Ausīm patīk, ja tās netraucē

Kamēr nav divreiz jāpārvaicā, ko kolēģi, bērni un mazbērni saka, par ausīm ikdienā īpaši bieži neatceramies.

Audioloģe Inese Gžibovska atzīst, ka tas ir pareizi – jo mazāk ausis aiztiksim, jo labāk. Ir pat jābrīnās, kas izraisījis pastiprināto uzmanību, kādu pieaugušie mēdz pievērst, piemēram, ausu tīrībai: lai ķermeņa orgāns, kas nodrošina ikvienam tik svarīgo funkciju – dzirdi –, labi justos, pilnīgi pietiek ar ikdienišķu ausu apmazgāšanu no ārpuses. Auss ejai nav nepieciešama īpaša tīrīšana – ciktāl tiekam klāt paši ar savu pirkstu, tik arī ir maksimums, ko drīkstam atļauties, lai netraumētu ausi.

Situācijā, kad jūtam – ar ausīm vai dzirdi saistītās sajūtas nav gluži tādas, kā ierasts, obligāti jādodas pie ārsta, nepieļaujot pašārstēšanos jebkurā tās izpausmē. Galvenokārt tālab, ka iekšējo ausi ļoti viegli var traumēt. Tomēr, arī gaidot, kamēr nepatīkamās sajūtas pāries, varam iedzīvoties nopietnās saslimšanās, kas ilgi jāārstē.

Ausu sērs – dabisks un nepieciešams sekrēts

Līdzīgi kā siekalas, arī ausu sērs ir dabiska un organismam nepieciešama viela – sekrēts, kuru izdala sēra dziedzeri. Putekļi un citas auss ejā iekļuvušās sīkās daļiņas salīp ap sēru un kopā ar to lēnām virzās uz auss izeju – ārējo ausi. Ausu sēram piemīt dezinficējošas īpašības, un tas atbildīgs arī par auss ejas ieeļļošanu.

Tas, cik daudz sēra cilvēka ausis «saražo», ir atkarīgs no iedzimtības, tomēr mēdz būt situācijas, kad ausu sērs izdalās pastiprināti. Piemēram, kad slimojam, paaugstinātas ķermeņa temperatūras gadījumā vai arī kā atbildes reakcija uz vidusauss iekaisumu. Arī pēc peldēšanās, ja ausīs iekļuvis ūdens, sērs izdalās pastiprināti un «izstumj» ūdeni no auss. Der atcerēties, ka sērs pastiprināti izdalās arī tad, ja esam pārlieku aizrāvušies ar ausu tīrīšanu un mazgāšanu. Tā ir kā atbildes reakcija uz iejaukšanos auss mikrovidē.

Ikvienā no šiem gadījumiem pats galvenais ir atcerēties un stingri ievērot svarīgāko ar ausu veselību saistīto likumu: ausis nedrīkst bakstīt un urbināt ar jebkādiem svešķermeņiem. Irbuļi, vates kociņi, tamponi… Neatkarīgi no cietības pakāpes jebkurš priekšmets, kuru varētu mēģināt iedabūt ausī, lai atbrīvotu auss eju no esoša vai iedomāta traucēkļa, var traumēt iekšējo ausi un nodarīt postu mūsu veselībai. Ja šķiet, ka ausī iekļuvis kaut kas, ar ko auss dabiskie paš­attīrīšanās mehānismi netiks galā, jādodas pie otolaringologa jeb ausu, kakla un deguna ārsta.

Sēra korķi – nepatikšanas, no kurām viegli atbrīvoties

Kaut gan tā sauktie sēra korķi ausīs var rasties ikvienam, tomēr ir cilvēki, kuru iedzimtība nosaka lielāku varbūtību, ka ausis pastiprināti izdalīs sēru, kas, iespējams, novedīs pie sēra korķa rašanās. Lai arī vārds «korķis» vedina domāt, ka gluži viegli varētu no tā atbrīvoties, tā nav. Lai izņemtu sēra korķus no ausīm, ir jādodas pie ārsta. Ārsts noteiks, vai ausis sēru tiešām izdala pastiprināti vai tomēr viss ir normas robežās.

Sēra korķus labi pazīst arī vājdzirdīgi cilvēki, kas pastāvīgi lieto dzirdes aparātus. Neatkarīgi no tā, vai dzirdes aparāts cieši pieguļ ārējai ausij vai tiek ievadīts auss ejā, tas rada kairinājumu. Atbildes reakcija ir pastiprināta sēra izdalīšanās. Tā kā jebkura veida dzirdes aparāti apgrūtina gaisa piekļuvi auss ejai, veidojas labvēlīgi apstākļi auss sēnītēm. Īpaši šajos gadījumos ir svarīgi vismaz reizi pāris mēnešos doties pie ārsta un attīrīt ausi no liekā sēra.

Īpašu grupu veido cilvēki, kuru profesija saistās ar paaugstinātu trokšņa līmeni. Agrāk šādās situācijās lietoja ausu aizbāžņus, kas auss veselībai par labu nenāca, jo, regulāri lietoti, ne tikai nobloķēja un kairināja auss eju, bet arī radīja papildu vibrāciju. Šobrīd darba drošībai tiek lietoti tā saucamie antifoni – pēc izskata lielas audio «ausis», kas valkātāju pilnībā pasargā gan no trokšņa, gan nevēlamiem blakusefektiem, kas kaitē auss veselībai.

Ja cilvēks ir konsultējies pie ārsta un viņš zina par savu problēmu, pastiprinātu tendenci uz sēra korķu veidošanos, izjūtot sēra korķa simptomus, ieteicams lietot mīkstinošos preparātus, kas palīdz sablīvējumu sadalīt. Tādi cilvēki var lietot mīkstinošus preparātus arī profilaktiski.

Peldētāja ausis un zīdaiņa ausis

Tā saucamās «peldētāja ausis» veidojas, ja vietā, kur auss skrimslis pāriet kaulā, uz kauliņa veidojas izaugumi jeb ekzostozes. Tā ir nepatīkama saslimšana, jo aiz izauguma var sakrāties ūdens vai sērs, ko kauliņa deformācijas dēļ ir tikpat kā neiespējami izdabūt ārā. Šī nav izplatīta saslimšana, un tikai ļoti retos gadījumos tā skar cilvēkus, kas nav peldētāji. Ja tā tomēr notiek, var līdzēt operācija un pēc tam – sporta veida nomaiņa.

Zīdaiņa ausis ir bijušas katram no mums un, protams, – maigas un vārīgas – joprojām ir visiem mazuļiem. Raksturīgi, ka eja, kas savieno bērniņa aizdeguni ar vidusausi, ir nevis slīpa uz augšu kā pieaugušajiem, bet horizontāla. Līdz ar to jebkurš šķidrums, kas nokļūst degunā, pavisam viegli un ātri sasniedz vidusausi. Šis arī ir iemesls, kāpēc iesnas maziem bērniem nereti mēdz beigties ar vidusauss iekaisumu. Tāpēc zīdaiņu tekošos deguntiņus nekādā gadījumā nevajag skalot ar jūras ūdeni vai citiem «veselīgiem» šķidrumiem. Visticamāk, tādā veidā nevis atbrīvosimies no iesnām, bet iedzīvosimies ausu sāpēs.

Neeksperimentēt – doties pie ausu ārsta!

Vairākās paaudzēs no mammām un vecmāmiņām esam dzirdējuši, ka tie vai citi ausu pilieni «noņems sāpes». Iespējams, bet 21. gadsimtā tie var būt tikai tādi pilieni, kuru lietošanu ordinējis ārsts. Šķidrumu ievadīšana ausī var novest pie bungu plēves bojājumiem tieši tāpat kā pašdarbnieciska auss «tīrīšana» ar sveš­ķermeņiem. Ja ciešam no iesnām vai vidusauss tiešām iekaisusi, tad ļoti iespējams, ka bungu plēvīte ir nospriegota. Šādā situācijā jebkurš piliens no ārpuses var radīt pretspiedienu un rezultātā – bungu plēves plīsumu. Pārāk spirtots šķīdums savukārt var apdedzināt bungu plēvi vai pat izdedzināt tajā caurumu. Vienīgais veids, kā drīkst izmantot šķidrumus sāpošas auss gadījumā, ir sildošas – kampareļļas vai spirta – kompreses, kas liekamas aiz auss gliemežnīcas.

Ausis ir pilnībā izārstētas un veselas tad, kad bungu plēve ir tīra, vesela un dzirde pilnībā atjaunojusies. Taču ausīs ieskatīties un par šo faktu pārliecināties atkal jau var tikai un vienīgi ārsts.