Katra labklājība un veselība ir atkarīga no paša!
Intervija ar Ivaru Vaski
Kardiologs, funkcionālās diagnostikas speciālists kardioloģijā, Veselības Centru apvienība, medicīnas centrs “Elite”
Aprakstot sliktā holesterīna uzkrāšanos organismā, kardiologs Ivars Vaskis to salīdzina ar gluda ceļa nobēršanu ar šķembām un braukšanu pa to, bet augsta asinsspiediena neārstēšanu – ar skriešanu ar pieri pret aizslēgtām durvīm. Tāpēc mēs vaicājām kardiologam, ko darīt, lai neskrietu ar pieri sienā un lai ceļš, pa kuru brauc mūsu dzīves auto, nebūtu tik grubuļains?
Cik gadu vecumā vajadzētu pirmo reizi vērsties pie kardiologa, ja cilvēkam nav slikta pašsajūta vai zināmas kardioloģiskas saslimšanas?
Noteikti to vajadzētu darīt vīriešiem pēc 45 gadu vecuma un sievietēm pēc 55 gadu vecuma. Tāpat laikus pie kardiologa jādodas cilvēkiem ar nelabvēlīgu ģimenes anamnēzi (asinsradinieku agrīna nāve asinsvadu patoloģijas iemeslu dēļ), kā arī profesionālo riska grupu darbiniekiem, piemēram, ugunsdzēsējiem, lidotājiem, policistiem, autovadītājiem.
Vai cilvēkam ir nepieciešams pārbaudīt sirds veselību un veikt, piemēram, elektrokardiogrāfiju, veloergometriju u. c. izmeklējumus regulāri, ja nemaz neizjūt sūdzības?
Tik tiešām, tas ir nepieciešams, jo daudzas ar sirdi saistītas saslimšanas, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, īpaši sākumposmā, bieži nerada nekādus būtiskus simptomus, tāpēc cilvēks to nejūt. Augstie sirds slimību mirstības rādītāji liecina tieši uz to, ka slimības tiek konstatētas pārsvarā jau ielaistās formās, kad ārstēšanas efektivitāte var būt krietni zemāka.
Kāpēc sievietēm ir nepieciešams regulāri pārbaudīt sirds veselību, jo sirds slimības taču vairāk skar vīriešus?
Diemžēl sieviešu labā sirds veselība ir mīts. Latvijas Kardiologu biedrība sirds slimības ir nosaukusi par galveno sieviešu mirstības cēloni Latvijā. Katrai sievietei regulāra sirds veselības pārbaude ir ne mazāk nepieciešama kā ginekologa apmeklējums vai onkoloģiskie izmeklējumi, kas saistāmas arī ar hormonālo vielu maiņas īpatnībām.
Savukārt sirds veselības problēmas ietekmē vīriešu seksuālās spējas…
Sirds veselībai ir liela ietekme uz vīrieša seksuālās dzīves kvalitāti. Dzimumakta laikā sirdij ir krietni lielāka slodze: elpošana pieaug no 18–20 reizēm minūtē līdz pat 60 reizēm, asinsspiediens ceļas no 120/80 līdz pat 240/120, pulsa biežums no 70 sitieniem minūtē līdz pat 180. Tikai vesela vīrieša sirds un asinsvadu sistēma spēj to pastāvīgi un pilnvērtīgi nodrošināt!
Novērtēt individuālo treniņslodzi ir īpaši aktuāli gados jauniem pacientiem, kuri nolēmuši uzsākt fiziskas slodzes aktivitātes vai arī vēlas palielināt savas fiziskās slodzes intensitāti.
Ar ko parasti sākas pirmā vizīte pie kardiologa?
Vispirms būtu nepieciešama ārsta konsultācija – pacienta pilna medicīniskā apskate ar visu (ne tikai sirds asinsvadu) organisma sistēmu izmeklējumu datiem. Tāpat ārsts izvērtē pacienta medicīnisko dokumentāciju (iepriekšējo izmeklējumu datus, elektrokardiogrammu utt.), pēc pacienta apskates tiek apspriests iespējamo diagnostisko izmeklējumu plāns. Vairākumam kardioloģisko saslimšanu ir nepieciešama tūlītēja ārstēšana, tādā gadījumā kardiologs nozīmē nepieciešamās procedūras jau pirmajā konsultācijā, nesagaidot sirds izmeklējumu galīgos rezultātus.
Mūsdienu steidzīgajā ritmā labs un efektīvs veids, kā ērti pārbaudīt veselību, ir veikt profilaktiskās – tā saucamās check-up veselības pārbaudes. Šīs pārbaudes ietver gan kardiologa konsultāciju, gan virkni izmeklējumus, tostarp elektrokardiogrāfiju, veloergometriju, ehokardiogrāfiju, kā arī asins analīzes u. c. Pēc tam seko atkārtota vizīte pie kardiologa ar pacienta izmeklējumu datu novērtējumu, diagnozes precizējumu un sirds asinsvadu sistēmas sarežģījumu riska novērtējumu. Tam seko atkārtota pacienta apskate, novērtēta ārstēšanas efektivitāte un drošums un veiktas tās korekcijas. Nepieciešamības gadījumā ārsts apmāca pacientu sirds un asinsvadu sistēmas medikamentu lietošanā un sniedz padomus ēšanas ieradumos un dzīvesveida korekcijā.
Kādi ir jūsu novērojumi praksē – vai pacienti apzinās neārstēta augsta asinsspiediena, augsta holesterīna līmeņa un citu risku ietekmi uz veselību?
Ja runājam par šīm divām pacientu grupām, jāatzīst, ka tās ir diezgan problemātiskas gan ārstiem, gan pašiem pacientiem, jo neārstētu slimību sekas cilvēki sāk izjust jau novēlotās stadijās, kad ārstiem vien atliek labot sekas. Ja runājam alegorijās un ar skatījumu uz realitāti: arteriālais spiediens svārstās jebkuram, bet, ja tas ilgstoši ir paaugstināts un ar zālēm to necenšamies mazināt, tad faktiski skrienam ar pieri pret aizslēgtām durvīm. Jautājums – cik ilgi varēsim to paciest? Un vai iesim pie ārsta tikai tad, kad vairs nevarēsim to paciest?
Katram mums ir savs labais un sliktais holesterīns, savi ieradumi, saslimšanas, iedzimtība – viss atkarīgs no to attiecības. Kamēr esam jauni, asinsvadu sieniņas ir gludas, taču ar laiku, izgulsnējoties sliktajam holesterīnam asinsvadu sieniņās, gludo ceļu (asinsvadu sieniņu) noberam ar šķembām un akmeņiem un braucam jau ar mašīnu nevis pa lielceļu, bet pa lauku ceļu – pilnu ar bedrēm! Abas slimības gadiem ilgi var “uzvesties” klusi, radot slimības sekas, kas var novest līdz invaliditātei vai nāvei.
Sekmīgam ārstēšanās rezultātam ir svarīga pacienta līdzestība, sākot no medikamentu lietošanas atbilstoši ārsta norādījumiem, beidzot ar kaitīgu ieradumu atmešanu un pārmaiņām dzīvesveidā. Ar ko visvairāk tomēr grēko pacienti?
Dzīvesveids, kaitīgie ieradumi, fizisko aktivitāšu trūkums ir ļoti svarīgi jebkuras sirds asinsvadu slimības ārstēšanas stūrakmeņi. Slimību profilakse būs efektīva tikai tad, ja tā būs vērsta uz galvenajiem individuālajiem riska faktoriem – smēķēšanu, uzturu, fiziskajām aktivitātēm, alkohola lietošanu un psihosociālo stresu. Ņemot vērā savas veselības rādītājus, pacientam jāzina, ko viņš drīkst un no kā būtu vēlams atturēties vai izvairīties. Katrā gadījumā tas ir individuāli!
Arī slimības “maina savu seju”, tāpēc ārsta padoms un regulāras kontroles ir vajadzīgas
Nereti dzirdam: “Kaimiņienei nepalīdzēja”, “Man ieteica”, “Zāļu anotācijā izlasīju par blaknēm”, “Padzēru medikamentus, kļuva vieglāk, vairs nedzeršu, kā ieteica”, “Nezinu, kādēļ jālieto zāles”! Diemžēl cilvēki neapzinās sekas! Šādas medikamentu lietošanas atkāpes pieļauj vismaz 80% cilvēku slimības pirmo gadu laikā, līdz vai nu slimība radījusi smagākas sekas, vai cilvēks pats saprot, ka viņa pašsajūta un dzīves kvalitāte tomēr ir atkarīga no medikamentu lietošanas režīma. Šobrīd mainās medikamentu klāsts, mainās slimību ārstēšanas metodika, ir iespējas pacientus ārstēt ar lielāku efektivitāti, mazāku tablešu daudzumu, ja vien ārstu dotie padomi tiktu ievēroti. Nevar aizstāt viena ķīmiska sastāva medikamentu ar citu tikai tāpēc, ka tas ir lētāks, nevar lietot preparātu retāk, ja tā darbības ilgums paredz to lietot vairākas reizes dienā! Tāpat nevar bez speciālista konsultācijas gadiem ilgi lietot arī vienu un to pašu medikamentu bez ārsta kontrolēm vai tikai pakonsulējoties ar ģimenes ārstu. Dažkārt nevar arī lauzt tabletes, lietojot vienas vai otras zāles, ir ierobežojumi uzturā. Jāsaprot, ka arī slimības “maina savu seju”, tāpēc ārsta padoms un regulāra kontrole ir vajadzīga.
Ārsti ir pārslogoti, pacienti reizēm kaut ko nav sapratuši, dažkārt ir arī pārmērīgas prasības, bet jāsaprot, ka visas kļūdas ar laiku liks par sevi manīt. Izpratne, sarunas un adekvāta rīcība ir jebkuras ārstēšanās iespējami labākie scenāriji.
Vai par sirds veselību interesējas arī gados jauni cilvēki – divdesmitgadnieki, trīsdesmitgadnieki?
Protams! Tiesa tie vairāk ir studenti ar psihoemocionālām un mācību pārslodzes problēmām, taču jāatzīmē, ka nāk arī gados jauni cilvēki pārbaudīties profilaktiski, piemēram, pirms sporta sacensībām, pirms treniņu uzsākšanas, kā arī vairāk uzzinājuši par radinieku slimībām. Sabiedrība kļūst izglītotāka, tas sevišķi jāsaka par jauno paaudzi. Pusmūža cilvēki ir mazāk vērīgi pret savu veselību.
Ko jūs ieteiktu mūsu lasītājiem, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu veselu sirdi?
Diemžēl jāsecina, ka sabiedrībā ir tik dažādi uzskati, iespējas, attiekme pret notiekošo. Daudzi vēl neapzinās, ka katra labklājība un veselība visvairāk ir atkarīga no paša.
Ieteikumi – atpūtas un darba režīma plānošana, sporta vai fiziskās aktivitātes, veselīgs mājās gatavots uzturs (vismaz vakariņas mājīgā ģimenes lokā), pastaigas svaigā gaisā, vēlama kaitīgo ieradumu samazināšana, labs noskaņojums. Kā arī viss, par ko runājām iepriekš.
Cienīsim sevi un citus – visā un katru dienu!
Ko jūs pats darāt savas sirds veselības labā?
Pašu priecē apziņa un pacientu sniegtais pozitīvisms par paveikto darbu, labie vārdi, smaidi, lauku svaigais gaiss un fizisks zemes darbs katru nedēļu.
Plašāk par sirds veselības izmeklējumiem un check-up pārbaudēm varēs lasīt žurnāla “Sirds un Veselība” 2017. gada rudens numurā.
