Informācijas par sirds veselību nevar būt par daudz!
Intervija ar Andri Skridi
P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, medicīnas zinātņu doktors
Par to, kādi ir galvenie sirds slimību riska faktori, ko varam ietekmēt ar ikdienas paradumu maiņu un kuros gadījumos bez zālēm neiztikt, vaicājām P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologam Andrim Skridem.
Lai arī kardiologi tik bieži atgādina par sirds slimību riskiem, aicina ievērot profilaksi, organizē izglītojošus pasākumus un runā ar pacientiem ikdienā, Latvijā arvien ir augsta mirstība tieši sirds un asinsvadu saslimšanu dēļ. Kā jūs to skaidrojat?
Uzskatu, ka informācijas par veselību iedzīvotājiem nevar būt par daudz. Tas attiecas gan uz veselīga dzīvesveida pamatprincipiem, gan sirds veselības skaitļiem, gan ārstēšanu. Es labprāt piedalos dažādos sabiedrību izglītojošos pasākumos, kuru laikā tiek veikti arī sirds veselības eksprestesti, piemēram, mērīts holesterīna līmenis un asinsspiediens. Diemžēl bieži atklājas, ka lielai daļai pasākumu apmeklētāju šie rādītāji ir paaugstināti, dažiem pat kritiski augsti. Par to liecina arī valsts statistikas dati. Labā ziņa ir tā, ka, pateicoties šīm kampaņām, cilvēki kļūst arvien izglītotāki un zina, ka, piemēram, asinsspiedienam optimāli jābūt 120/80 mmHg, taču paši to nemēra vai pietiekami neseko līdzi. Tāpat nereti pacienti atzīst, ka pārtraukuši lietot zāles, jo sākuši justies labāk. Sekas ilgstoši neārstētam augstam asinsspiedienam un holesterīna līmenim var būt insults vai infarkts, kā arī dažādas sirds un asinsvadu slimību komplikācijas. Dažkārt arī pāragra nāve.
No pašiem medikamentiem neviens nemirst, taču, ja cilvēks ar reālu infarkta vai insulta risku nelietos zāles, tad gan viņš nomirs!
Kādi ir izplatītākie sirds un asinsvadu slimību riski?
Līdzās iedzimtībai paaugstināts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis, neveselīgs uzturs un mazkustīgs dzīvesveids, pārmērīga alkohola lietošana un smēķēšana ir riska faktori, kas veicina dažādu sirds un asinsvadu slimību attīstību. Tāpēc ir svarīgi regulāri pārbaudīt sirds veselības skaitļus, tostarp, asinsspiedienu, pulsu, holesterīna un cukura līmeni, kā arī reizi gadā apmeklēt ģimenes ārstu. Pateicoties mūsdienu medicīnas un tehnoloģiju attīstībai, daudzas slimības ir iespējams laikus diagnosticēt un sekmīgi ārstēt, uzlabojot cilvēka dzīves kvalitāti.
Kas ir katra paša rokās, un kur var līdzēt tikai medicīna?
Ārsts var palīdzēt izveseļoties, taču atbildība par savu veselību ir jāuzņemas mums katram pašam – ne ārsts, ne valsts nav vainojama pie tā, ka cilvēki smēķē, maz kustas, ēd neveselīgu uzturu.
Ir riska faktori, kurus varam ietekmēt, mainot savus dzīves paradumus, un riska faktori, kurus ietekmēt nav mūsu spēkos. Ietekmējamie riska faktori ir smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, palielināts ķermeņa svars, nepietiekama fiziskā aktivitāte, cukura diabēts, nepareizs uzturs. Savukārt tas, ko nevaram ietekmēt, ir mūsu vecums, dzimums, kā arī ģenētika, proti, iedzimtas slimības.
Kā var izvērtēt sirds slimību risku?
Lai noteiktu kardiovaskulāro slimību risku, tiek izmantota tā saucamā SCORE tabula (skat. raksta beigās). Pēc šīs tabulas ārstam būtu jāizvērtē sirds asinsvadu slimību risks – vīriešiem pēc 40 gadu vecuma un sievietēm pēc 50 gadu vecuma – un atkarībā no rādījumu rezultātiem jānozīmē ārstēšana un medikamenti.
Kādi tad ir ārsta ieteikumi, ņemot vērā pacienta riskus?
Primārie ieteikumi ir atkarīgi no pacienta veselības stāvokļa. Ja pacientam jau ir konstatēta ateroskleroze un asinsvadu aizkaļķošanās, statīnu grupas medikamenti jālieto arī tad, ja holesterīna līmenis ir normāls.
Ja risks ir zems, tad kā galveno līdzekli holesterīna līmeņa mazināšanai parasti iesaka dzīvesveida maiņu. Ja divu trīs mēnešu laikā netiek sasniegts vēlamais holesterīna līmenis, pacientam tomēr tiek rekomendēts lietot medikamentus holesterīna mazināšanai. Savukārt, ja pacienta risks ir augsts, uzreiz tiek nozīmēta statīnu terapija kombinācijā ar veselīgu dzīvesveidu.
Ja uzlabojas holesterīna un asinsspiediena rādītāji, vai pastāv iespēja, ka pacients ar laiku var atteikties no medikamentiem, dodot priekšroku tikai veselīgam dzīvesveidam?
Ja pacientam ir diagnosticēta ateroskleroze jeb asinsvadu aizkaļķošanās, statīni būs jālieto visu mūžu. Bet, ja ateroskleroze nav vēl izveidojusies un holesterīna līmenis ir pazeminājies, tad, iespējams, statīnu terapiju varēs atcelt. Taču šādu lēmumu pieņemt drīkst tikai ārsts – pacients zāļu terapiju mainīt nedrīkst.
Un kā ir ar asinsspiedienu?
Bieži gadās sastapt cilvēkus, kuru asinsspiediens ir 150/80 mmHg un pašsajūta ir laba, un ir priekšstats, ka zināmā vecumā tā arī jābūt. Taču gribu uzsvērt, ka jebkurā vecumā asinsspiediens nedrīkst būt lielāks par 130–135 mmHg, un, ja spiediens ilgstoši ir palielināts, jādzer asinsspiediena zāles.
Nereti pacientiem mēdz būt gan augsts asinsspiediens, gan augsts holesterīna līmenis. Ko ārsti iesaka šādos gadījumos?
Ir jāsaprot, ka tas ir dubults risks, tāpēc pacientiem divtik svarīgi sekot līdzi savai veselībai un lietot atbilstošus medikamentus. Mēdz būt pat tā, ka pacientam reizē notiek infarkts un insults. Tāpēc ir svarīgi ārstēt abus šos riskus. Turklāt mūsdienās ir pieejamas medikamentu kombinācijas, kad vienā tabletē apvienotas vairākas zāles, proti, statīni un zāles augsta asinsspiediena mazināšanai. Tas nozīmē, ka jālieto mazāk tablešu, lai sasniegtu vēlamo efektu, proti, viena tablete apvieno vairākus medikamentus, kas veicina viens otra efektivitāti, un līdz ar to arī uzlabo kopējo ārstēšanās rezultātu. Es aicinātu apspriest ar savu ārstu piemērotāko ārstēšanās terapiju un rūpīgi sekot ārsta ieteikumiem.
Kāpēc, jūsuprāt, cilvēki nelieto zāles atbilstoši ārsta norādījumiem vai vispār pārtrauc tās lietot?
Tam var būt vairāki iemesli. Viens no tiem ir cilvēku maksātspēja, jo dažkārt, īpaši gados veci cilvēki, nevar atļauties samaksāt par zālēm. Tomēr manā pieredzē pat biežāki gadījumi ir tie, kad cilvēki zāles pārtrauc lietot tāpēc, ka jūtas labāk, vai atsakās lietot zāles, baidoties no to blakusparādībām. Tas ir paradoksāli, ka cilvēki vairāk baidās nevis no infarkta, bet no tā, ka medikaments varētu kaitēt veselībai. Ir daudzi pārspīlējumi par statīniem, piemēram, ka tie bojā aknas. Protams, vienā gadījumā no miljona var būt arī nopietnas blaknes, taču vēlos atgādināt – no pašiem medikamentiem neviens nemirst, taču, ja cilvēks ar reālu infarkta vai insulta risku nelietos zāles, tad gan viņš nomirs!
Daudziem, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem, ir grūti saņemties un mainīt ikdienas paradumus. Ar ko jūs ieteiktu sākt?
Es ieteiktu sākt ar ēšanu. Viesojoties dažādās Latvijas vietās, var labi novērot latviešu ēšanas paradumus. Nesen biju uz dzimšanas dienas svinībām Latgalē, kur neredzēju nevienu ēdienu, kam nebūtu pievienota majonēze! Labi, latviešiem neatņemama svētku sastāvdaļa ir rasols, bet majonēzes lietošana gan uz gaļas, gan zivs ir par daudz. Tāpēc vēlos aicināt saimnieces – vairāk domājiet par savu, ģimenes locekļu un mājas viesu veselību! Nelietosim produktus, kas satur sliktos taukus!
Tas pats attiecas uz mazkustību, ja cilvēka svars ir 150 kg un viņš sūdzas, ka sāp ceļgali un pēdas. Nekas neuzlabosies, pirms cilvēks pats nemainīsies un nesāks kustēties. Nevar vainot visā vielmaiņu un iedzimtību ģimenē!
Noteikti nevajadzētu sākt ar maratonu skriešanu vai jebkādu citu augstas intensitātes slodzi. Īpaši cilvēkiem, kam jau ir diagnosticēta kāda sirds slimība, es ieteiktu sākt ar ātrām pastaigām, nūjošanu, vieglu skrējienu vai braukšanu ar velosipēdu. Ļoti ieteicama ir arī peldēšana. Katru dienu kaut 20 minūtes vajadzētu veltīt fiziskām aktivitātēm.
Ko jūs ieteiktu cilvēkiem, kas paši nosaka diagnozi, atrod informāciju internetā par netradicionālām ārstēšanas metodēm, vairāk ieklausās kaimiņienes vai radinieku pieredzē nekā ārsta ieteikumos?
Jāiet pie ārsta un nevajag ticēt homeopātijai vai komplementārajai medicīnai! Ne bites dzēlieni, ne ājurvēda, ne zāļu tējas neizārstēs nopietnas sirds un asinsvadu saslimšanas.
