Dzīve pēc infarkta

Kā atzīst kardiologs I. Zakke, pateicoties zinātnes un medicīnas tehnoloģiju attīstībai, mūsdienās infarkta pacientus iespējams sekmīgi ārstēt un atgriezt pilnvērtīgā dzīvē. Statistika liecina, ka intrahospitālā mirstība no infarkta samazinājusies uz pusi – no 24% uz 12%. Faktiski, ja infarkts ir pamanīts laikus un cilvēks saņem atbilstošu mediķu palīdzību, viņa dzīvildze un dzīves kvalitāte pēc infarkta gandrīz neatšķiras no vesela cilvēka. Tomēr daudz kas ir pašu pacientu un viņu tuvinieku rokās, sākot no infarkta savlaicīgas atpazīšanas un ne­atliekamās medicīniskās pa­lī­dzī­bas izsaukšanas, beidzot ar rūpēm par savu veselību pirms un jau pēc infarkta.

Kas īsti ir noticis ar cilvēku, kam bijis infarkts?

Miokarda infarkts rodas, ja kādu iemeslu dēļ sirds artērijas tiek nosprostotas, piemēram, ar trombu, tad daļa sirds muskuļa asins apgādi nesaņem un atmirst. Izveidojas sirds muskuļa bojājums jeb miokarda infarkts, kas izpaužas ar stiprām dedzinošām, plēsošām, žņaudzošām sāpēm krūšu kurvī. Lai ārstētu infarktu, nepieciešams veikt asinsvada atbrīvošanu. To veic vai nu medikamentozi, šķīdinot ar zālēm, ko sauc par trombolīzi, vai arī tiek pielietota angioplastija. Angioplastija ir procedūra, kuras laikā ar speciālu balonu paplašina šo bojāto asinsvadu, un parasti tajā vietā ievieto metāla trubiņu jeb stentu. Tādā veidā tiek uzlabota asinsrite šajā sirds reģionā. Dažreiz tiek kombinētas abas metodes. Piemēram, laukos, kur nav pieejama invazīvā terapija, pacientam vispirms tiek veikta trombolīze, un pēc tam slimnieks tiek pārvests uz slimnīcu, kur tiek veikta angioplastija, piemēram, uz P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centru (invazīvās procedūras tiek veiktas arī Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcā, Liepājas un Daugavpils slimnīcās). Arī pārvešana jāveic pēc iespēja ātrāk – diennakts laikā.

Cik ilgs laiks infarkta pacientam ir jāpavada slimnīcā?

Vispirms notiek asins plūsmas atjaunošana, proti, miokards atkal saņem nepieciešamo skābekļa daudzumu. Ja mēs visu izdarām laicīgi, tad iespējams novērst nekrozi, un sirds muskulis cieš minimāli. Pēc tam pacientam tiek taisīta ehokardiogramma, lai varētu redzēt bojāto zonu.

Sākumā pacients atrodas vienu diennakti intensīvajā terapijā, kur notiek trombolīze vai angioplastija. Ja pacienta stāvoklis ir stabils, ir labs asinsspiediens un nav nekādu citu būtisku komplikāciju, nākamajā dienā pacientu pārved uz palātu. Vidēji pacients ar infarktu atrodas intensīvajā terapijā no 24 līdz 48 stundām. Pēc tam pacients tiek pārvests uz palātu, kur notiek primāra pacienta aktivizācija. Tas nozīmē, ka pacients jau pēc 48 stundām var celties, iet uz tualeti, pastaigāt pa istabu. Ceturtajā dienā var iziet pastaigāties pa koridoru, un piektajā dienā mēs pacientu no slimnīcas izrakstām. Faktiski, ja nav nekādu komplikāciju, pacients pavada slimnīcā 4–5 dienas.

Cik ļoti infarkta rezultātā tiek traumēts cilvēka ķermenis – sirds, asinsvadi un citi orgāni?

Pats svarīgākais ir laiks, kas pagājis kopš pirmajiem infarkta simptomiem. 90 minūtes ir optimālais laiks, kad iespējams slimniekam palīdzēt, izvairoties no smagām komplikācijām. Tādā gadījumā mēs sakām, ka ir labāka prognoze un labāks rezultāts, jo mazāk cieš sirds muskulis. Ja sirds muskulis ir stipri cietis un cilvēks novēloti nonācis slimnīcā, var attīstīties sirds mazspēja, kas izpaužas kā elpas trūkums un nespēks. Pēc infarkta var būt arī aritmija, kuru var ārstēt ar medikamentiem.

Kāda ir Jūsu pieredze – vai cilvēki spēj atpazīt infarktu?

Diemžēl pieredze ir bēdīga, jo daudzi cilvēki neatpazīst infarktu, pacienti domā, ka tas ir bronhīts, ka sāpes saistītas ar zarnu traktu, bieži vien domā, ka tā ir starpribu neiralģija, vaino caurvēju. Tāpēc aicinu ikvienu iepazīties ar infarkta pazīmēm, lai prastu tās atpazīt un attiecīgi rīkoties.

Kas jāņem vērā cilvēkam pēc izrakstīšanās no slimnīcas?

Svarīgi no sākumā nepārcensties ar lielu slodzi – visu darīt pakāpeniski (skat. zemāk rehabilitologa ieteikumus), pirmās dienas vairāk kustoties pa māju, pēc tam pamazām dodoties garākās pastaigās. Pirmās 3 nedēļas slimniekam ir darba nespējas lapa, pēc tam pacients var atgriezties darbā. Protams, jāskatās, kāds ir darbs. Ja pacientam ir sēdošs darbs pie datora, tad pēc 3 nedēļām var uzsākt darbu. Savukārt, ja pacienta darbs ir saistīts ar fizisko slodzi vai cilvēks ir šoferis-tālbraucējs, tad pēc slimības lapas beigām ir ieteicams iziet rehabilitācijas kursu, kurš ir iespējams Vaivaru sanatorijā, Jaunķemeros vai Līgatnē. Rehabilitācija ir pieejama arī PSKUS ambulatorajā nodaļā un citur. Rehabilitācijas kursu slimnieks var pieteikt, esot slimnīcā.

Biežāk uzdotie infarkta pacientu jautājumi

Vai pēc infarkta var iet pirtī?

Nevajadzētu iet uzreiz, jo pirts ir riska zona. Karstā pirtī varētu iet apmēram pēc 2 mēnešiem, bet arī ar prātu un ne pārāk augstās temperatūrās. Labāk pirtī neiet slimniekiem ar augstu asinsspiedienu, kā arī pacientiem, kam izveidojusies sirds mazspēja un aritmija.

Vai var ceļot ar lidmašīnu?

Pēc infarkta var lidot jau pēc 3 nedēļām, arī doties tālākos pārlidojumos. Ieteicams lidojuma laikā nedaudz pastaigāt, kā arī vilkt kompresijas zeķes. Ļoti svarīgi pacientiem ir atcerēties paņemt līdzi visus nozīmētos medikamentus.

Smēķēšana?

Smēķēšana ir obligāti jāatmet. Lielā mērā infarkta attīstībā bieži vien vainojama smēķēšana. Tad, ja cilvēks vēl pēc infarkta smēķē, viss lielais darbs, kas saistīts ar asinsvadu attaisīšanu, ir vējā un ir absolūti neefektīvs. Nav nekādas jēgas no vienas puses ārstēties un no otras – turpināt smēķēt. Tās ir divas nesavienojamas lietas – medikamentoza ārstēšana un smēķēšana. Ir jāizvēlas, vai cilvēks grib dzīvot veselīgu un normālu dzīvi vai turpināt smēķēt un riskēt ar sekām.

Vai un kad drīkst atsākt lietot alkoholu?

Iesakām pirmās nedēļas mierīgu dzīvesveidu – neaizrauties ar ballēm un iešanām ciemos. Vīna glāze pēc kādas nedēļas pēc infarkta nav aizliegta.

Vai ir kādi uztura ierobežojumi?

Pret uztura paradumiem ir jāizturas ļoti nopietni, jo ateroskleroze un panga ir izveidojusies bieži vien neveselīga uztura dēļ. Tāpēc nevar ēst neko treknu, ceptu un kūpinātu, lai samazinātu holesterīna līmeni. Tāpat jāsamazina sāls un cukura patēriņš, priekšroku dodot augļiem un dārzeņiem, zivīm un citiem veselīgiem produktiem.

Kādi medikamenti ir jālieto pacientam pēc infarkta?

Parasti infarkta pacientiem ir arī paaugstināts zema blīvuma holesterīns, tāpēc viņiem jālieto zāles, ko sauc par statīniem. Turklāt tas jādara visu mūžu. Tam ir daudz pozitīvie efekti – tie ne tikai samazina holesterīnu, bet arī uzlabo endotēliju, kas ir traumēts infarkta rezultātā. Visiem pacientiem, kas cietuši no infarkta, ir jālieto anti­trombotiskās zāles – pamatā tas ir aspirīns, kas arī jālieto visu dzīvi. Tāpat jālieto vesela virkne citu preparātu, kas uzlabo endotēliju funkciju. Bieži vien pacientiem jālieto arī antihipertensīvie līdzekļi, kas paredzēti asinsspiediena mazināšanai.

Svarīgi atcerēties, ka tad, kad pacients izrakstās no stacionāra, nākamajā dienā ir jāvēršas pie ģimenes ārsta. Uzreiz jau nākamajā dienā jāaicina ģimenes ārsts uz mājām (šajā gadījumā nav nepieciešamības iet uz poliklīniku), ir jāparāda izraksts no slimnīcas, lai varētu sekmīgi turpināt stacionārā uzsākto ārstēšanu.

Vai cilvēks, kas pārcietis infarktu, var atsākt sportot?

Pirmās fiziskās aktivitātes sākas jau slimnīcā ar nelielām pastaigām, uzkāpšanu pa trepēm u. tml. Pēc infarkta aktīvi sportot nevajadzētu vismaz mēnesi. Pēc laika cilvēks var atgriezties pilnvērtīgā dzīvē, tai skaitā nodarboties ar sportu.

Kāpēc visbiežāk pacienti atgriežas slimnīcā ar infarktu?

Bieži tas ir saistīts ar smēķēšanas atsākšanu un režīma neievērošanu, proti, cilvēki uzreiz iet karstā pirtī, sauļojas karstā saulē, veic pārāk lielas fiziskās aktivitātes. Un pats galvenais faktors – nozīmēto medikamentu nelietošana, īpaši, ja netiek lietoti asinsšķīdinošie medikamenti. Tas ir nopietns risks ne tikai atkārtotam in­farktam, bet arī cilvēka dzīvībai.

Ieteikumi pacientiem pēc akūta miokarda infarkta vai sirds ķirurģiskām operācijām, izrakstoties no stacionāra*.

«Izrakstoties no stacionāra, pacienti parasti ir jau nedaudz atlabuši, bet lielākajai daļai vēl ir baiļu un nedrošības sajūta. Atveseļošanās perioda ieteikumi ir ļoti individuāli, atkarībā no pacienta vecuma, fiziskās kondīcijas pirms slimības un slimības smaguma.»

Kas būtu jāievēro?

Pirmā nedēļa mājās

• Esiet piesardzīgi ar fiziskām slodzēm.
• Labi izgulieties.
• Atpūtieties vismaz 1–2 stundas pēc pusdienām.
• Kāpiet pa kāpnēm 1–2 reizes dienā vismaz 1 stāvu, atpūtieties pēc nepieciešamības.
• Pārsvarā palieciet mājās un neaiciniet daudz viesus.
• Ja jūtaties labi, sāciet pastaigas ārā (ja nav pārāk auksts vai karsts laiks). Pastaigājieties vismaz 10–15 minūtes.
• Ja jūtat nogurumu, nespēku vai elpas trūkumu, ir jāapstājas un jāatpūšas.

Otrā, trešā nedēļa mājās

• Pietiekami daudz atpūtieties.
• Kāpiet pa kāpnēm 1–2 stāvus vismaz 3–4 reizes dienā.
• Pastaigājieties ārā, un katru dienu pagariniet pastaigas laiku par 5–10 minūtēm, pakāpeniski sasniedzot 1–1,5 km dienā. Šo slodzi var sadalīt, staigāt 2–3 reizes dienā.
• Var uzsākt vieglus mājas darbus (mazgāt traukus, slaucīt grīdu u. c.)

Ceturtā – sestā nedēļa

• Pakāpeniski palieliniet pastaigas laiku līdz 2–3 km dienā.
• Staigājiet vismaz 40 min. dienā, vēlams 1 stundu.
• Dariet to katru dienu vai vismaz 5–6 reizes nedēļā.

Ieteikumi

• Nevadiet automašīnu vismaz 6 nedēļas pēc akūta miokarda infarkta, par turpmāko konsultējieties ar ārstu.
• Nepeldiet vismaz 6 nedēļas pēc akūta miokarda infarkta un 10 nedēļas pēc sirds ķirurģiskās operācijas.
• No seksuālās dzīves vajadzētu atteikties 1 vai 2 nedēļas. Ja varat bez grūtībām uzkāpt 2. stāvā un sāpes krūtīs jūs netraucē, varat atsākt dzimumdzīvi.
• Nesāciet nodarboties ar lielām fiziskām slodzēm, pirms neesat konsultējies ar savu ārstu.
• Piesakieties uz kardioloģiskās reha­bilitācijas programmām rehabi­li­tācijas centros «Vaivari», «Jaun­ķe­meri», «Līgatne» vai ambulatori PSKUS rehabilitācijas no­daļā 3 reizes nedēļa.
• Konsultējieties ar kardiologu vai ģimenes ārstu, viņš jums ieteiks piemērotāko rehabilitācijas vietu un dos norīkojumu uz rehabilitācijas iestādi.

*P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģe Lilita Putāne.