Check-up sirds veselības pārbaudes
Mūsdienu steidzīgajā dzīvesritmā veikt profilaktisko sirds veselības pārbaudi un noteikt izplatītākos sirds un asinsvadu slimību riskus vienuviet var tā saucamajās check-up jeb kompleksajās veselības pārbaudēs. Par tām vaicājām kardiologam, funkcionālās diagnostikas speciālistam kardioloģijā Ivaram Vaskim (Veselības Centru apvienība, medicīnas centrs ″Elite″).
Ko nozīmē check-up sirds veselības pārbaude?
Pamatojoties uz Latvijas Kardiologu biedrības izstrādātām vadlīnijām sirds slimību ārstēšanā un profilaksē, check–up sirds veselības programmas ir izstrādātas daudzos medicīnas centros. Tā ir sirds veselības profilaktiskā pārbaude, kas ietver: kardiologa sākotnējo pieņemšanu, elektrokardiogrāfiju, veloergometriju, ehokardiogrāfiju, asins analīzes (gan tikai kopējo holesterīnu, ABL-H, ZBL-H holesterīnu, triglicerīdus un glikozes pārbaudi), kā arī kardiologa atkārtotu pieņemšanu ar pacienta izmeklējumu datu novērtējumu, diagnozes precizējumu un sirds–asinsvadu sistēmas sarežģījumu riska novērtējumu. Pēc tam noris arī atkārtota pacienta apskate, tiek novērtēta ārstēšanas efektivitāte un drošums, ja nepieciešams – veiktas korekcijas. Tā kā daudzi kardioloģiskie līdzekļi iedarbojas uz dzīvībai svarīgiem organisma parametriem (arteriālais asinsspiediens, sirds ritms un asins recēšana) un to nekontrolēta lietošana ir bīstama, nepieciešamības gadījumā pacientu apmāca sirds–asinsvadu sistēmas medikamentu lietošanā. Tāpat ārsts apspriež ar pacientu gaidāmās ārstēšanas rezultātus, kā arī iespējamos blakus efektus un sniedz padomus ēšanas ieradumos un dzīvesveida korekcijā.
Kādi ir biežākie riska faktori?
Galvenie sirds veselības riska faktoru indikatori ir paaugstināts asinsspiediens, palielināts holesterīna un cukura līmenis asinīs, smēķēšana, alkohola lietošana, palielināts svars, kā arī psihoemocionāls stress un regulāras pārslodzes. Sirds pārbaudes programmā tiek konstatēti pacienta galvenie sirds veselības riska faktoru indikatori, kā arī tiek pārbaudīta sirdsdarbības kvalitāte, veicot sirdsdarbības funkcionālus izmeklējumus.
Cik bieži ieteicams veikt pārbaudi?
Pacientiem līdz 40 gadu vecumam bez sūdzībām sirds veselības check-up programmu ir ieteicams veikt ik pēc trim gadiem, bet pēc 45–50 gadu vecuma tā jāveic katru gadu. Pēc 50 gadu vecuma sirds veselībai ir tendence pasliktināties straujāk.
Vai šo sirds veselības check-up pārbaudi var veikt pacients ar subjektīvām sūdzībām?
Var, taču, sajūtot sūdzības par sirds darbību, piemēram, it sevišķi pēkšņas, nesen parādījušās sāpes sirds apvidū, krūškurvī, elpas trūkumu miera stāvoklī vai mērenas fiziskas slodzes laikā, sirdsklauves, neritmisku sirdsdarbību vai sūdzības pēc pārslimotas gripas, pneimonijas, angīnas, kā arī ja (bez citām slimībām) parādās svīšana, nespēks, aizdusa, nekavējoties ir jādodas vizītē pie kardiologa, kurš izvērtēs konkrētās sūdzības un nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus, noteiks diagnozi un nozīmēs ārstēšanas kursu!
Vai tiešām cilvēkam ir nepieciešams pārbaudīt sirds veselību (EKG, VEM u. c. izmeklējumi), turklāt regulāri, ja nemaz nav sūdzību?
Tas ir nepieciešams, jo daudzām ar sirdi saistītām saslimšanām, piemēram, paaugstinātam asinsspiedienam, arī veidošanās sākumposmā nav īpašu pazīmju, un tas cilvēka dzīvē nerada būtiskas problēmas. Augstie sirds slimību mirstības rādītāji vēsta tieši to, ka slimības to attīstības stadijās faktiski netiek kontrolētas. Sirds slimības konstatē pārsvarā tikai jau ielaistās formās, kad ārstēšanas efektivitāte ir krietni zemāka.
Cik ilgi noris pārbaudes?
Check–up izmeklējumu plāns tiek iepriekš saskaņots. Profilaktisko izmeklēšanu veic 1–3 dienu laikā, un tā ietver: laboratoriskos izmeklējumus, sonogrāfiju vēdera dobumam un sirdij, elektrokardiogrammu, rentgenogrammu plaušām, kā arī sirds slodzes testu. Izmeklējumu beigās, apkopojot visus rezultātus, pacients saņem sertificēta kardiologa slēdzienu un rekomendācijas. Ja izmeklējumu laikā pacientam tiek konstatētas kādas problēmas, kardiologs nozīmē ārstēšanu un, ja nepieciešams, rekomendē citu speciālistu konsultācijas.
Vai šīs kompleksās pārbaudes ir pieejamas par maksu?
Jebkura check-up programma ir tikai maksas pakalpojums, izcenojumi un apstākļi medicīnas centros, iespējams, nedaudz var atšķirties.
Vai cilvēks var neraizēties par savu veselību, ja viņš veic komplekso sirds veselības pārbaudi katru gadu?
Sirds veselība ir viena no būtiskākajām cilvēka kopējā veselības stāvokļa raksturiezīmēm. Taču pārliecībai par labu veselību ar vienu sirds pārbaudi ir par maz. Check-up programma ir radīta cilvēkiem, kuriem sirds veselība ir prioritāte, taču pārējie veselības rādītāji jākontrolē atsevišķi. Papildus sirds veselības kontrolei cilvēkam tikpat regulāri ir jākontrolē savu iekšējo orgānu, plaušu stāvoklis, uroloģiskā (vīriešiem) un ginekoloģiskā (sievietēm) veselība, balsta un kustību funkcijas, onkoloģiskie rādītāji u. c. parametri, jo pastāv saslimšanas, kas var pasliktināt arī sirds un asinsvadu sistēmas stāvokli!
Biežākie sirds veselības check-up pārbaudes izmeklējumi
Fiziskās slodzes tests (VEM): tā ir visplašāk lietotā izmeklēšanas metode gan sākotnējas koronārās sirds slimības (KSS) diagnostikā, gan arī izvērtējot tās smaguma pakāpi. KSS ir slimība, kad rodas neatbilstība starp sirds asins apgādi un sirds muskuļa (miokarda) prasībām pēc skābekļa sakarā ar sirds vainagartēriju organisku bojājumu (aterosklerozi) un/vai funkcionāliem traucējumiem (piemēram, asinsvadu spazmu u. c.). Tās biežākās formas ir stenokardija un miokarda infarkts.
Slodzes tests ir jutīgāks un specifiskāks nekā miera stāvokļa EKG (elektrokardiogramma), jo tā mērķis – noteikt sirds muskuļa skābekļa trūkumu, ko sauc par išēmiju. Slodzes testa laikā ārsts reģistrē EKG, periodiski pēc protokola tiek fiksēta asinsspiediena un sirds frekvences maiņa atkarībā no slodzes lieluma, kas tiek mērīta vatos (W). Slodzes testa laikā ārsts ņem vērā pacienta vecumu, dzimumu, sūdzību raksturu, riska faktorus un objektīvās izmeklēšanas datus. Izmeklējums turpinās, līdz tiek sasniegts maksimāli pieļaujamais pulsa biežums un/vai maksimāli pieļaujamā arteriālā asinsspiediena paaugstināšanās un/vai tiek reģistrētas izmaiņas sirds muskulatūras trofikā. Ja pacientam parādās sūdzības, piemēram, sāpes aiz krūšu kaula, izteikts elpas trūkums u. tml., VEM izmeklējumu pārtrauc.
Doplereho kardiogrāfiskā izmeklēšana (EHO KG) – sirds izmeklējums ar ultraskaņu. Izmeklējuma laikā pēc standarta protokola tiek izvērtēti dažādi sirds mērījumi. EHO KG diagnostikas metode ir strauji attīstījusies – pieejamas arvien augstākas tehnoloģijas, kuras ievērojami atvieglo sirds patoloģiju diagnostiku ar ultraskaņu. Novērtē sirds struktūras un to funkcionālo stāvokli; metode ir nekaitīga, nesāpīga un ļoti informatīva.
HOLTERA monitorings palīdz ārstam novērtēt sirds ritma traucējumus 24 stundu laikā, uzrādot, kāda veida aritmija ir pacientam, cik biežas ir ritma traucējumu epizodes un to ilgums. Ar izmeklējumu ir iespējams noteikt arī sirds muskuļa išēmijas epizodes, proti, noteikt stenokardijas gadījumus, kā arī vienlaikus atklāt asimptomātiskās išēmijas epizodes. Izmeklējumu veic pacientiem ar aizdomām par sirds ritma traucējumiem vai citām sirds saslimšanām. HOLTERA monitorēšanā tiek izmantota neliela pārnēsājama EKG iekārta, ar kuras palīdzību kontrolē sirdsdarbību 24 stundas. Nolasīšanas ierīce ir viegli lietojama – tā būtiski neapgrūtina pacienta ikdienas aktivitātes un ērti ir paslēpjama zem apģērba.
24 stundu asinsspiediena monitorēšana – metode, kuru izmanto, lai konstatētu asinsspiediena svārstības diennakts laikā. Situācijās, kad ārstam ir aizdomas par t. s. baltā halāta hipertensiju – ikdienā ierastos apstākļos cilvēkam asinsspiediens ir normāls – mērķtiecīgi būtu izdarīt 24 stundu asinsspiediena reģistrāciju.
Jāpiemin, ka arī grūtniecēm nereti konstatē arteriālu hipertensiju.
Kas jāņem vērā, veicot pārbaudi
- Check-up izmeklēšana ir iepriekš jāsaplāno. Pacientam ir jārēķinās, ka visas programmas darbības nedrīkst sekot uzreiz viena pēc otras. Tādēļ starp izmeklējumiem būs pārtraukumi. Ir svarīgi līdz slodzes testa veikšanai un konsultācijai saņemt analīžu rezultātus no laboratorijas. Ja no rīta nodod analīzes, to rezultāti būs gatavi tikai pēcpusdienā. Daļai izmeklējumu (VEM) diennakti pirms izmeklējuma nedrīkst lietot noteiktu grupu medikamentus (izņemot cukura diabēta gadījumā), ko precizēt var tikai ārsts, taču pamatā hronisku sirds saslimšanu gadījumā jālieto visas zāles kā ierasts (tāpēc līdzi jāņem medikamentu saraksts ar precizētu devu un lietošanas režīma izklāstu).
- Ir izmeklējumi, pirms kuriem divas līdz trīs stundas nedrīkst ēst un smēķēt.
- Uz VEM līdzi jāņem ērts apģērbs (sporta bikses vai šorti), apavi ar cietu pamatni (sporta apavi).
- Ja pacients ir saaukstējies (paaugstināta temperatūra, klepus, iesnas, slikta pašsajūta), labāk izmeklējumus pārcelt uz citu dienu.
Profesijas, kurām būtu svarīgi regulāri veikt kardioloģisko check-up pārbaudi:
- ugunsdzēsēji;
- policijas darbinieki;
- autovadītāji;
- jūrniecības darbinieki.
