Kāpēc bīstams ir augsts asinsspiediens?

Paaugstināts asinsspiediens ir daudziem cilvēkiem, tomēr tikai 50 % no viņiem uzsāk ārstēšanos. Vai katram, kam ir paaugstināts asinsspiediens, būtu jālieto zāles? Kā apzināt stāvokļa nopietnību? Kā palīdzēt sev bez medikamentu lietošanas?

Par paaugstinātu asinsspiedienu signalizē tādi simptomi kā galvassāpes, reiboņi, sirdsklauves, nespēks. Pirmais, kas jādara, – jāizmēra asinsspiediens. Jāņem vērā, ka fiziskas slodzes gadījumā asinsspiediens būs paaugstināts, tāpēc labāk to mērīt 10 minūtes pēc fizisko aktivitāšu beigām. Par normālu tiek uzskatīts augšējais (sistoliskais) spiediens 120 mm Hg (dzīvsudraba stabiņa), apakšējais (diastoliskais) spiediens – 80 mm Hg. Nav pamata uztraukties, ja augšējais spiediens pacelsies līdz 140 mm Hg, bet apakšējais – līdz 90 mm Hg. Ja, mērot asinsspiedienu, reģistrētie skaitļi ir krietni augstāki, tad jāsāk bažīties, vai viss ir kārtībā.

Kā pareizi izmērīt asinsspiedienu?

Asinsspiediens mums paaugstinās gan fiziskās, gan psihoemocionālās slodzes ietekmē. Paaugstināts asinsspiediens ir viens no sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Risks nozīmē noteiktajā iedzīvotāju grupā attiecīgajā vecuma posmā saslimt ar infarktu vai insultu tuvāko desmit gadu laikā. Ir izstrādātas pat speciālas skalas, pēc kurām iespējams šo risku noteikt. Ar gadiem mūsu asinsspiedienam ir tendence paaugstināties, taču ir cilvēki, kuri visu mūžu nodzīvo bez šādām problēmām.

Jautājums – vai visiem cilvēkiem ir jāārstējas, ja asinsspiediens ir augstāks par 140/90 mmHg? Vienreizēja mērīšana neko nedos, svarīgi ir fiksēt asinsspiediena svārstības diennakts laikā. Tas nozīmē, ka jāveic vairākkārtīgi mērījumi ar pierakstiem. Kur un kā to darīt? Asinsspiedienu var izmērīt jebkurā aptiekā, ir iespēja to izdarīt arī ārsta kabinetā, kaut arī mēdz būt, ka pacientam, ieraugot balto ārsta uzsvārci vien, uzkāpj spiediens… Visērtāk, ja asinsspiediena mērītājs ir mājās. Pirmoreiz asinsspiediens jāmēra no rīta, pēc pamošanās, tad pēc dažām stundām, kad jau baudīta rīta kafija un sākusies ierastā rosība, nākamais mērījums būtu jāveic pēcpusdienā, pēdējais – pirms gulētiešanas. Šādi mērījumi jāveic vairākas dienas. Pacientam asinsspiediena kontrolei ir iespēja izmantot arī 24 stundu monitorēšanu. Tā ir neliela pārnēsājama spiediena mērīšanas iekārta, ar kuras palīdzību iespējams kontrolēt asinsspiedienu 24 stundu laikā. Ja mērījumu brīdī tiek skriets maratons, protams, spiediens būs paaugstināts. Tādēļ blakus mērījumiem noteikti jāatzīmē konkrētā brīža psihoemocionālā un fiziskā slodze. Ar šiem rādītājiem jādodas pie speciālista, kurš secinās, ir vai nav cilvēkam jāārstējas un kādas metodes vai medikamenti jālieto.

Daudz kas atkarīgs no mums pašiem

Mūsdienās liela problēma ir sēdošs darbs pie datora. Sirds un asinsvadu slimību profilaksei svarīgi ir aktīvi kustēties 30 līdz 50 minūtes 3–5 reizes nedēļā, aktīvi nosvīstot. Tā mēs veicinām vielmaiņu, atslogojam savus nosēdētos asinsvadus. Nereti tieši stress un mazkustīgs dzīvesveids ir iemesls paaugstinātam asinsspiedienam. Ārstus arvien biežāk apmeklē gados jauni cilvēki, kuri cieš no pārslodzes. Attiecīgie asinsspiediena rādītāji ir paaugstināti, bet nav izmaiņu kardiogrammā un ultraskaņas izmeklējumā. Tas nozīmē, ka asinsvadi ir nospriegoti. Ko darīt? Daudziem šķiet, ja cilvēkam pastāvīgi ir paaugstināts asinsspiediens, viņam jālieto zāles. Bet ja vainīgs ir stress? Tad uzlabojumus var panākt ar korekcijām dzīvesveidā. Tas nozīmē pareizu uzturu, mazāk treknas gaļas, treknu ēdienu, vairāk dārzeņu un zaļumu (450–500 gramu dažādu krāsu dārzeņu un augļu dienā), samazinātu sāls daudzumu uzturā. Daudzi pacienti uztraucas par lieko svaru, jo tas pastiprina slodzi sirdij. Protams, svara kontrolei jābūt, tomēr galvenais nav kilogrami, bet laba pašsajūta. Ir pieejamas speciālas tabulas, pēc kurām var noteikt katra cilvēka kardiovaskulāro slimību risku, – pēc asinsspiediena rādītājiem, holesterīna daudzuma, smēķēšanas paradumiem, pacienta dzimuma, gadu skaita utt. Šos datus apkopojot, ārsts rezumē, vai cilvēks var dzīvot droši vai viņam tomēr kas jāmaina dzīvesveidā. Risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām ar gadiem pieaug. Arī ģenētikai ir nozīme, ja ir iedzimtas kaites, piemēram, nieru izmaiņu dēļ iespējams paaugstināts asinsspiediens. Par kardiovaskulāro slimību risku runājam, ja konstatēta agrīna nāve infarkta vai insulta rezultātā vīriešiem līdz 55 gadu vecumam un sievietēm līdz 65 gadu vecumam. Ja vecākiem un vecvecākiem bijušas nopietnas sirds un asinsvadu problēmas, arī bērniem pastāv risks ar tām saslimt.

Medikamenti pret asinsspiedienu?

Bezrecepšu medikamentu pret augstu asinsspiedienu nav. Ikdienā jāsamazina sāls daudzums un jāizvairās no stresa. Paaugstināts asinsspiediens psiholoģiskā nozīmē raksturo iekšējo konfliktsituāciju, kas rodas, ja cilvēks netiek galā ar savām problēmām.
Ja pacientam ir hipertoniskās krīzes, strauji paaugstinās asinsspiediens – augšējais virs 180 mm Hg un apakšējais virs 110 mm Hg, jābūt informētam, ko darīt attiecīgā situācijā. Ārsta uzdevums ir izrakstīt nepieciešamās zāles un apmācīt, kā rīkoties, lai straujāk samazinātu asinsspiedienu. Tās ir recepšu zāles, ko izrakstījis speciālists. Mūsdienās ir plašs medikamentu klāsts, jautājums, vai zāles jāsāk lietot nekavējoties vai situāciju var uzlabot, mainot dzīvesveidu. Ārsta uzdevums ir izvērtēt konkrēto pacientu. Jāņem vērā, ka medikamentiem ir arī blakus iedarbības.

Darīsim to, kas sagādā prieku

Cilvēkam ir mērķi, jūtas un griba, ja tas viss tiek likts lietā, neizpaliek arī rezultāts. Ļoti svarīgi ir kustēties. Vienam patīk dejot, citam peldēt, kādam citam nūjot. Veselīga būs arī ātra pastaiga priežu mežā, lai vielmaiņa strādātu paātrinātā režīmā. Katram jāizvēlas savs variants, jo piepūlei, kas nerada prieku, nav jēgas. Vardarbība pret savu organismu rezultātu nedos. Kādreiz izlasīju presē par 115 gadus vecu ilgdzīvotāju japāni, kura dzīves moto bijis – maz ēst un daudz saules. Viss ir jādara ar mēru, galvenais ir ieklausīties sevī.