Ikdienā lietojamo pārtikas produktu vērtība

Ķiploks ir antioksidants, uzlabo endotēlija funkciju un aizkavē trombu veidošanos.

Jēra gaļa – arī liesā jēra gaļā ir daudz tauku. Piesātināto tauku saturs ir līdzīgs cūkgaļai vai liellopam, bet kopējais tauku daudzums ir gandrīz 2 reizes lielāks.

Alkohols – ātri uzsūcas un tiek izmantots organismā, paaugstina augsta blīvuma holesterīna līmeni asinīs, uzlabo endotēlija funkciju.

Alkoholiskie dzērieni kā vīns, lietots mazos daudzumos (pie ēdiena viena glāze) aizsargā no kardiovaskulārām slimībām. Sarkanvīnam, kas bagāts ar flavonoīdiem, ir īpaša kardioaizsardzība, pateicoties antioksidanta efektam, tas palīdz paaugstināt augsta blīvuma («labo») holesterīnu.

Pīles gaļā ir daudz tauku, kā jēram. Piesātinātie tauki koncentrējas ādā (ko labāk neēst), bet nepiesātinātie atrodas sarkanajā gaļā.

Auzu pārslas – šķīstošas šķiedrvielas, dod enerģiju un palīdz novērst bada sajūtu.

Avokado – satur mononepiesātinātās taukskābes, bagāts ar E vitamīnu, dažādiem minerāliem.

Brokoļi un puķkāposti – bagāti ar šķiedrvielām, antioksidantiem, C vitamīnu, beta karotīnu.

Sviests – bagāts ar piesātinātiem taukiem, kas tieši saistīti ar holesterīna uzņemšanu. Nevajadzētu lietot.

Kakao – pulveris satur antioksidantus. Krūze kakao, atšķaidīta ar ūdeni vai zema tauku satura pienu der kā antioksidants sarkanvīna vietā.

Medījums – brieža gaļa, piemēram, bagāta ar proteīniem, vitamīniem un minerālsāļiem, maz tauku.

Kafija – bez kaloriju, bet tas ir līdz brīdim, kad pieliek cukuru. Pārāk liels kafijas daudzums paradoksāli var izraisīt nogurumu, nevis enerģijas pārpilnību. Kafijas tasīte pēc ēdiena var veicināt gremošanu. Optimāli var lietot 2–3 tasītes kafijas dienā (espresso tipa kafija). Dekafeinēta kafija nesatur antioksidantus, kas pasargā no sirds slimībām un vēža.

Burkāni – bagāti ar beta karotīnu, ar augstu antioksidantu līmeni.

Gurķi – neliels diurētisks efekts.

Šokolāde – piena šokolāde satur maz kakao, līdz ar to tai ir mazāk antioksidantu, nekā melnajai, kurā ir mazāk kaloriju. Kausētā šokolāde satur daudz kofeīna, dzelzi un magniju.

Sīpoli – tādas pašas īpašības kā ķiplokam. Pazemina arī asinsspiedienu, šķidrina asinis, samazinot trombu veidošanās risku.

Kokosrieksts – vienīgais no augļiem, kas satur daudz piesātinātos taukus, bet tie katrā ziņā ir labāki par dzīvnieku piesātinātajiem taukiem. Kokosrieksta «ūdenī» ir daudz vitamīnu un minerālvielu.

Trusis – liesa baltā gaļa ar augstu olbaltumvielu saturu.

Vēžveidīgie – maz tauku, bagāti ar minerāliem, vitamīniem un polinepiesātinātām taukskābēm. Satur daudz holesterīna, bet formā, kas īpaši neuzsūcas organismā.

Cūku pupas – bagātas ar šķiedrvielām, kas samazina holesterīnu. Satur vitamīnus, minerālvielas, flavonoīdus.

Aknas – satur dzelzi, proteīnus, B vitamīnu, bet arī daudz holesterīna, tāpēc vajadzētu izvairīties lietot bieži.

Sieri – parasti bagāti ar taukiem, holesterīnu un daži arī ar sāli. Cietie sieri satur daudz kalcija, B2 un B12 vitamīnus, proteīnus. Lietojami nelielos daudzumos.

Augļi un dārzeņi – vajadzētu ēst 5 porcijas augļu un dārzeņu dienā. Jāvariē augļus. Dārzeņus labāk ēst svaigus vai minimāli vārītus, vai tvaicētus.

Fruktoze – «augļu cukurs». Tajā ir gandrīz tās pašas kalorijas, kas cukuram, bet tā spēj daudz vairāk saldināt, tāpēc nepieciešama mazākos daudzumos. Lietota pārāk daudz, spēj izraisīt caureju, palielināt triglicerīdu līmeni.

Sēnes – satur maz ogļhidrātus, bagātas ar proteīniem un šķiedrvielām, maz kalorijas.

Tauki – parasti ceptie tauki (apstrādātie) ir neveselīgāki par svaigajiem, taču nav ieteicams lietot ne vienus, ne otrus. To vietā labāk lietot olīveļļu.

Piens – govs piens satur daudz olbaltumvielu un kalciju. Pienā ir daudz piesātināto tauku, tāpēc cilvēkiem, kam ir problēmas ar holesterīnu, ir ieteicams lietot zema tauku satura pienu vai sojas pienu.

Anīss – satur daudz minerālvielas, tam ir viegli atslābinošs efekts, var aizstāt karameles. Lietots pārāk lielos daudzumos var izsaukt hipertensiju.

Cūkgaļa – satur vairāk taukus kā liellops, tā ir bagāta ar B vitamīnu, cinku un selēnu.

Majonēze – «aizliegtais» ēdiens. Ļoti bagāta ar taukiem un holesterīnu. Receptēs, kur jāizmanto majonēze, labāk to aizstāt ar citu recepti: 1/2 tases baltā jogurta, viena karote aromātisku zaļumu un divi pilieni sojas mērces.

Mango un papaija – bagāti ar E vitamīnu, beta karotīnu, šķiedrvielām.

Āboli – vairāk apmierina izsalkumu kā citi augļi.

Granātāboli – satur daudz cukura un C vitamīna. Pietiek 50 ml sulas dienā, lai iegūtu tā aizsargājošās īpašības.

Medus – augsts cukura līmenis, maz kaloriju, antiseptisks.

Rieksti – bagāti ar dzelzi, magniju, cinku un proteīniem, kas ļoti svarīgi diētai. Daudz kalorijas, jo rieksti satur daudz taukus, bet lielākoties tie ir nepiesātinātie. Brazīlijas rieksti palīdz izvairīties no kardiovaskulārām slimībām, vēža un ātras novecošanas. Pekanrieksti spēj nostiprināt imūnsistēmu.

Mieži – bagāti ar šķiedrvielām. Bagāti ar minerāliem un olbaltumvielām. Mieži, kas ir pārstrādāti (nomizoti) zaudē daļu no savas vērtības.

Maize – vislabāk pilngraudu, daudz šķiedrvielu, daudz kalorijas.

Pasta – baltā pasta satur mazāk šķiedrvielas, mazāk minerālus un vitamīnus nekā pilngraudu pastas izstrādājumi. Tā ir ogļhidrātu avots ar nelielu tauku saturu.

Kartupeļi – satur vitamīnus (C, u. c.), kāliju, šķiedrvielas, minerālvielas. Jaunie kartupeļi satur vairāk C vitamīna kā vecie. Kartupeļus vajadzētu vārīt ar visu mizu, vai mizot tieši pirms to gatavošanas, satur daudz kalorijas.

Peperoncino jeb čilli pipari – veicina gremošanu un darbojas kā pretsāpju un imūnsistēmu stimulējošs līdzeklis.

Zivis – baltās zivis ir bagātas ar vitamīniem, minerālvielām un olbaltumvielām, un tās ir ideālas diētai. Treknas zivis (lasis, āte, tuncis) satur Omega-3 taukskābes. Tās palīdz izvairīties no kardiovaskulārām slimībām, pasargā no atkārtota infarkta. Visās zivīs ir jods, fluors un kalcijs.

Zirņi – satur vitamīnus (C u. c.), šķiedrvielas, minerālvielas.

Vistas gaļa – maz tauku, daudz olbaltumvielu. Jāatceras noņemt ādu pirms gatavošanas.

Tomāti – bagāti ar likopēnu un antioksidantiem, kas palīdz izvairīties no kardiovaskulārajām slimībām un vēža. Satur arī beta karotīnu, C un E vitamīnus.

Žāvētas plūmes – satur daudz cukura, piemīt atslābinošs efekts.

Rīsi – vēlams lietot pilngraudu produktu, jo citādi tiek mazināts vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu saturs.

Desas – satur daudz piesātinātos taukus un sāli, nav ieteicams produkts.

Sāls – pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu jācenšas lietot pēc iespējas mazāk. Lai uzlabotu ēdiena garšu, jāizmanto dažādi zaļumi un garšvielas.

Lasis – bagāts ar Omega-3 taukskābēm, maz piesātināto tauku.

Selerija – samazina asinsspiedienu un holesterīnu.

Sēklas (saulespuķu, sezama, ķirbju) – bagātas ar minerālvielām, olbaltumvielām, šķiedrvielām, antioksidantiem un E vitamīnu.

Tītara gaļa – bagāta ar olbaltumvielām, B vitamīnu, selēnu, satur maz taukus. Perfekts diētai.

Tēja – gan zaļā, gan melnā satur daudz flavanoīdus, kas samazina vēža un kardiovaskulāro slimību risku. Tajā ir mazāk kofeīna kā kafijā, nav kaloriju. Līdzīgas īpašības kā kafijai.

Tuncis – maz tauku, bagāts ar E vitamīnu un Omega-3 taukskābēm. Satur antioksidantus.

Olas – daudz holesterīna, kā arī B2 un E vitamīni, dzelzs. Olas baltumā holesterīna nav. Atļauts nelielos daudzumos.

Vīnogas – sarkanās vīnogas tāpat kā sarkanvīns satur lielu daudzumu antioksidantu, taču satur arī daudz cukura.

Dārzeņi – spināti, ķirbji, pupas, sarkanā paprika satur daudz beta karotīnu, antioksidantus, minerālvielas un vitamīnus.

Teļa gaļa – baltā gaļa ar nelielu tauku saturu un daudz olbaltumvielām.

Jogurts – satur daudz olbaltumvielu un kalciju. Jāizvēlas jogurts ar pazeminātu tauku saturu. Lielākā daļa dabīgo jogurtu 100 g satur mazāk par 1 g tauku. Uzmanību jogurtiem ar augļiem, tajos var būt daudz cukura! Pārbaudiet etiķeti!

Cukurs – cukurniedru cukurs nesatur taukus, šķiedrvielas, tikai ogļhidrātus. Brūnais cukurs satur ļoti nelielu daudzumu vitamīnu un minerālvielas. Nelielu cukura daudzumu var atļauties iekļaut diētā.