Holesterīns no rītiem “labrīt” nesaka!

Mūsdienās joprojām ļoti daudzas lietas medicīnā pacientam nav līdz galam saprotamas. Nereti vizīte ir kā ārsta monologs: es runāju, tu klausies, kas jādara. Bet kāpēc jādara – par to lielākoties ir noklusēts. Tāpēc vēlējos apskatīt būtiskākos jautājumus, kas attiecas uz abām pusēm – gan pacientiem, gan ārstiem –, lai sadarbība izveidotos veiksmīga un pacients ne tikai uzzinātu savu diagnozes nosaukumu, bet patiešām izprastu tās nozīmi, sekas un rīkotos. Kā spilgtu piemēru kardioloģijas praksē vēlējos minēt holesterīnu – vienu no izplatītākajiem sirds asinsvadu slimību riska faktoriem.

Holesterīns – kā izskaidrot?

Daudzi cilvēki vizītes laikā, izdzirdot vārdu “holesterīns”, uzreiz nomaina sejas izteiksmi, paliek skeptiski vai zaudē ieinteresētību klausīties tālāk sakāmo. Iespējams, ka kļūda ir tajā, kā tas tiek pasniegts. Holesterīns kopumā ir relatīvi zinātnisks termins, tāpat kā ateroskleroze, kur nu vēl, ja runa ir par zema blīvuma lipoproteīnu holesterīnu (tautā sauktu par slikto holesterīnu) vai augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīnu (tautā sauktu par labo holesterīnu). Lai pievērstu uzmanību, izskaidrotu iespējamās sekas un atrastu kopīgu valodu ar pacientu, ārstam jāskaidro jēdzieni “sirds asinsvadu slimības”, “draudošs infarkts vai insults”, kā arī holesterīna termins “jāatmasko” kā viens no galvenajiem cēloņiem, kas ir pamatā sirds asinsvadu slimības attīstībai. Tāpat svarīgi ir uzsvērt, ka, pazeminot holesterīnu, tiek palēnināts vai pat apstādināts slimības progress, samazināta miokarda infarkta, insulta vai pat pēkšņās nāves varbūtība. Tāpēc svarīgi pacientam parādīt holesterīnu ne tikai kā ciparu uz papīra, bet svarīgi detalizēti izskaidrot, kādas pārmaiņas tieši var radīt paaugstināts holesterīna līmenis asinīs.

Kā novērst slimību?

Kad tas ir izskaidrots, ir jāķeras pie nākamā svarīgā medicīniskā aspekta – slimības novēršanas jeb profilakses. Ir vajadzīga liela griba, lai uzlabotu savu veselības stāvokli gan ar dzīvesveidu, gan ar medikamentu palīdzību, regulāri sekojot ārstu norādījumiem un ieklausoties savā ķermenī. Vēl lielāks gribasspēks ir pieturēties pie dzīvesveida, kas novērstu slimības parādīšanos un attīstību. Tāpēc joprojām pirmajā vietā ir jābūt pareiza dzīvesveida rekomendācijām, un tikai pēc tam seko medikamentoza holesterīnu pazeminoša terapija.

Medikamenti cīņā ar holesterīnu

Jāņem vērā, ka ir arī pacientu grupas ar tādiem nopietniem sirds asinsvadu slimību riska faktoriem kā arteriāla hipertensija, cukura diabēts, smēķēšana, kur pārsvarā bez galveno holesterīnu pazeminošo medikamentu grupas, kā, piemēram, statīnu, lietošanas neiztikt. Pacientiem ar šiem riska faktoriem ir ļoti svarīga atbilstoša asinsspiedienu pazeminošā jeb antihipertensīvā un/vai cukura diabēta terapija, jo šie riska faktori padara asinsvadu sieniņu pieejamību zema blīvuma holesterīnam daudz vieglāku, tādā veidā paātrinot aterosklerotiskās pangas palielināšanos (riska faktoru un paaugstinātā holesterīna izraisīta iekaisuma dēļ radušos asinsvada sienas noteikta rajona sabiezēšanos), radot asinsvada sašaurināšanos. Tāpēc, pat ja pacientam holesterīna līmenis ir apmierinošs un normas robežās vai normas robežās atbilstoši viņa sirds asinsvadu slimību riska grupai, nevajadzētu aizmirst par citiem statīnu iedarbības efektiem – iekaisuma mazināšanu sabiezētajā sirds asinsvada sieniņā, jo tādā veidā iespējams novērst pēkšņo notikumu risku. Spilgts piemērs holesterīnu pazeminošo medikamentu svarīgai lomai profilaksē ir pacienti ar pārmantoti augstu zema blīvuma holesterīna līmeni asinīs – pacienti ar ģimenes hiperholesterinēmiju (ĢH). ĢH gadījumā ar labu dzīvesveidu vairs neiztiksi. Cilvēkiem ar šo stāvokli sliktais holesterīns cirkulē asinīs jau no pašas dzimšanas un arvien pieaug, veidojot tā saucamo kumulatīvo efektu. Pacientiem ar šo slimību asinsvadu sieniņu sabiezēšana, it īpaši, pastāvot papildus iepriekš minētajiem sirds asinsvadu slimību riska faktoriem, notiek daudz ātrāk, līdz kritiskumam samazinot sirds asinsvadu caurplūstamību jau agrīnā vecumā (vīriešiem līdz 55 gadu vecumam, sievietēm – līdz 60 gadu vecumam). Tas savukārt izraisa tādus pēkšņus notikumus kā priekšlaicīgu sirds miokarda infarktu vai smadzeņu insultu.

Vēl varu piebilst, ka daudzi uztver holesterīnu pazeminošos medikamentus kā kursa terapiju. Iespējams, idilliskā pasaulē tas tā būtu, bet pieredze liecina, ka, atceļot statīnu lietošanu, holesterīna līmenis asinīs atkal paaugstinās, īpaši, ja tiek aizmirsts par zemu dzīvnieku izcelsmes tauku saturu uzturā, palielinātu dārzeņu daudzumu, olīveļļu, regulārām fiziskām aktivitātēm. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka ārsta darba pamatā ir cilvēkam palīdzēt atgūt labu veselību vai vismaz uzlabot tās kvalitāti, nevis izdarīt to viņa vietā. Trīs gadu laikā, strādājot ar pacientiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs, esmu redzējis tikai vienu cilvēku, kas ar dzīvesveida palīdzību ir pazeminājis savu zema blīvuma holesterīnu no vairāk kā 4 mmol/l līdz 1,8 mmol/l. Jāpiebilst, ka šis cilvēks bija stipri motivēts, jo vienam no vecākiem bijis sirds infarkts jau aptuveni 50 gadu vecumā.

Cilvēkiem ir jāsaprot, ka ārsta darba pamatā ir cilvēkam palīdzēt atgūt labu veselību vai vismaz uzlabot tās kvalitāti, nevis izdarīt to viņa vietā

Pret savu veselību jāizturas atbildīgāk

Zemu cukura līmeni mēs sajūtam, zemu vai augstu asinsspiedienu lielākoties arī sajūtam, holesterīnu – ne. Tas ir tāpēc, ka mūsu organisms ir lieliski izdomāts, mums ir rezerves, holesterīnam aizsprostojot asinsvadus pat līdz 75 % no to diametra, retāk vēl vairāk. Cilvēks var pat nesajust nekādus simptomus, piemēram, žņaugšanu krūškurvī vai elpas trūkumu. Bet diemžēl, kad robeža ir sasniegta, cilvēks atsitas kā pret sienu. Tāpēc arī biežāk nopietnāk pievērsties saviem holesterīna rādītājiem motivē jau noticis miokarda infarkts, insults vai sirds asinsvadā ievietots stents vai ja slimība skar kādu no tuviniekiem.

Rezumējot visu iepriekš teikto: vēl joprojām gan pašiem ārstiem, gan pacientiem pastāv stereotips, ka slimība jāsāk ārstēt tad, kad tā jau ir attīstījusies. Līdz ar to, kamēr slimība nav sākusies, bieži netiek saskatīta vajadzība sākt medikamentozu terapiju. Pret statistiku cīnīties nav vērts – sirds asinsvadu slimības ir visizplatītākās slimības un visbiežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotājiem. Diemžēl šīs slimības bieži vien tiek atklātas ar novēlošanos. Manuprāt, par savu veselību jāsāk domāt atbildīgāk un, veicot izmeklējumus, vismaz noteikt, vai slimībai ir tendence attīstīties, un nepieciešamības gadījumā sākt ārstēšanos. Kad vajadzēs slimību ārstēt un rūpēties nevis par veselības uzlabošanu, bet gan par to, lai varētu nodzīvot vēl kādu gadu vai vairākus ar cienīgu dzīves kvalitāti, terapija un regulārie izmeklējumi būs daudz nopietnāki, dārgāki un turklāt visa mūža garumā.

Sargiet, lūdzu, sevi un savu ģimeni un novērsiet novēršamo!