100 fakti par sirdi un sirds veselību
Sirds ir mūsu organisma motors, kas neatslābis pumpē asinis, ik dienu sitoties aptveni 100 000 reižu. Mēs nevaram kontrolēt sirds muskuļa darbību, taču varam ik dienu darīt daudz, lai palīdzētu sirdij pukstēt ilgi un ritmiski. 100 fakti par sirdi un sirds veselību palīdzēs labāk izprast un parūpēties par mūsu dzinējspēku tā, lai arī paši varam nodzīvot labu un veselīgu dzīvi līdz pat 100 gadiem, un kas zin – varbūt arī vairāk!
Sirds anatomija
1. Sirdi veido sirds muskulis jeb miokards.
2. Sirdi darbina elektriskie impulsi.
3. Sirds muskuļa jeb miokarda saraušanos sauc par sistoli, bet atslābšanu – par diastoli.
4. Sirds muskuļaudi nav pakļauti cilvēka gribai.
5. Labā sirds puse asinis nogādā plaušās, bet kreisā – atpakaļ ķermenī, nodrošinot organisma apgādi ar skābekli.
6. Sirdij ir divi priekškambari un divi kambari.
7. Sirdij ir četri vārstuļi.
8. Sirds ir aptuveni divu rokasspiedienā savienotu roku izmērā.
9. Sirds svars ir 250–350 gramu.
10. Vidēji 12 centimetru garais un 9 centimetrus platais orgāns krūškurvī novietots ar smailo galu uz leju un nedaudz pa kreisi.
11. Augļa sirds sāk sisties jau trešajā vai ceturtajā attīstības nedēļā, sasniedzot 105 līdz 120 sitienu minūtē.
12. Dienā sirds sitas ap 100 000 reižu.
13. Sirds atpūšas tikpat ilgi, cik strādā, tas ir 0,4 sekundes.
14. 70 gadu laikā sirds sitas aptuveni 2,5 miljardus reižu.
15. Vienā ciklā sirds pumpē ap 5,7 l asiņu.
16. Asinsplūsma no sirds līdz smadzenēm un atpakaļ ilgst tikai astoņas sekundes, bet asinsaprite līdz pat papēžiem un atpakaļ – 16 sekundes.
17. Sirds var turpināt sisties arī ārpus ķermeņa.
18. Ja sirds ir vesela, to nevajadzētu just – ne sāpes, ne pauzes, ne kūleņošanu.
Veselas sirds rādītāji
19. Asinsspiediens: 120/80 mmHg.
20. Pulss (miera stāvoklī): 21. 60–80 x/min.
21. Kopējam holesterīna līmenim jābūt zem 5 mmol/l.
22. Zema blīvuma (ZBLH jeb “sliktajam”) holesterīnam jābūt zem 3,0 mmol/l.
23. Cilvēkiem ar kādu sirds un asinsvadu slimību ZBLH līmenim ir jābūt zem 1,8 mmol/l.
24. Augsta blīvuma (jeb “labajam”) holesterīnam jābūt virs 1,0 mmol/l vīriešiem un virs 1,2 mmol/l sievietēm.
25. Triglicerīdu (jeb tauku) līmenim jābūt zem 1,7 mmol/l.
26. Pieļaujamais cukura līmenis tukšā dūšā 3,3–6 mmol/l.
27. Normāla ķermeņa masa (ĶMI indekss) = 18,5–25.
28. Vidukļa apkārtmēram sievietēm jābūt līdz 88 cm.
29. Vidukļa apkārtmēram vīriešiem jābūt līdz 102 cm.
Sirds slimību statistika
30. Sirds asinsvadu slimības Latvijā ir izplatītākais nāves iemesls.
31. Dati liecina, ka 43 % vīriešu un 54 % sieviešu Eiropā mirst no sirds asinsvadu slimībām, infarkta vai koronārās sirds slimības.
32. Ik gadu pasaulē no sirds asinsvadu slimībām mirst 17,5 miljoni cilvēku, turklāt daudzi ir darbspējīgā vecumā!
33. Visvairāk infarktu notiek pirmdienās un Ziemassvētkos.
34. Vīriešus sirds un asinsvadu slimības piemeklē agrākā vecumā nekā sievietes, taču sievietēm slimības norise un ārstēšana ir krietni sarežģītāka un biežāk sastopamas komplikācijas.
Kaitīgie ieradumi
35. Par viskaitīgāko ieradumu kardiologi uzskata smēķēšanu.
36. Arī pārmērīga alkohola lietošana nelabvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu veselību.
37. Stress mūsdienās ir nopietns riska faktors, kas veicina arī neveselīgu ēšanu, smēķēšanu, pārmērīgu alkohola patēriņu, mazkustīgumu.
38. Mazkustīgs dzīvesveids rada sirds muskuļa vājumu – asinsvadi kļūst trausli un līdz ar to palielinās risks saslimt ar insultu un infarktu.
39. Liekais svars ir nozīmīgs sirds slimību, sirds kambaru disfunkcijas, hroniskas sirds mazspējas, insulta un aritmiju, kā arī cukura diabēta attīstības riska faktors.
Izplatītākās sirds un asinsvadu slimības
40. Hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens – virs 140/90 mmHg – var veicināt vai izraisīt koronāru sirds slimību, miokarda infarktu vai insultu.
41. Ateroskleroze – viena no visbiežāk sastopamajām hroniskajām asinsvadu slimībām, kas izpaužas kā taukiem līdzīgu vielu, galvenokārt holesterīna, nogulsnēšanās asinsvadu sieniņās, kas ar laiku daļēji vai pilnīgi var aizprostot asinsvadu.
42. Koronārā sirds slimība – hroniska saslimšana, kuras pamatā ir sirds asinsvadu izmaiņu (aterosklerozes) radītie traucējumi normālai sirdsdarbībai.
43. Stenokardija – žņaudzošas vai plēsošas sāpes krūškurvī aiz krūšu kaula (retāk arī rajonā virs nabas, žoklī, rokās, plecos, pirkstos, kā arī starplāpstiņu rajonā), kas parasti parādās fiziskas slodzes laikā un ilgst vairākas minūtes.
44. Miokarda infarkts – sirds muskuļa bojājums, ko rada sirds artērijas nosprostošanās, piemēram, ar trombu, tādējādi daļa sirds muskuļa nesaņem asins apgādi un atmirst.
45. Sirds aritmija – patoloģiska novirze no normāla sirds ritma un/vai sirdsdarbības ātruma.
46. Mirdzaritmija – izplatīts sirds ritma traucējums, kad sirds priekškambari saraujas haotiski un neritmiski – tie mirdz jeb mirgo, radot nepareizu sirds ritmu.
47. Sirds mazspēja ir patofizioloģisks stāvoklis, kurā sirds funkcijas traucējumi izraisa sirds muskuļa nespēju sūknēt asinis atbilstoši audu vajadzībām.
48. Ģimenes hiperholesterinēmija – ģenētiski pārmantots augsts holesterīna līmenis asinīs, kas neārstēts var novest pie pāragra infarkta vai insulta.
49. Insults – pēkšņs smadzeņu bojājums, kas rodas un attīstās asinsvada nosprostojuma dēļ (biežāk) vai arī asinsvada plīsuma dēļ (retāk).
Zinātne un tehnoloģijas
50. Pateicoties zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, pagājušās simtgades laikā paredzamais dzīves ilgums cilvēkiem pagarinājies par vismaz 30 līdz 40 gadiem.
51. Zinātnieki apgalvo, ka ķermenim ir resursi, lai 21. gadsimtā nodzīvotu līdz pat 120 gadiem.
52. Mūsdienās sirds slimību ārstēšanai arvien vairāk izmanto cilmes šūnas (piemēram, pacientiem pēc infarkta), kā arī dažādas virtuālas un robotu tehnoloģijas.
53. Ja kāds no sirds asinsvadiem ir sašaurināts vai nosprostots, ārsts ar nelielu ierīci var šo asinsvadu paplašināt un nostiprināt ar stentu jeb mazu sietiņveida protēzi.
54. Agrāk bija jālieto vairāki medikamenti, turpretim tagad augsta asinsspiediena un holesterīna ārstēšanai pieejamas mūsdienīgas medikamentu kombinācijas, kas satur divas, trīs, pat četras zāļu kombinācijas vienā tabletē.
Augsts asinsspiediens
55. Augsts asinsspiediens ir visizplatītākais sirds un asinsvadu slimību riska faktors.
56. Paaugstināts asinsspiediens ir virs 140/90 mmHg.
57. Ilgstoši paaugstinātu asinsspiedienu dēvē par hipertensiju.
58. Visaugstākais asinsspiediens ir agrās rīta stundās (ap 5.00–6.00).
59. Neārstēts augsts asinsspiediens var izraisīt insultu vai infarktu.
60. Lai samazinātu asinsspiedienu, ar izmaiņām dzīvesveidā bieži vien nepietiek, un ir jālieto zāles – parasti visu mūžu.
61. Asinsspiediens jāmēra miera stāvoklī divas trīs reizes pēc kārtas, lai noteiktu visprecīzāko mērījumu.
Sievietes sirds
62. Sirds un asinsvadu slimības ir sieviešu nāves iemesls numur viens.
63. Koronāro sirds slimību diagnosticē vienai no astoņām sievietēm vecumā no 45 līdz 54 gadiem un vienai no trim sievietēm pēc 65 gadu vecuma.
64. Sliktākie riska faktori sievietēm jebkurā vecumā ir smēķēšana, cukura diabēts un fizisko aktivitāšu trūkums jeb mazkustīgums.
65. Pētījumā pierādīts, ka dāmām ar optimistisku dzīves uztveri ir par 14 % mazāka iespēja nomirt no sirds asinsvadu slimībām nekā pesimistēm.
Vīrieša sirds
66. Vīrieša dzimums ir sirds un asinsvadu slimību riska faktors, īpaši pēc 40 gadu vecuma.
67. Biežākie riska faktori – smēķēšana (arī elektroniskās cigaretes), nekontrolēts asinsspiediens, neveselīgs uzturs, paaugstināts holesterīna līmenis, liels alkohola patēriņš, ārsta izrakstīto medikamentu nelietošana vai to neregulāra lietošana.
68. Iedzimtības un neveselīga dzīvesveida dēļ asinsvados veidojas aterosklerotiskas plātnītes, kas izraisa hronisku endotēlija iekaisumu un endotēlija disfunkciju, kas var novest pie erektilās disfunkijas.
Biežākās sirds veselības profilaktiskās pārbaudes
69. Fiziskās slodzes tests jeb veloergometrija tiek veikta uz speciāla velosipēda un ir visplašāk lietotā izmeklēšanas metode gan sākotnējas koronārās sirds slimības diagnostikā, gan arī izvērtējot tās smaguma pakāpi.
70. Ehokardiogrāfija – sirds izmeklējums ar ultraskaņu, kurā iespējams noteikt sirds stāvokli, patoloģijas u. tml.
71. HOLTERA monitorings – mērījuma ierīce, kas tiek piestiprināta pacientam un palīdz ārstam novērtēt sirds ritma traucējumus 24 stundu laikā.
72. 24 stundu asinsspiediena monitorēšana – metode, kuru izmanto, lai konstatētu asinsspiediena svārstības diennakts laikā, piestiprinot pacientam speciālu mērierīci.
73. Elektrokardiogramma – viena no nozīmīgākajām izmeklēšanas metodēm, kurā redzamas sirds muskuļa darbības izraisītas svārstības.
Kas jāēd un no kā labāk izvairīties, lai sirds būtu vesela?
74. Augļus un dārzeņus ieteicams ēst vismaz 400–500 gramu dienā.
75. Rieksti, pākšaugi, sēklas jāēd trīs četras reizes nedēļā.
76. Zivis uzturā jālieto vismaz divas reizes nedēļā.
77. Kā galveno taukvielu ēdienu pagatavošanai kardiologi iesaka extra virgin olīveļļu.
78. Pilngraudu produkti jālieto vismaz trīs reizes nedēļā, dodot priekšroku tumšajiem rīsiem un pilngraudu makaroniem.
79. Gaļu vajadzētu lietot vismaz divas reizes nedēļā, izvēloties liesu un kvalitatīvu gaļu (nevis gaļas izstrādājumus!), savukārt piena produkti jāizvēlas ar pazeminātu tauku saturu.
80. Septiņi grami melnās šokolādes (ar kakao saturu 70 % un vairāk) dienā uzlabo sirds veselību.
81. Uzturā aizliegts lietot: transtaukskābes, ko satur, piemēram, rūpnieciski ražoti cepumi, kūkas, tortes, pastētes!
82. Sāls patēriņš ir jāierobežo: veseliem cilvēkiem ieteicams ne vairāk kā seši grami sāls dienā, bet sirds slimību pacientiem ne vairāk kā 2,3 g dienā, pacientiem ar paaugstinātu holesterīnu ne vairāk kā 1,5 g dienā.
83. Alkohols jālieto ar mēru! Sievietēm dienā pieļaujama viena glāze vīna, vīriešiem – divas glāzes.
Kādi vingrojumi patīk sirdij?
84. Katru dienu ieteicams nostaigāt 10 000 soļu.
85. Sirdij īpaši patīk kardiotreniņi – nūjošana, riteņbraukšana, peldēšana, skriešana, distanču slēpošana u. c.
86. Sirdi stiprina arī aktīvas pastaigas vai lēns skrējiens ik dienu aptuveni 30 minūtes.
87. Optimālajam pulsam slodzes laikā nevajadzētu pārsniegt 60–80 % no maksimālā pulsa (to aprēķina pēc formulas: 220 – vecums).
Sirds iedvesmojas un atpūšas
88. Sirdsdarbību veicina mūzikas klausīšanās. Rūras Universitātes (Vācija) veiktajā pētījumā par dažādu mūzikas žanru ietekmi uz sirds asinsvadu veselību pierādīts, ka ka V. A. Mocarta, kā arī J. Štrausa mūzikas klausīšanās ievērojami pazemina asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu, kā arī mazina stresa līmeni.
89. Sirds veselību uzlabo smiešanās un pozitīvas emocijas.
90. Zīmēšana un grāmatu lasīšana mazina stresu, kas ir sirds slimību būtisks ietekmējošs faktors.
91. Ilgs un kvalitatīvs miegs ir labas sirds veselības pamats, tāpēc cilvēkam naktī ir jāguļ aptuveni astoņas stundas.
92. Nodarbošanās ar seksu vairākas reizes nedēļā pasargā no sirds un asinsvadu problēmām, turklāt palīdz samazināt asinsspiedienu gan sievietēm, gan vīriešiem.
Vai jūs zinājāt, ka…
93. Ja cilvēka mūža laikā tiktu apkopota visa enerģija, ko rada sirds darbība, ar to pietiktu, lai aizlidotu līdz Mēnesim un atpakaļ.
94. Grieķu filozofs Platons uzskatīja, ka smadzenes ir atbildīgas par argumentāciju, bet sirds – par kaislībām.
95. Pirmo akustisko stetoskopu, lai sadzirdētu sirdspukstus, izgudroja franču ārsts Renē Laeneks.
96. Lauzta sirds var būt arī medicīniska diagnoze, kad stresa, skumīgu emociju iespaidā organismā izdalās hormoni, kas izraisa līdzīgus simptomus kā infarkts.
97. Sievietes sirds sitas ātrāk nekā vīrieša.
98. Pēc trīs minūšu ciešas lūkošanās acīs iemīlējušās sievietes un vīrieša sirds sāk sisties līdzīgā ritmā.
99. Ja ir aizdomas par infarktu vai insultu, kā arī citās kritiskās situācijās jāzvana neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai pa tālruni: 113
100. Prof. Andrejs Ērglis, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents: Ievērojot veselīga dzīvesveida principus, mēs sargājam ne tikai sirdi, bet arī visus pārējos orgānus un varam nodzīvot ne tikai kvantitatīvi garāku, bet arī kvalitatīvāku dzīvi!
