Ziņas
Kāds ir 21. gadsimta pacients?
Zinātnes un medicīnas tehnoloģiju straujajā attīstības virpulī ierauti ne tikai zinātnieki un ārsti, bet arī pacienti. Lai uzzinātu, kāds ir 21. gadsimta pacients ārstu skatījumā, jautājām to pieredzējušajam kardiologam Latvijas Kardiologu biedrības prezidentam prof. Andrejam Ērglim.
Pacienti ir kļuvuši ļoti zinoši. Tas vienlaikus ir gan vieglāk, gan grūtāk ārstiem. Vieglāk tādēļ, ka pacients ir sagatavojies, uzdod būtiskus jautājumus, zina savas tiesības, grūtāk – jo dažreiz cilvēks ir izlasījis par daudz neatbilstošas, zinātniski nepamatotas informācijas, bet arī tas nav slikti, jo ārstam ir iespēja stāstīt uz pierādījumiem balstītu patiesību, skaidrot un precizēt.
Svarīgi, ka mūsdienīgs pacients izprot veselības milzīgo nozīmi. Cilvēki ir kļuvuši inteliģentāki un atbildīgāki savu bērnu priekšā, un viņiem ir būtiski saglabāt spēju strādāt, būt patstāvīgiem, labi justies. Tie, kuri dzimuši tagad, ar mūsdienu medicīnas iespējām un atbildīgu attieksmi pret savu veselību varētu nodzīvot līdz 120 gadiem. Tie, kuriem tagad 20, noteikti var sasniegt 100 gadu vecumu. Dažās valstīs jau tagad vidējais dzīves ilgums sievietēm ir tuvu 90.
Tāpēc novēlu ikvienam turpināt savu izglītības ceļu un nezaudēt interesi par dzīvi jebkurā vecumā!
Nozīmīgi pētījumi insulta un demences izplatības mazināšanai
Šobrīd organizācija Stroke Alliance for Europe jeb SAFE (Eiropas Insulta alianse), kuras sastāvā ir arī pacientu biedrība “ParSirdi.lv”, iesaistījusies vairākos pētījumos, kuru mērķis ir uzlabot insulta pacientu ārstēšanu nākotnē. Pētījumi noris Eiropas Savienības pētniecības finansēšanas programmas ietvaros Horizon 2020. Pētījumu ietvaros tiek realizētas programmas – PRECIOUS, WAKE-UP, EuroHYP-1, un nesen uzsāktais projekts – SVDs@target.
SVDs@target mērķis ir identificēt pamata mehānismus, kas ir kopīgi dažādām sīko asinsvadu saslimšanām un izstrādāt inovatīvus mehānismus ārstniecības procesam, lai mazinātu insulta un demences izplatību. Šajā piecus gadus ilgajā programmā apvienoti pirmsklīniski un klīniski pētījumi, lai gūtu labāku izpratni par slimības ceļiem un mehānismiem, un sniegtu jaunas norādes labākai slimības profilaksei un ārstniecības attīstīšanai, kā arī insulta un demences pacientu aprūpes uzlabošanai. Pētījuma ietvaros sapulcēti zinātnieki un klīniskie speciālisti, kā arī tiek izmantoti jaunākie pētījumi ar dzīvniekiem, mūsdienīgākās tehnoloģijas un precīzas pacientu mērķa grupas.
Informācijai: Insults un demence ir vienas no aktuālākajām veselības problēmām Eiropā. Sīko asinsvadu slimības noved pie vairāk nekā 30% insulta gadījumu un vismaz 40% demences gadījumu. Lai gan mazo asinsvadu slimības tik plaši ietekmē cilvēku veselību, joprojām nav nevienas ārstniecības pieejas, kas garantētu efektīvu sīko asinsvadu ārstēšanu.
Lasītāja jautājums
Vai lielveikalos nopērkamie produkti (olīveļļa, margarīns, olas, brokastu pārslas, maize u. c.) ar sirds emblēmu vai uzrakstiem “Kardiologi iesaka”, “Samazina holesterīnu”, “Mīli savu sirdi” u. tml. ir tiešām sirdij draudzīgi?
Kardioloģe Iveta Mintāle: Latvijas Kardiologu biedrība nenodarbojas ar konkrētu produktu sastāva un kvalitātes izpēti un neliek savus ieteikumus uz produkta iepakojuma. Lielākoties tas vienkārši ir reklāmas triks, lai piesaistītu pircēju. Ja uz rafinētas eļļas pudeles uzlikta zīme, ka šāda eļļa paredzēta sirds veselībai, tad šis fakts neatbilst patiesībai. Zināmā mērā tā ir negodīga reklāma. Tāpēc aicinu cilvēkus rūpīgi izpētīt gan attiecīgā produkta kvalitāti, sastāvu, kā arī derīguma termiņu un izdarīt secinājumus, lai tādējādi izvairītos no kļūdīgiem lēmumiem, izvēloties sirdij draudzīgus produktus!
Lai pievērstu uzmanību insulta izplatībai, deputāti mēra spiedienu un pulsu
Lai atgādinātu par insulta izplatību Latvijā, kā arī lai vērstu uzmanību uz riskiem, Saeimā viesojās Insulta brīdinājuma komanda. Akcija norisinājās Pasaules Insulta dienā, un pacientu biedrība “ParSirdi.lv” kopā ar Latvijas Universitātes Neiroloģijas un Neiroķirurģijas zinātniskā pulciņa dalībniekiem aicināja iedzīvotājus mērīt asinsspiedienu un pulsu, kā arī pazīt dažādus ar insultu saistītus riskus.
Mūsu valstī ir dramatiska saslimstība un mirstība no insulta. Daudz insulta gadījumu iespējams novērst, jo, pateicoties mūsdienu tehnoloģiju un medicīnas attīstībai, lielākā daļa riska faktoru ir diagnosticējami un ārstējami. Augsts asinsspiediens, neritmisks vai ātrs pulss, augsts holesterīna līmenis, neveselīgs un mazkustīgs dzīvesveids var veicināt insulta attīstību. Taču laikus pamanīti un ārstēti riski, kā arī veselīgs dzīvesveids var novērst gan komplikāciju attīstību, gan pāragru nāvi vai invaliditāti. Tāpēc svarīgāk ir nevis baidīties no insulta kā kaut kā neizbēgama, bet regulāri rūpēties par savu veselību.
