Augsts holesterīna līmenis: kā sevi pasargāt no infarkta un insulta

Kardiologi atzinuši – neārstētu augstu holesterīna līmeni var salīdzināt ar dzīvi uz pulvera mucas, jo holesterīnu faktiski nejūt un nereti tā pirmā izpausme ir jau noticis miokarda infarkts. Diemžēl statistika un ārstu pieredze liecina, ka daudzi pacienti būtu varējuši izvairīties no infarkta un citām sirds un asinsvadu slimībām, ja vien būtu laikus noteikuši savu holesterīna līmeni un citus sirds veselības riskus un nepieciešamības gadījumā uzsākuši atbilstošu ārstēšanos.

Pacientiem ar augstu holesterīna līmeni ārsti visbiežāk nozīmē tā saucamos statīnu grupas medikamentus. Statīni spēj pasargāt cilvēkus no infarkta un insulta, no nepieciešamības pēc sirds artēriju operācijām vai stentu implantācijām (artēriju paplašināšanas nolūkā). To iegādi daļēji kompensē valsts.

Līdzās profesionālai un zinātniski pamatotai informācijai par šīm zālēm dzirdēti daudzi mīti, pat atklāti meli un puspatiesības. Tāpēc konsultējāmies ar kardiologu prof. Gustavu Latkovski, lai rastu atbildes uz biežākajiem pacientu jautājumiem.

Kad holesterīns uzskatāms par paaugstinātu un nepieciešams sākt ārstēšanos?

Par paaugstinātu uzskata kopējā holesterīna līmeni virs 5 mmol/l, bet sliktā jeb zema blīvuma holesterīna (ZBLH) līmenis ir virs 3 mmol/l.

Taču patiesībā holesterīna normu vietā pareizāk būtu runāt par optimālo vai mērķa līmeni, kas katram ir individuāls, jo atkarīgs no tā, kāds ir cilvēka slimību risks.

Tā, piemēram, vairākumā laboratoriju ZBLH norma ir norādīti 3 mmol/l. Tāds un pat nedaudz augstāks līmenis ir pieņemams jaunam cilvēkam līdz 40 gadu vecumam, jo tad slimību risks ir mazs, bet daudzos citos gadījumos tas būs par augstu. Piemēram, vecumā virs 40–50 gadiem, ja eksistē citi riska faktori, daudzos gadījumos par optimālu līmeni var uzskatīt ZBLH <2,5 mmol/l.

Ja sirds un asinsvadu slimība ar holesterīna izgulsnēšanos artērijās (šo slimību sauc par aterosklerozi) jau ir attīstījusies, ZBLH līmenim obligāti jābūt <1,8 mmol/l. Tas nozīmē, ka ZBLH ap 3,0 mmol/l, kas ir šķietami tuvs normai, pacientam ar aterosklerozi patiesībā ir gandrīz divas reizes par augstu.

Tiklīdz ir kāds no riska faktoriem (vīriešiem vairāk par 40 gadiem un sievietēm – par 50 gadiem, smēķēšana, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens ≥140/90 mmHg vai sirds slimības pirmās pakāpes radiniekiem agrīnā vecumā – vīriešiem līdz 55 gadiem un sievietēm līdz 65 gadiem), obligāti jādodas pie ārsta uz profilaktisku vizīti, lai noskaidrotu, vai ZBLH tomēr nav par augstu!

Kuros gadījumos jālieto holesterīnu pazeminošas zāles?

Holesterīnu pazeminošās zāles ir jālieto visos gadījumos, kad ārsts ir jau konstatējis aterosklerozi (holesterīna izgulsnēšanos artērijās) vai ārsts ir konstatējis, ka šīs slimības risks ir ļoti liels. Abos gadījumos ir ļoti svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu (nekad nav par vēlu to uzsākt darīt!), tomēr jāņem vērā, ka daudzos gadījumos ar to vien nav garantēta izvairīšanās no sirds un asinsvadu slimībām.

Kāds ir statīnu lietošanas zinātniskais pamatojums?

Modernās medicīnas pamatprincips ir uz pierādījumiem balstīta medicīna. Sirds un asinsvadu slimību profilakses jomā nav nevienas tik labi pamatotas zāļu grupas kā statīni. Statīni pazemina holesterīna līmeni asinīs, jo aizkavē holesterīna veidošanos organismā. Salīdzinot ar žultsskābju sekvestrantiem un fibrātiem, kas agrāk tika lietoti holesterīna pazemināšanai, statīni gan daudz labāk pazemina holesterīna līmeni, gan ir ievērojami labāk panesami. Statīni holesterīna mazināšanai ir iekļauti visās pasaules ievērojamāko ārstu ekspertu izstrādātajās vadlīnījās kā pirmās izvēles medikamenti. Zinātnisko pierādījumu klāsts par to efektivitāti un drošumu ir iespaidīgs. Ja statīni tiek lietoti parei­zās (nevis mazās) devās, vairākumam pacientu tie spēj apturēt holesterīna izgulsnēšanos artērijās. Dažos gadījumos, lietojot statīnus, artērijas sāk pakāpeniski attīrīties no holesterīna.

Aterosklerozi vairākumā gadījumu izdodas apturēt ar nosacījumu, ja pacients lieto pareizās statīnu devas un sasniedz vajadzīgo ZBLH, proti, vismaz <1,8 mmol/l.

Turklāt statīni ne tikai mazina holesterīna līmeni, bet arī stabilizē atero­sklerotiskās pangas, mazina iekaisumu asinsvadu sieniņās, aizkavē jaunu pangu veidošanos, samazina trombu veidošanos u. c.

Svarīgi! Statīni jālieto ilgstoši un pēc ārsta norādījumiem, bieži vien – visu mūžu!

Cik patiesi ir mīti par statīnu blakus efektiem?

Masu medijos šobrīd plaši tiek izklāstīti dažādi statīnu blakusefekti un apšaubīta to pozitīvā iedarbība. Medikamentiem, to skaitā statīniem, mēdz būt blakusefekti, tomēr tie reti izraisa bīstamus veselības sarežģījumus, kuru dēļ vajadzētu atteikties no statīnu lietošanas. Šie jautājumi noteikti vispirms ir jāizrunā un jārod atbilstošākais risinājums sadarbībā ar ārstu.

Ar ko saistītas biežākās blaknes?

Ir zināms, ka, lietojot statīnu, var paaugstināties aknu rādītāji (AlAT, AsAT), tādēļ ārsti tos monitorē, lai gan nav pierādīts, ka to paaugstināšanās rada draudus veselībai. Tāpat nav konstatēts, ka statīni radītu kādas būtiskas izmaiņas aknu struktūrā vai funkcijās.

Taukainās hepatozes (vienkārši sakot – treknas aknas) gadījumā rādītāji – AlAT, AsAT un GGT – bieži ir paaugstināti, šī iemesla dēļ ārsts baidās ieteikt un/vai pacients baidās uzsākt lietot statīnus. Bet patiesībā taukainā hepatoze parasti norāda uz augstāku sirds un asinsvadu slimību risku, un tādēļ šiem pacientiem statīni ir pat vēl svarīgāki nekā daudziem citiem.

Muskuļi – Retos gadījumos pacientiem var parādīties muskuļu sāpes, tās var būt traucējošas, bet gandrīz nekad nav bīstamas, un tās pāriet, statīna lietošanu pārtraucot.

Uzsākot statīnu terapiju, visi pacienti tiek lūgti informēt ārstu, ja parādās muskuļu sāpes (līdzīgas tām, ko jūt pēc smagām fiziskām slodzēm, bet ne tik izteiktas). Bīstamākā blakne – rabdomiolīze jeb muskuļu sabrukums – ir ārkārtīgi reta (viens gadījums no 100 000 gadā).

Tikai apmēram 5% pacientu muskuļu sāpes var prasīt devas samazināšanu, medikamenta nomaiņu vai – pavisam retos gadījumos – statīnu lietošanas pilnīgu atcelšanu. Nereti to pavada arī no muskuļu audiem nākoša enzīma līmeņa paaugstināšanās asinīs, ko sauc par kreatīnfosfokināzi (KFK) vai kreatīnkināzi (CK). Šo vielu ārsti regulāri pārbauda visiem pacientiem, kas lieto statīnus. Ar parastām statīnu devām retos gadījumos (vienā no desmit tūkstošiem gadā) atgadās KFK pieaugums vairāk nekā 10 reižu virs normas – tad gan medikamenta lietošana tūlīt jāpārtrauc. Diezgan bieži pacientiem atrodami arī citi faktori, kas veicinājuši muskuļu sāpju simptomus, piemēram, pazemināta vairogdziedzera funkcija vai D vitamīna deficīts.

Kāda ir statīnu mijiedarbība ar citiem sirds un asinsvadu slimību medikamentiem?

Vairākums statīnu mijiedarbībā ar citām zālēm ir samērā neitrāli. Ja pacients lieto, piemēram, asinsšķidrinātāju varfarīnu, tad līdzīgi kā ar visiem citiem medikamentiem, uzsākot statīnu lietošanu, pēc nedēļas ir jāpārliecinās, ka kontroles rādītājs INR nav mainījies. Tāpat kā ar daudzām citām zālēm, lietojot statīnus, nevajadzētu ēst greipfrūtus, jo tajā esošās vielas var paaugstināt zāļu līmeni asinīs. No citām zālēm jāuzmanās gadījumos, kad tiek lietoti pretsēnīšu medikamenti (konazoli), daži HIV ārstēšanas medikamenti, fenobarbitāls (miega līdzeklis), dažas antibiotikas (makrolīdi: eritromicīns, azitromicīns, klaritromicīns) u. c. Tomēr kardioloģijā izmantotajām zālēm nozīmīgas mijiedarbības nav raksturīgas.

Dažos gadījumos medikamenti cits citu papildina un palielina efektivitāti sirds un asinsvadu slimību risku mazināšanā. Tā, piemēram, dažiem asinsspiedienu pazeminošiem medikamentiem apvienojumā ar statīniem piemīt papildinoša iedarbība.

Jebkurā gadījumā par medikamentu lietošanu jākonsultējas ar savu ārstu.

Ir pierādīts, ka pareizi izvēlēta antihipertensīvā terapija apvienojumā ar statīnu terapiju samazina kardiovaskulāros riskus!

Kāpēc hipertensijas pacientiem jāpievērš īpaša uzmanība holesterīna ārstēšanai?

Augsts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis palielina infarkta un citu sirds un asinsvadu slimību risku, tāpēc pacientiem divtik svarīgi sekot līdzi savai veselībai un lietot atbilstošus medikamentus. Diemžēl daudzi pacienti neadekvāti lieto hipolipidemizējošos (holesterīnu pazeminošos) un antihipertensīvos (augstu asinsspiedienu mazinošus) preparātus un tāpēc nesasniedz ārstēšanās mērķus.

Ja agrāk šādiem pacientiem bija jālieto vairāki medikamenti, kas pildīja katrs savu funkciju, tagad pieejamas t. s. medikamentu kombinācijas, kad vienā tabletē apvienotas vairākas zāles, proti, statīni un zāles augsta asinsspiediena mazināšanai. Ir pierādīts, ka pareizi izvēlēta antihipertensīvā terapija apvienojumā ar statīnu terapiju samazina kardiovaskulāros riskus. Turklāt kombinētie medikamenti nodrošina lielāku pacientu līdzestību, jo tā vietā, lai pacients lietotu vairākus medikamentus – jālieto tikai viena tablete, turklāt medikamenti savstarpēji veicina viens otra efektivitāti un līdz ar to arī uzlabo kopējo ārstēšanās rezultātu.

Būtiska nozīme veiksmīgai statīnu terapijai ir sekmīgai ārsta sadarbībai ar pacientu, tāpēc pacientam svarīgi uzdot ārstam sev interesējošos jautājumus par terapiju un tās priekšrocībām.

Par jebkura medikamenta lietošanu jākonsultējas ar savu ārstu – ģimenes ārstu vai kardiologu!

Uzziniet vairāk par holesterīnu – www.parholesterinu.lv!