No Ziemeļjūras līdz Tavai sirdij
Intervija ar Andri Skridi
Dr., PSKUS Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs
Par zivju eļļu un tās sastāvā esošo nepiesātināto taukskābju jeb Omega-3 pozitīvajām īpašībām, šķiet, dzirdēts un lasīts gana daudz, taču tās pozitīvā iedarbība sirds un asinsvadu slimību risku novēršanā tika atklāta 20. gs. 70. gados. Dāņu zinātnieki devās uz Grenlandi pētīt eskimosu populāciju, lai noskaidrotu, kāpēc viņu vidū tikpat kā nav kardiovaskulāro saslimšanu, lai arī uzturā tiek lietota taukaina pārtika. Par to, cik vērtīga ir Omega-3 lietošana ikdienā un kā tā ietekmē sirds veselību, aicinājām uz sarunu kardiologu Dr. Andri Skridi.
Kas īsti ir Omega-3?
Omega-3 ir viena no divām galvenajām polinepiesātināto taukskābju grupām, kuras nepieciešamas cilvēka organismam. Omega-3 sastāvā ir tādas svarīgas taukskābes kā dokozaheksaēnskābe (DHS) un eikazopentaēnskābe (EPS), kuras augstā koncentrācijā sastopamas auksto jūru dzīvnieku organismos – zivīs, jūras veltēs un roņos.
Kā var uzņemt Omega-3?
Svarīgi saprast, ka abas nozīmīgās taukskābes DHS un EPS pašas cilvēka organismā neveidojas, tāpēc tās jāuzņem ar uzturu – zivīm – vai papildu zivju eļļas veidā. Latvijā sālsūdens zivis lietojam daudz par maz, bet ar citiem pārtikas produktiem Omega-3 uzņemt ir praktiski neiespējami, jo tur tās sastopamas daudz mazākā koncentrācijā. Otra būtiskā un cilvēka organismam labvēlīgā taukskābju grupa ir Omega-6, kuras satur mūsu ikdienas uzturā salīdzinoši izplatīti produkti (graudaugi, rieksti, augu eļļas u. c.), tādēļ tos papildus uzņemt vajag daudz retāk.
Kā iegūst Omega-3?
Lielisks izejmateriāls Omega-3 taukskābēm ir auksto ūdeņu savvaļas zivis, piemēram, Arktiskās mencas, kuras ir ļoti bagātas ar Omega-3 taukskābēm (DHS un EPS) un D vitamīnu. Nozvejotās zivis tiek apstrādātas 24 stundu laikā. Tā kā ražotāji pārstrādei izmanto modernākās tehnoloģijas, augstā kvalitāte tiek nodrošināta visos ražošanas posmos. Nekas no Omega-3 sastāva netiek ķīmiski sintezēts, viss tiek iegūts dabiskā procesā.
Kāda ir tā ietekme uz veselību?
Omega-3 taukskābes tiešām ir ļoti svarīgas mūsu organismam, tās atrodas katras mūsu šūnas membrānā. Šīs taukskābes ir neaizvietojamas un vitāli nepieciešamas normālai organisma augšanai un funkcionēšanai. Pirmkārt, Omega-3 taukskābes aizkavē aterosklerozes attīstību, asinsvadu aizkaļķošanos, iekaisumu asinsvadā, kas var novest pie miokarda infarkta vai smadzeņu insulta. Tā kā parādoties aterosklerozes izpausmēm, šo slimību pilnībā izārstēt vairs nevar, īpaši svarīgi ir novērst vai samazināt aterosklerozes veidošanos jau laicīgi. Ateroskleroze visbiežāk attīstās sirds, kāju un galvas asinsvados. Otrkārt, aizkavējot trombocītu salipšanu, šīs taukskābes, līdzīgi kā aspirīns, darbojas pret trombiem. Treškārt, Omega-3 spēj novērst ekstrasistoles jeb tā saucamos pārsitienus, kā arī, iespējams, mazina bīstamu ritma traucējumu veidošanos, piemēram, kambaru tahikardiju.
Tāpat taukskābe samazina paaugstināta holesterīna līmeni. Šeit jāatceras, ka paaugstināts holesterīns ir nozīmīgs paaugstināta riska faktors aterosklerozei. Omega-3 taukskābes mūsu organismā arī samazina triglicerīdus – sliktos taukus, kuri veicina aizkuņģa dziedzera iekaisumu, kā arī palielina infarkta risku.
Svarīgi, ka Omega-3 nepiesātinātās taukskābes viegli uzsūcas organismā un ir labi sagremojamas. Taču būtiski ir atcerēties, ka terapeitiskais efekts veidojas tikai tad, ja diennaktī tiek uzņemti vairāk nekā 2000 mg Omega-3 taukskābju.
Vai Omega-3 efektivitāte ir zinātniski pierādīta?
Jā, par Omega-3 pozitīvo iedarbību ir veikti vairāki klīniski, zinātniski kontrolēti pētījumi. Viens no pēdējā laika svarīgākajiem zinātniskajiem pētījumiem ir «GISSI-Prevenzione», kura laikā tika pierādīts, ka, lietojot šīs taukskābes, ievērojami samazinās akūta miokarda infarkta un pēkšņas nāves risks. Taču šeit atkal vēlos uzsvērt, ka klīniski tika pētīta šī iepriekšminētā 2000 mg diennakts deva, bet lielākā daļa zivju eļļas, ko piedāvā mūsu aptiekas, nesatur šos 2000 mg.
Tāpat, izmantojot izdevību, vēlos mainīt maldīgos priekšstatus par krila eļļu kā taukskābju panaceju – iedziļinoties tās sastāvā, mēs redzam, ka tur nav terapeitiskajam efektam nepieciešamās devas, kā arī zinātniski nav pierādīta tās pozitīvā iedarbība.
Kam un kā vajadzētu lietot Omega-3?
Pilnīgi noteikti Omega-3 taukskābes būtu jālieto vīriešiem pēc 40 un sievietēm pēc menopauzes, kad ievērojami sāk pieaugt koronārās sirds slimības risks, taču pozitīvs efekts būs visās vecuma grupās. Omega-3 taukskābes daudz izdara tieši sirds slimību profilaksei, par ko diemžēl mūsu valstī domā minimāli. Saviem pacientiem, kuri jau ir saslimuši ar kādu no sirds slimībām, es iesaku Omega-3 lietot nepārtraukti, bet profilaktiskos nolūkos iesaku paņemt pauzi no maija līdz augustam, kad mūsu platuma grādos ir iespējams uzņemt daudz citus vitamīnus. Papildus Omega-3 es vienmēr iesaku lietot arī magniju saturošus preparātus. Taču, ja pacientam ir vajadzīgas zāles, tad tās vienmēr būs numur viens izvēle, jo neviens uztura bagātinātājs nevar aizstāt medikamentus!
