadītājs
Cilmes šūnas tiek dēvētas par brīnumlīdzekli un cerību, kad citas medicīnas metodes ir bezspēcīgas. Tas, kas vēl nesen šķita tāla nākotne, ir kļuvis pavisam reāls un notiek tepat pie mums Latvijā. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Šūnu transplantācijas centrā (ŠTC) kopš 2008. gada vairāk nekā 300 cilvēkiem veikta cilmes šūnu transplantācija.
Šūnu terapija ir reģeneratīvās medicīnas nozare, kas tiek uzskatīta par perspektīvu veidu, kā atjaunot šķietami zaudētas organisma funkcijas, kā arī uzlabot pacientu dzīves kvalitāti, samazinot nepieciešamo medikamentu daudzumu
Cilmes šūnas spēj “aizvietot” novecojušas vai traumu un slimību dēļ bojā gājušas organisma šūnas un audus – tās tiek izmantotas pie miokarda infarkta, sirds mazspējas, koronārās sirds slimības, diabēta u. c. mūsdienās izplatītām saslimšanām. Iespējams, jau tuvā nākotnē cilmes šūnu transplantācija kļūs par ikdienišķu procedūru, taču, lai noskaidrotu, kuriem sirds slimību pacientiem tā šobrīd tiek veikta, kāda ir šo cilmes šūnu nozīme un iedarbība, aicinājām uz sarunu Šūnu transplantācijas centra vadītāju Ēriku Jakobsonu.
Par kādām cilmes šūnām ir runa?
Cilmes šūnas galvenokārt iedala divās lielās grupās – embrionālās cilmes šūnas un somatiskās jeb pieauguša organisma cilmes šūnas. Latvijas Kardioloģijas centrā veic kaulu smadzeņu cilmes šūnu intrakoronāru transplantāciju pacientiem pēc pārciesta un sekmīgi revaskularizēta miokarda infarkta, kā arī pacientiem ar zināmu hronisku sirds mazspēju.
Kādas ir cilmes šūnu brīnumainās spējas?
Cilmes šūnām piemīt spēja diferencēties – transformēties par nepieciešamajām šūnām. Mediķi cilmes šūnas dēvē par šūnu “rezervēm”. Tās ir šūnas, kas nodrošina dzīves laikā mirušo šūnu skaita atjaunošanu, tādējādi uzturot funkcionēt spējīgus orgānus. Tās ir šūnas, kas spēj pašas sevi atjaunot un pārveidoties par jebkuru organisma šūnu. Tā, piemēram, miokarda infarkta gadījumā atmirst daļa audu, taču, pateicoties cilmes šūnām, iespējams šos bojātos audus atjaunot.
Kuriem pacientiem piemēro cilmes šūnu terapiju?
Pacienti, kuriem tiek piemērota cilmes šūnu terapija, tiek speciāli atlasīti, ņemot vērā sirds ehokardiogrāfijas datus, laboratorisko analīžu rezultātus u. c. rādītājus. Lielākoties pacientiem pēc pārciesta akūta miokarda infarkta cilmes šūnu terapija notiek tajā pašā stacionēšanās reizē piecu dienu laikā pēc sekmīgas revaskularizācijas veikšanas. Savukārt hroniskas sirds mazspējas pacientus stacionē slimnīcā atsevišķi pēc kardiologa konsultācijas.
Kā notiek procedūra?
Cilmes šūnu transplantācija ir komandas darbs, kurā iesaistīti dažādu specialitāšu ārsti, biotehnologi un laboratorijas speciālisti. Vispirms (parasti no rīta) tiek veikta pacienta kaulu smadzeņu iegūšana (punkcija), kurai seko audu apstrāde, kas ilgst aptuveni 4–6 stundas. Cilmes šūnu iegūšana no kaulu smadzenēm ir procedūra, kas tiek veikta vietējā anestēzijā un nav pārāk sāpīga.
Cik daudz cilmes šūnu tiek iegūtas/ir nepieciešamas? Vai ja pacientam notiek atkārtots infarkts, ir iespējams vēlreiz iegūt cilmes šūnas?
Šūnu skaits, ko iegūst no vienas punkcijas, katram pacientam ir atšķirīgs. Iespējams, ka tas ir saistīts ar pacienta vecumu, kā arī ar citiem faktoriem. Pēc punkcijas kaula smadzenes atjaunojas, un ir iespējams vēlreiz iegūt šūnas terapijai.
Kā noris cilmes šūnu ievadīšana sirds muskulī?
Kad cilmes šūnas ir sagatavotas transplantēšanai, notiek materiāla intrakoronāra ievadīšana. Procedūra notiek līdzīgi kā koronāro artēriju angioplastija, kad caur artēriju ar speciālas ierīces palīdzību asinsvadu cilmes šūnas tiek nogādātas līdz vietai, kuru skāris infarkts. Parasti šajā vietā šūnas tiek ievadītas ar vairākiem piegājieniem. Procedūra ilgst apmēram vienu stundu, un to veic invazīvais kardiologs. Pēc tam pacients tiek novērots un jau nākamajā dienā var doties mājās.
No kā atkarīgs, vai šūna sekmīgi iemājo sirdī?
Pacienti tiek novēroti, lai saprastu, kā uzlabojas stāvoklis, ārsti novērtē sirds izsviedes frakciju – cik asiņu sirds ir spējīga nogādāt asinsritē.
Vai cilmes šūnu skaits visiem cilvēkiem ir vienāds, un vai visiem pacientiem der viņu pašu cilmes šūnas?
Katrā cilvēkā ir atšķirīgs cilmes šūnu skaits. Pētot cilmes šūnas pacientos, redzam dinamiku, kā mainās šūnu skaits – jo vecāks pacients, jo mazāk cilmes šūnu. Pašreiz terapijā izmantoto šūnu donors ir arī to recipients (saņēmējs), līdz ar ko nepastāv riski, kas saistīti ar šūnu saderību. Pašlaik strādājam pie metodoloģijas izveidošanas, kas ļautu izmantot no viena donora iegūtās šūnas citiem recipientiem.
Ir zināms, ka speciālās “bankās” tiek uzglabātas cilmes šūnas, kas iegūtas no jaundzimušo nabassaitēm. Vai arī šīs šūnas būtu vērts jau laikus uzglabāt nebaltai dienai?
Īsti vajadzības nav, jo šobrīd cilmes šūnu industrija attīstās tik strauji, ka, pieļauju, jau tuvākajos gados būs pieejamas šūnas, kas tiek komerciāli ražotas, turklāt tās būs izmantojamas dažādām indikācijām. Tā ir arī viena lieta, ar ko mēs nodarbojamies – šūnas audzēšana ārpus cilvēka ķermeņa. Šūnu izejas materiālam tiek izmantoti pārpalikumi no ortopēdiskajām operācijām, skrimšļi, āda.
Cik ilgs ir šādu šūnu audzēšanas process?
Izmantojot bioreaktoru, šūnu audzēšanas process ilgst aptuveni trīs nedēļas. Izaudzētās šūnas iespējams sasaldēt un izmantot, kad nepieciešams, kā arī lietot precīzas devas un veikt atkārtotas procedūras, kas pašreiz ir diezgan sarežģīti realizējams kaula smadzeņu pieejamības dēļ.
Cik efektīva ir šūnu transplantācijas terapija?
Būtiskākais ir tas, ka, pateicoties cilmes šūnām, samazinās mirstība. Jāsaprot, ka tā ir salīdzinoši jauna un inovatīva nozare, un joprojām turpinās pētījumi par cilmes šūnu efektivitāti bojātajos audos. Šobrīd pētījumos lielākoties ir pierādīts, ka cilmes šūnu transplantācija (īpaši mononukleāro cilmes šūnu) ir droša metode, taču klīnisko rezultātu efektivitāte vēl jāpierāda ar lielākām pacientu grupām.
