Sirds mazspējas terminu vārdnīca

Lai arī sirds mazspēja ir nopietna diagnoze, laikus atklājot un sekmīgi ārstējot, var uzlabot pacienta pašsajūtu un dzīvildzi. Taču jāņem vērā, ka sirds mazspējas ārstēšanā liela nozīme ir pacienta un ārsta sadarbībai, kā arī pacienta draugu un tuvinieka atbalstam. Pacientam, kuram ir sirds mazspējas simptomi vai riski, tiek nozīmēta virkne izmeklējumu un pārbaužu, un pacienta slimības aprakstā parādās dažādi medicīniski termini, kurus visbiežāk pacients nesaprot un kurus ārsts konsultācijas laikā ne vienmēr var izrunāt un izskaidrot. Tāpēc, lai labāk izprastu savu slimību, uzzinātu par medikamentu veidiem un iedarbību, veicamajiem izmeklējumiem un palīg­ierīcēm sirds darbības regulēšanai, Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja kardioloģe Ginta Kamzola apkopojusi un skaidrojusi biežāk sastopamos sirds mazspējas terminus.

Akūta sirds mazspēja – pēkšņa/ļoti strauja sirds mazspējas simptomu attīstība. To var izraisīt, piemēram, sirds ritma traucējumi, ļoti augsts asinsspiediens, vīrusu infekcija, pārpūle u. c. apstākļi.

Elektrokardiogramma (EKG) – sirds elektrisko impulsu grafisks pieraksts, kas sniedz informāciju par sirds ritmu, sirds ritma, vadīšanas vai apasiņošanas traucējumiem, sirds pārslodzi vai pārciestu miokarda infarktu.

Holtera monitorēšana – elektrokardiogrammas pieraksts vairāku stundu, visbiežāk 24 h, garumā sirds ritma vai vadīšanas traucējumu identificēšanai.

Hroniska sirds mazspēja – strukturālas un/vai funkcionālas sirds izmaiņas, kuru dēļ sirds nespēj sūknēt asinis atbilstoši orgānu un audu vielmaiņas vajadzībām.

Kardiomiopātijas – sirds muskuļa slimības, kas var būt kā iedzimtas, tā iegūtas.

Kreisā kambara izsviedes frakcija (IF vai EF (no angļu val. ejection fraction)) – kreisā kambara sistoles tilpuma (asins daudzums, ko sirds kreisais kambaris vienas saraušanās laikā izgrūž aortā) attiecība pret kreisā kambara kopējo tilpumu. Kreisā kambara izsviedes frakcija ir viens no pamatrādītājiem, kas atspoguļo tā sistolisko funkciju. Normāla kreisā kambara izsviedes frakcija ir virs 53%. Ja tā ir <30%, tā vērtējama kā izteikti samazināta. Normāla kreisā kambara izsviedes frakcija vēl nenozīmē, ka nav iespējama sirds mazspēja, jo pastāv iespēja, ka sirds mazspējas simptomus nosaka diastoliskās funkcijas traucējumi.

Kreisā kambara diastoliskā funkcija – atspoguļo kreisā kambara spēju atslābt un uzpildīties.

Kreisā kambara dilatācija – kreisā kambara paplašināšanās, palielināts kreisā kambara tilpums.

Kreisā kambara hipertrofija – sabiezēta kreisā kambara sieniņa. Visbiežāk attīstās paaugstināta arteriālā asinsspiediena, aortālā vārstuļa stenozes vai kardiomiopātijas dēļ. Viegla kreisā kambara hipertrofija var attīstīties arī intensīvu fizisku slodžu rezultātā, piemēram, profesionāliem sportistiem.

Kreisā kambara sistoliskā funkcija – atspoguļo kreisā kambara spēju sarauties un pumpēt asinis.

Kreisā priekškambara austiņa – anatomisks veidojums kreisajā priekškambarī, kur priekškambaru mirgošanas (mirdzaritmijas) gadījumā visbiežāk veidojas trombi.

Nātrijurētiskie peptīdi (BNP – B tipa nātrijurētiskais peptīds, NT– proBNP – N termināla pro-B tipa nātrijurētskais peptīds) – hormoni, kurus izdala sirds muskuļa šūnas pārmērīga iestiepuma rezultātā. To līmenis tieši saistīts ar sirds mazspējas pakāpi.

Priekškambaru mirgošana (mirdz­aritmija) – visbiežākā aritmija pacientiem ar sirds mazspēju.

Sirds mazspējas dekompensācija – izteikta vispārējā stāvokļa un sirds mazspējas simptomu pasliktināšanās.

Sirds mazspējas funkcionāla klase (FK) (NYHA (no angļu val. New York Heart Association)) – atspoguļo sirds mazspējas pacienta funkcionālo stāvokli atkarībā no simptomu izteiktības:

• I FK – pacients var veikt jebkādas fiziskas aktivitātes, nejūtot elpas trūkumu, nogurumu vai paātrinātu sirdsdarbību
• II FK – pacients jūtas labi miera stāvoklī, bet ikdienas aktivitātes izraisa nogurumu, sirdsklauves vai elpas trūkumu
• III FK – pacients jūt elpas trūkumu, nogurumu vai paātrinātu sirdsdarbību jau salīdzinoši nelielu aktivitāšu laikā
• IV FK – pacients jūt elpas trūkumu miera stāvoklī un pārsvarā neiziet no mājas, nespēj veikt nekādas fiziskas aktivitātes, nejūtot elpas trūkumu, nogurumu vai paātrinātu sirdsdarbību

Sirds mazspējas raksturīgākie simptomi ir:

• Pieaugoša potīšu un apakšstilbu tūska
• Elpas trūkums
• Nogurums un nespēks
• Paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī

Transezofageāla ehokardiogrāfija – sirds izmeklējums ar ultraskaņu caur barības vadu, kas tiek izmantots precīzākai konkrētu sirds struktūru, piemēram, kreisā priekškambara austiņu vai sirds vārstuļu, izvērtēšanai.

Transtorakāla ehokardiogrāfija (EhoKG) – sirds izmeklējums ar ultraskaņu, kas sniedz informāciju par sirds anatomiju (sirds dobumu izmēriem, tilpumiem, sirds sieniņu biezumu, vārstuļiem) un sirds sistolisko un diastolisko funkciju. Tas ir pamatizmeklējums sirds mazspējas diagnozes apstiprināšanai vai noliegšanai.

6 minūšu iešanas tests – tests pacienta funkcionālā stāvokļa novērtēšanai un sirds mazspējas smaguma pakāpes novērtēšanai. Pacients ar sirds mazspējas I FK 6 minūšu laikā parasti var noiet > 550 m, pacients ar IV FK < 150 m. Taču jāatceras, ka samazināta slodzes tolerance var būt arī citu iemeslu dēļ, piemēram, aptaukošanās, plaušu slimības, mazasinība utt.

Sirds mazspējas ārstēšanā biežāk lietotie medikamenti

Beta blokatori. Šīs grupas medikamenti samazina sirdsdarbības frekvenci (sirds sāk strādāt lēnāk) un padara sirds darbu efektīvāku. Šo medikamentu ķīmiskais nosaukums bieži beidzas ar -olols.

Angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori. Šie medikamenti atvieglo sirds darbu, atslābinot organisma asinsvadus. Šo medikamentu ķīmiskais nosaukums bieži beidzas ar ‑prils. Sākot terapiju, rūpīgāk jāseko līdzi arteriālajam asinsspiedienam, jo pirmās devas var pazemināt asinsspiedienu nedaudz vairāk nekā turpmākā terapija.

Angiotenzīna receptoru blokatori. Darbojas līdzīgi angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem. Visbiežāk tos nozīmē pacientiem, kuri nepanes AKE inhibitorus. Šo medikamentu nosaukums bieži beidzas ar ‑sartāns.

Angiotenzīna receptoru un neprilizīna inhibitori (ARNI). Jauna medikamentu grupa, kura apvieno angiotenzīna receptoru blokatoru un neprilizīna inhibitora īpašības, tādējādi gan atslābinot asinsvadus, gan palielinot urīna izdalīšanos (diurēzi).

Minerālkortikoīdu receptoru antagonisti. Mazina miokarda strukturālas izmaiņas un pastiprina diurētiķu darbību. Var pasliktināt nieru funkciju, tādēļ regulāri jākontrolē nieru funkcija un kālija līmenis asinīs.

Minētajām medikamentu grupām sirds mazspējas ārstēšanas procesā ārkārtīgi svarīgi ir sasniegt mērķa devas.

Mērķa deva – medikamenta deva, kuru vēlams sasniegt, ārstējot sirds mazspēju, lai nodrošinātu maksimālo iespējamo efektu.

Diurētiķi jeb urīndzenošie līdzekļi. Novērš sirds mazspējas simptomus, kas saistīti ar šķidruma aizturi organismā (tūskas, sastrēgums plaušās, šķidrums vēdera dobumā utt.). Devas koriģējamas atkarībā no simptomu izteiktības.

Implantējamās ierīces / elektrokardiostimulatori

Implantējamais kardioverters–defibrilators (ICD – no angļu val. implantable cardioverter defibrillator) – ierīce, kura tiek implantēta dzīvībai bīstamu sirds ritma traucējumu novēršanai pacientiem, kam tādi jau ir bijuši vai kam ir potenciāli augsts šādu ritma traucējumu risks.

Sirds resinhronizācijas terapija (CRT no angļu val. cardiac resynhronization therapy) – ierīce, kas var tikt implantēta sirds mazspējas pacientiem ar samazinātu kreisā kambara izsviedes frakciju (parasti, ja EF < 35%) un vadīšanas traucējumiem elektrokardiogrammā, lai sinhronizētu abu sirds kambaru darbu, tādējādi uzlabojot sirds izsviedi.

Sirds resinhronizācijas terapija ar implantējamu defibrilatoru (CRT-D – no angļu val. cardiac resynhronization therapy-defibrillator) – šajā ierīcē apvienotas abu iepriekšējo funkcijas.

Mehāniskas palīgcirkulācijas ierīces – mehāniskas ierīces, kuras spēj nodrošināt asins cirkulāciju, aizstājot kāda sirds kambara darbu, tā izteiktas mazspējas gadījumā.