Kas jāzina par laboratoriskajiem izmeklējumiem, lai rezultāti būtu precīzi
Mūsdienās pārbaudīt analīzes ir pavisam viegli – vairs nav nepieciešams obligāti iet pie ārsta, var iegriezties tuvējā laboratorijā pa ceļam mājās no darba vai dodoties iepirkties. Kā labāk sagatavoties analīzēm, par ko liecina nozīmētie rezultāti un kā zināt, vai esam veseli? Aicinājām speciālistus skaidrot, kam jāpievērš uzmanība, veicot asins un cita veida laboratoriskos izmeklējumus, lai iegūtais rezultāts palīdzētu rast pareizāko risinājumu veselības uzlabošanai.
Uģis Bērs
Laboratorijas vadītājs, Centrālā Laboratorija
Kas ir galvenais, kas pacientam jāzina, atnākot uz laboratoriju?
Noteikti līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam – pasei vai ID kartei. Lai rezultāti būtu maksimāli precīzi, svarīgi pirms analīžu nodošanas pakonsultēties ar savu ārstu vai piezvanīt uz laboratoriju, lai noskaidrotu visu nepieciešamo informāciju.
Kādas ir biežākās kļūdas, nododot analīzes?
Katram laboratoriskajam izmeklējumam ir savi priekšnosacījumi, kad, kādā veidā tās veikt. Ir gan vispārēji nosacījumi, kurus ievēro laboratorijas, gan dažādi fizioloģiski priekšnoteikumi. Pamatā analīzes rekomendē nodot no rīta un tukšā dūšā, nepieciešams iepriekš nomazgāties u. tml. Šo nosacījumu neievērošana var radīt izmaiņas dažos analīžu rādītājos. Laboratoriskie izmeklējumi varētu būt neprecīzi arī tad, ja cilvēks ir lietojis alkoholu, saldumus, saldus dzērienus vai kafiju. Tāpat arī rezultātu var ietekmēt smēķēšana.
Ko parasti saprot ar “tukšā dūšā”? Vai nevar pat ūdeni dzert?
Tas nozīmē, ka vēlams 12 stundas pirms analīžu nodošanas neēst. Ūdeni dzert gan vajadzētu, jo noteikti nav pieļaujams, ka cilvēkam uznāk reiboņi, kas var ietekmēt pacienta veselības stāvokli un tālāko paraugu paņemšanas procedūru.
Mūsdienās katrs var būt sev “ārsts” un pats veikt dažādas analīzes bez speciālista nosūtījuma. Vai cilvēki paši, ņemot vērā analīžu rezultātu aprakstu, var noteikt savu diagnozi?
Jā, šāda iespēja ir ikvienam – nodot analīzes bez ārsta nosūtījuma. Tikai tādā gadījumā jārēķinās ar to, ka vajadzēs maksāt pašam. Šādi gadījumi ir diezgan daudz, un kopumā ir apsveicami, ka cilvēki arī paši vēlas pārbaudīt savu veselību, pacienti kļūst izglītotāki un gudrāki. Mums pat ir pieejami analīžu komplekti vispārējās veselības pārbaudei. Tomēr arī tad, ja cilvēks pats izdomājis veikt analīzes, svarīgi, lai ar rezultātiem iepazīstina arī savu ārstu.
Ja rezultāts iekļāvies references intervālā jeb tā saucamajā normā, tas varētu liecināt, ka viss ir kārtībā, savukārt paaugstināti rādītāji varētu liecināt par izmaiņām organisma balansā jeb homeostāzē. Taču šīs analīzes pašas par sevi nedod 100 % garantiju, ka cilvēks ir vesels vai slims, gala slēdziens tomēr jāteic speciālistam, kas izvērtē visus riskus. Tāpēc būtiski, ka rezultātu interpretācija notiek kopā ar ārstu un kontekstā ar pacienta sūdzībām, simptomiem un slimības vēsturi.
Dažkārt cilvēki mēdz būt pārsteigti par analīžu rezultātiem…
Jā, cilvēku gaidas ir dažādas. Cilvēks, kurš ēd veselīgi, daudz sporto, nav kaitīgu ieradumu, var pat nenojaust, ka viņam ir, piemēram, augsts holesterīna līmenis, tāpēc ir ļoti pārsteigts, ieraugot savas asins analīzes. Ja cilvēkam jau ģimenes anamnēzē ir ļoti augsti holesterīna rādītāji, pāragra mirstība no infarkta vai insulta, ir lielāka iespēja, ka arī viņam varētu būt šādi riski. Tāpēc, izvērtējot arī analīžu rezultātus, jāņem vērā ģimenes anamnēze, kā arī citi cilvēka riska faktori.
Vai tas nozīmē, ka laboratorijā, skatoties pacientu rezultātus, nevar novērtēt cilvēka veselības stāvokli?
Nereti pacienti zvana mums uz laboratoriju un jautā, vai ar viņiem viss ir kārtībā, ņemot vērā tikko saņemtos analīžu rezultātus, vai ir kāda slimība u. tml.
Diemžēl šādās situācijās mēs nevaram vērtēt, lai gan varam skaidrot noteiktu laboratorisko izmeklējumu vispārējo nozīmi, taču vienmēr rekomendējam konsultēties ar pacienta ārstu.
Analīzes var uzrādīt arī nopietnus draudus ne tikai veselībai, bet arī dzīvībai. Kā tādos gadījumos rīkojas laboratorijas pārstāvji?
Laboratoriskā vidē lietojam terminu “kritiskās vērtības” – mums ir noteikts laboratorisku izmeklējumu saraksts, kuru dramatiskas izmaiņas – kāds kritiski paaugstināts vai pazemināts rādītājs – var būt dzīvības un nāves jautājums. Ja laboratorijas konstatē šādu rādījumu, mūsu uzdevums ir nekavējoties informēt ārstu, kurš nosūtījis pacientu uz analīzēm, vai arī pēc pacienta datiem atrast viņa ārstējošo ārstu. Nākamās darbības jau ir ārsta kompetencē – vai pacients ir jāhospitalizē, vai ir nepieciešama kāda cita veida aprūpe. Arī te var būt situācija, kad kritiski augsti rādītāji ir saistīti ar kādu citu saslimšanu vai medikamentu lietošanu, tāpēc mēs uzreiz nevaram pateikt, ka būtu jārīkojas tā vai citādi.
Vai analīžu rezultātiem vienmēr var ticēt? Cik liela ir iespēja, ka laboratorija pieļauj kļūdu mērījumu rezultātos?
Vēlos uzsvērt, ka analīžu process ir stingri noteikts – tiek ievērotas augstas drošības un kvalitātes prasības. Kļūdas iespējamība faktiski ir tuvu nullei. Vislielākā kļūdas iespējamība ir saistīta ar analīžu parauga nogādāšanu līdz laboratorijai – sākot ar to, kādos apstākļos analīzes tiek noņemtas, vai tiek ievēroti visi transportēšanas nosacījumi, vai tiek saglabāta parauga stabilitāte. Te ir svarīga visu pušu sadarbība – pacienta, ārsta un laboratorijas.
Kāds ir ātrākais laiks analīžu rezultātu iegūšanai?
Te būtu jāizšķir divi aspekti – ir laboratoriskie izmeklējumi, kurus nepieciešams veikt steidzami, jo apdraudēta pacienta veselība vai dzīvība un to pieprasa ārsts. Savukārt, ja cilvēks vēlas pats veikt steidzamas analīzes, jo dodas, piemēram, ceļojumā vai kādu citu iemeslu dēļ, pašam būs jāpiemaksā. Pamatā visus parastos analīžu izmeklējumus varam veikt stundas laikā no brīža, kad saņemam analīzes testēšanas laboratorijā.
Vai ar asinsanalīzēm iespējams noteikt sirds slimību risku?
Pacientiem, kuriem ir sirds slimības, bieži vien jāveic arī virkne citu izmeklējumu, par kuriem jākonsultējas ar savu ārstu (red. – par citiem izmeklējumiem, lūdzu, lasiet žurnāla nākamajā numurā!).
Vita Šaripo
Sertificēta kardioloģe, interniste, LĢHR konsultējošā kardioloģe
Kas ir galvenais, kas pacientam jāzina, atnākot uz laboratoriju?
Nereti pie mums atnāk pacienti, kas ilgstoši nav bijuši pie ārsta un kam veikt sirds veselības pārbaudes mudina kāds notikums, piemēram, infarkts tuvam cilvēkam. Tad ir vēlme arī pašam pārbaudīt sirds veselību, sākot ar asins analīzēm un beidzot ar dažādiem padziļinātiem sirds veselības izmeklējumiem. Uzreiz vēlos atgādināt, ka ikvienam pieaugušajam, arī tad, ja nav nekādu sūdzību, būtu vēlams reizi gadā veikt pilnu asins ainu, kā arī noteikt vairākus standarta parametrus, kas norāda uz normālu tādu dzīvībai svarīgu orgānu kā nieru, aknu funkciju, asinsreces funkciju. Katram pieaugušam cilvēkam, arī bez jau zināmas sirds asinsvadu saslimšanas vai zināma paaugstināta riska uz to, būtu jābūt informētam arī par savu glikozes un holesterīna līmeni. Ja 20 gadu vecumā pacientam ir ideāls glikozes un holesterīna līmenis un nav tādu riska faktoru kā nelabvēlīga iedzimtība, augsts asinsspiediens, palielināts svars, tad nākamo reizi šos parametrus varētu kontrolēt pēc 3–5 gadiem. Savukārt pēc 40 gadu vecuma jau vērts šo kontroli veikt reizi gadā.
Savukārt pacientiem, kam vai nu jau ir konstatēta asinsvadu saslimšana (bijis miokarda infarkts vai insults vai mērķtiecīgos izmeklējumos konstatētas aterosklerotiskas izmaiņas asinsvados), vai arī ir nozīmīgi riska faktori, kas pie šīm asinsvadu izmaiņām var novest (paaugstināts asinsspiediens, smēķēšana, konstatēts cukura diabēts vai aizdomas par to, paaugstināts holesterīna līmenis, ģimenes vēsture ar pārciestiem miokarda infarktiem agrā vecumā), līdzās standarta asins analīžu parametriem īpaša nozīme jāpievērš holesterīna rādītājiem. Laboratorajās analīzēs ir nosakāmi četri galvenie parametri – kopējais, augsta blīvuma, zema blīvuma holesterīns un triglicerīdi. No šiem pamatrādītājiem laboratorijas izdotajā rezultātā būs vēl vairāki matemātiski kalkulēti šo rādītāju savstarpējo attiecību parametri. Kardiologs pievērsīs uzmanību visiem holesterīna sadalījuma rādītājiem, bet uzmanības centrā būs zema blīvuma holesterīna skaitlis. Rūpīgāk ieskatoties, šis ir vienīgais parametrs, kur ir nevis visai populācijai piemērojama norma no – līdz, bet vēlamais skaitlis atkarīgs no pacienta riska grupas. Kurai riska grupai pieder konkrētais cilvēks, jau izvērtē ārsts, bet pamatnostādne – ja jau ir konstatēta asinsvadu saslimšana, tā ir ļoti augsta riska grupa un attiecīgajam parametram ir jāatbilst šai grupai paredzētajam.
