Augsts asinsspiediens – izplatītākie mīti un patiesība

Kā norāda speciālisti, lai arī iedzīvotāji apzinās neārstēta paaugstināta asinsspiediena sekas – insultu vai infarktu – daudzi nedodas pie ārsta savlaicīgi un neuzsāk ārstēšanos, līdz krietni nepasliktinās veselības stāvoklis. Līdz ar to pieaug pacientu skaits, kuri nonāk pie speciālistiem jau ar ielaistām sirds slimībām, kas prasa ilgstošu ārstēšanos un ievērojamus valsts līdzekļus, bet smagākos gadījumos iestājas pacienta nāve.

*Aptauja veikta interneta vidē (GfK on-line panelī) 2014. gadā, aptaujājot 1018 Latvijas iedzīvotājus vecuma grupā no 25 līdz 74 gadiem.

Par paaugstinātu asinsspiedienu, līdzīgi kā citām izplatītām saslimšanām, iedzīvotājiem ir daudz dažādu viedokļu, kuri ne vienmēr ir medicīniski un zinātniski pamatoti. Arī masu medijos nereti sastopamas dažādas nepatiesības un puspatiesības par paaugstinātu asinsspiedienu, tā diagnostiku un ārstēšanu. Lai noskaidrotu, kādas ir iedzīvotāju zināšanas par asinsspiedienu un tā ārstēšanu, pacientu biedrības «ParSirdi.lv» sadarbībā ar pētījumu kompāniju «GfK Custom Research Baltic» veica iedzīvotāju aptauju*, kurā atklājās, ka katrs trešais respondents (34% aptaujāto) uzskata, ka visas slimības ir tikai «galvā», tāpēc arī ar paaugstināta asinsspiediena ārstēšanu nav jāsteidzas, savukārt 35% aptaujāto uzskata, ka paaugstinātu asinsspiedienu var ārstēt, dzerot zāļu tējas, vitamīnus vai uztura bagātinātājus, bet zāles uzskata par neefektīvu ārstēšanās veidu. Vai jūs zināt, kādas ir nopietnākās sekas, ko var izraisīt neārstēta hipertensija? Izrādās lielākā daļa aptaujāto to labi apzinās, nosaucot gan infarktu, gan insultu (skat. iedzīvotāju aptauju). Diemžēl statistika apliecina to, ka mēs nepievēršam pietiekamu uzmanību šīm sekām, jo Latvijas slimnīcas ir pilnas ar cilvēkiem, kam ir ielaista hipertensija vai kas saskārušies jau ar hipertensijas radītām sekām – insultu vai infarktu. Tāpēc, mīļo lasītāj, vēlamies vēlreiz atgādināt, ka paaugstināts asinsspiediens nav joka lieta, un tas pats no sevis nepāries! Ja jums ir paaugstināts asinsspiediens, lūdziet palīdzību savam ģimenes ārstam, kurš nepieciešamības gadījumā jūs nosūtīs uz citiem izmeklējumiem vai pie kardiologa. Daudzus no sirds slimību riskiem var novērst, izmainot dzīvesveidu, dodot priekšroku sirdij veselīgam uzturam, atsakoties no smēķēšanas un vairāk kustoties. Taču nereti cilvēki ļaujas sabiedrībā arvien pieaugošajiem mītiem par to, ka pie ārsta nav jāiet, zāles ir kaitīgas un daudzas slimības var izārstēt tikai ar dabas līdzekļiem. Kardiologi to sauc par bezatbildīgu attieksmi pret savu veselību.

Arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens – virs 140/90 mmHg – ir viens no svarīgākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Asinsspiediena norma nav atkarīga no vecuma vai dzimuma. Atcerieties – arī cilvēkiem gados veselīgs asinsspiediens ir 120/80 mmHg! Ja jūs konstatējat paaugstinātu asinsspiedienu, lūdzu, vērsieties pie sava ģimenes ārsta un jautājiet, kā to samazināt.

Kāpēc hipertensiju sauc par «kluso slepkavu» un kāpēc zāles ir jālieto visu mūžu?

Arteriālo hipertensiju ārsti sauc par «kluso slepkavu», jo parasti sākuma stadijā šai slimībai nav nekādu izteiktu simptomu. Ilgstoši neārstēta paaugstināta asinsspiediena sekas var būt insults vai infarkts, nereti arī pacientu nāve. Tāpēc, ja jums ir konstatēta hipertensija un ir izrakstīti medikamenti, lietojiet tos apzinīgi. Ir kļūdaini pieņemt, ka, noteiktu laiku lietojot medikamentus, hipertensija ir izārstēta un zāles var pārtraukt lietot. Neskaitāmi gadījumi ir pierādījuši, ka, ja pacients pārtrauc lietot zāles (jo uzlabojas pašsajūta), pēc neilga laika pacienta veselība diemžēl atgriežas iepriekšējā stāvoklī vai pasliktinās vēl vairāk. Savukārt, ja kādu dienu vai vairākas aizmirstat iedzert zāles, tas var radīt asinsspiediena svārstības, kas var būt bīstamas asinsvadiem, īpaši galvas asinsvadiem, radot insulta risku.
Ja agrāk zāļu lietošana bija komplicēta – pacientiem bija jādzer sauju zāles vairākas reizes dienā, tad mūsdienās pieejami kombinētie medikamenti (divi un pat trīs vienā tabletē), un pietiek ar vienu tableti dienā. Tāpēc ir svarīgi regulāri doties pie ārsta un pārbaudīt savu veselību. Hipertensijas ārstēšana ir ilgstošs process – visa mūža garumā. Tomēr, uzsākot savlaicīgu ārstēšanos, ir iespējams krietni samazināt risku saslimt ar insultu vai infarktu un novērst citas sirds un asinsvadu slimības.

Kad jāsauc ātrā palīdzība?

Ja atkārtoti miera stāvoklī tiek izmērīts asinsspiediens, un tas pārsniedz 180 mmHg, turklāt to pavada arī citi pamanāmi simptomi kā nogurums, vemšana vai galvas reiboņi, tas ir trauksmes zvans un noteikti jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruni 113.

Lai kliedētu mītus un neziņu – kardiologi kopā ar pacientu biedrību izstrādājuši interneta mājas lapu, kurā atrodama plaša informācija par paaugstinātu asinsspiedienu, tā profilaksi un ārstēšanu: www.asins-spiediens.lv

Te apkopoti daži no izplatītākajiem mītiem, kam pretstatīts ārstu viedoklis.

Mīts: Paaugstināts asinsspiediens vienmēr izraisa sliktu pašsajūtu: galvassāpes, reiboņus, sliktu dūšu, nogurumu.
Patiesība: Cilvēkam ar ilgstoši paaugstinātu asinsspiedienu var būt arī laba fiziskā pašsajūta. Tādēļ ikvienam nepieciešams sekot līdzi savam asinsspiediena rādījumam, to regulāri izmērot.

Mīts: Paaugstināts asinsspiediens ir normāls stāvoklis vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Patiesība: Normāls asinsspiediens jebkurā vecumā ir 120/80 mmHg, cilvēkam gados tas var būt pavisam nedaudz paaugstināts. Taču jāņem vērā, ka paaugstināts asinsspiediens var būt arī gados jaunam cilvēkam.

Mīts: Paaugstināts asinsspiediens nav nekas nopietns, tas ir daudziem cilvēkiem un ar to ir iespējams sadzīvot.
Patiesība: Paaugstināts asinsspiediens ir nopietna saslimšana. Neārstēts paaugstināts asinsspiediens var novest pie tādām smagām komplikācijām kā insults un infarkts.

Mīts: Paaugstinātu asinsspiedienu var izārstēt.
Patiesība: Līdzīgi kā diabēts vai jebkura cita hroniska saslimšana, ilgstoši paaugstināts asinsspiediens nav pilnībā izārstējams. To diagnosticējot, ārstēšanās ārsta uzraudzībā būs nepieciešama visu atlikušo mūžu.

Mīts: Zāles ne vienmēr ir efektīvākais līdzeklis paaugstināta asinsspiediena ārstēšanā, laba izvēle ir arī dažādi sirds veselībai domāti uztura bagātinātāji un zāļu tējas.
Patiesība: Ilgstoši paaugstinātu asinsspiedienu iespējams ārstēt un kontrolēt tikai ārsta uzraudzībā, regulāri lietojot medikamentus.

Mīts: Paaugstināta asinsspiediena ārstēšana ir sarežģīta un ne vienmēr tā ir pietiekami efektīva.
Patiesība: Zinātne ir strauji attīstījusies, un, ja agrāk hipertensijas ārstēšanai bija nepieciešami vairāki medikamenti, tad šobrīd pieejamas jaunākās paaudzes zāles, kas apvieno pat trīs medikamentu kombināciju, būtiski atvieglojot pacienta līdzestību ārstēšanās procesā, jo iedarbojas 24 stundas un satur vielas, kas aizkavē aterosklerozes veidošanos, samazina insulta un infarkta riskus.

Mīts: Paaugstināts asinsspiediens ir iedzimta kaite – ja tas ir kādam no vecākiem vai tuviem radiniekiem, tas neizbēgami skars arī mani.
Patiesība: Iedzimtībai var būt liela loma paaugstināta asinsspiediena attīstībā, taču daudziem cilvēkiem izvairīties no paaugstināta asinsspiediena ļāvušas šādas dzīvesveida izmaiņas: sabalansēts uzturs ar samazinātu sāls daudzumu, regulāras fiziskās aktivitātes, veselīgs svars, smēķēšanas atmešana, alkohola ierobežošana, izvairīšanās no stresa, ārsta izrakstīto medikamentu lietošana.

Mīts: Reiz izmērīts un konstatēts paaugstināts asinsspiediena rādījums nozīmē, ka man ir saslimšana.
Patiesība: Vienreizējs paaugstināts asinsspiediena rādījums nav pietiekams mērījums, lai diagnosticētu slimību. Ārsts diagnosticēs saslimšanu, veicot atkārtotus mērījumus ilgākā laika periodā. Lai noteiktu maksimāli precīzus asinsspiediena rādījumus, ārsts var ieteikt atturēties no kafijas vai fiziskajām aktivitātēm dažas stundas pirms mērīšanas.