Holesterīns – novēršams drauds sirds veselībai

mm

Iveta Mintāle

Dr. med., P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca, Latvijas Kardioloģijas centrs, Ambulatorā un diagnostiskā daļa, Latvijas Universitāte

rudens-2014-holesterins

Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs un dislipidēmija jeb lipīdu vielmaiņas traucējumi pieder pie galvenajiem riska faktoriem, kas paaugstina sirds slimību risku. Organismā esošais holesterīns pārsvarā veidojas aknās, un tikai neliela daļa holesterīna organismā nonāk ar uzturu: treknu gaļu, olas dzeltenumu, jūras produktiem, sviestu, aknām, nierēm u. c. Rekomendējamā norma pie augsta riska ir ne vairāk kā 200 mg holesterīna dienā. Jāatceras gan, ka holes­terīns organismā tiek izmantots arī dzīvībai svarīgiem procesiem.

Kā mēra holesterīna līmeni?

Pieaugušam cilvēkam ieteicams vismaz 1 reizi gadā noteikt savu holesterīna līmeni, ko var viegli veikt medicīniskās iestādes laboratorijā, nododot asinis no vēnas.

Parasti tiek noteikti četri rādītāji, pēc kuriem ir iespējams spriest par taukvielu (lipīdu) vielmaiņu: kopējais holesterīns, ABLH (augsta blīvuma lipoproteīni jeb «labais» holesterīns), triglicerīdi (otrs taukvielu veids, kas atrodas asinīs – būtībā parastie tauki, kā mēs tos izprotam ikdienā) un ZBLH (zema blīvuma lipoproteīni jeb «sliktais» holesterīns).

Ja tiek noteikti visi četri rādītāji, tad to ieteicams veikt tukšā dūšā (neēst 12 stundas, t. i., no rīta pirms analīžu nodošanas un ne pārāk vēlu iepriekšējā vakarā).

Kāpēc tāds iedalījums – «labais» un «sliktais» holesterīns?

Zema blīvuma lipoproteīns pārnes holesterīnu, kas pieķeras asinsvadu sieniņām un tur nogulsnējas, veidojot aterosklerotiskās plāksnītes, kas sašaurina asinsvadus un rada risku saslimt ar aterosklerozes izraisītām slimībām, to vidū ar stenokardiju, miokarda infarktu, in­sultu, kas ir viens no biežākajiem mirstības cēloņiem.

Jo augstāks ir kopējā holesterīna (>5 mmol/l), triglicerīdu (>1,7 mmol/l) un ZBLH (>3 mmol/l) līmenis, jo lielāka varbūtība saslimt ar sirds-asinsvadu slimībām. Savukārt ar ABLH ir otrādi – slimību risks ir lielāks, ja tas ir pazemināts (<1,0 mmol/l vīriešiem un <1,2 mmol/l sievietēm), jo šīs daļiņas aiztransportē lieko holesterīnu no šūnām un asinsvadiem.

Riska faktori – iedzimtība, kaitīgie ieradumi un vecums

Par «normu» tiek uzskatīts kopējais holesterīna līmenis, kas nepārsniedz 5,0 mmol/l. Tomēr jāuzsver, ka holesterīna «kaitīgums» un iespēja saslimt ar sirds asinsvadu slimībām ir ļoti atkarīga no citiem riska faktoriem! Vīriešiem, smēķētājiem un cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu vai ar agrīniem miokarda infarkta vai pēkšņas nāves gadījumiem tuvāko radinieku lokā holesterīns sāk izgulsnēties sirds artērijās pat pie nedaudz paaugstināta vai «normāla» holesterīna līmeņa!

Cilvēkiem ar lieko svaru (īpaši, ja tauki uzkrājas vēdera apvidū) parasti ir zems ABLH un augsti triglicerīdi, kamēr kopējais holesterīna līmenis var nebūt augsts. Šī kombinācija ir ļoti nelabvēlīga, tādēļ cilvēkiem ar lieko svaru ir īpaši svarīgi noteikt visus četrus rādītājus. Ja kopējais holesterīns ir ļoti augsts (virs 7–8 mmol/l), tad ļoti iespējams, ka to izraisa pārmantota vielmaiņas īpatnība, kas var iedzimt arī tuvākajiem radiniekiem. Šādos gadījumos analīzes noteikti jāveic arī brāļiem, māsām un bērniem.

Diemžēl neietekmējams šī procesa veicinātājs ir arī vecums – vīriešiem no 40 gadu vecuma un sievietēm no 50 gadu vecuma tas notiek izteiktāk, un sirds slimību risks var pastāvēt pat pie šķietami «normāla» holesterīna līmeņa asinīs. Tādēļ vislabāk jau laicīgi konsultēties ar ārstu, lai izlemtu, vai esošais līmenis tomēr nav par augstu, pat ja tas šķietami atbilst laboratoriskām normām. Zinot visus riska faktorus, ārsts varēs noteikt, vai pastāv sirds slimību draudi. Jāpiebilst, ka īpaši bīstams holesterīns kļūst cukura diabēta gadījumā!

Ja sirds-asinsvadu slimība jau ir attīstījusies, holesterīna līmeņa samazināšanai jāpievērš pastiprināta uzmanība. Pirmkārt, jāmaina uztura paradumi, jāmazina liekais svars un jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm (tās saskaņojot ar savu ārstu). Mainot savus riska faktorus, kustoties, uzturot optimālu ķermeņa svaru, pareizi ēdot, iespējams samazināt holesterīna līmeni asinīs. Otrkārt, obligāti ir jālieto ārsta nozīmētie medikamenti, kas pazemina holesterīna līmeni. Tikai abas šīs lietas kopā var samazināt pacienta risku!

Dzīvesveids, kas palīdz regulēt holesterīna līmeni asinīs

Pirmkārt, regulāra fiziska slodze – nūjošana, riteņbraukšana, peldēšana, skriešana – vismaz 30 minūtes 3 reizes nedēļā.

Otrkārt, jāizvairās uzturā lietot produktus, kas paši nesatur holesterīnu, bet paaugstina holesterīna veidošanu aknās, piemēram, transtaukskābes, kas ir zemas kvalitātes hidrogenētas eļļas (parasti margarīns!). Transtaukskābes satur rūpnieciski ražoti produkti. Mājas apstākļos transtaukskābes iegūt nevar! Aizliegts lietot produktus, kuru marķējumā minētas augu eļļas, augu tauki, margarīns. Arī tautā sauktais «dārgais margarīns», kas bagātināts ar augu stanoliem un tiek reklamēts kā «draudzīgs sirdij» patiesībā ir kaitīgs! Arī šis margarīns tiek gatavots no zemas kvalitātes eļļām. No labas olīveļļas vai sviesta neviens margarīnu netaisa! Transtaukskābes paaugstina ZBLH un pazemina ABLH asinīs! Ir Eiropas valstis, kurās ir noteikts pieļaujamais transtaukskābju līmenis. Mūsu valstī cilvēkam jādomā pašam!

Arī dabiski labas kvalitātes produkti nevar tikt lietoti neierobežotos daudzumos – jāņem vērā gan cilvēka holesterīna līmenis, gan fiziskās aktivitātes, gan svars.

Jaunietis, kurš sporto, noteikti droši varēs apēst maizi ar sviestu vai lielāku karbonādes gabalu, bet mazkustīgs kungs gados ar puncīti un augstu holesterīna līmeni labāk varētu pievērsties liesai gaļai, dārzeņiem un zivij, aizmirstot par kūkām.

Produkti, no kuriem jāizvairās uzturā

  • Rūpnieciski ražoti gaļas produkti (desas, cīsiņi, sardeles, marinēti vai pusgatavoti produkti).
  • Gaļas konservi, pastēte, speķis, žāvējumi (slēptā sāls!).
  • Trekna gaļa, veca liellopa gaļa (tauki starp šķiedrām!).
  • Sviests, krējums, trekns siers (viss atkarīgs no daudzuma).
  • Margarīns.
  • Aknas, nieres, smadzenes.
  • Majonēze (veikala).
  • Buljona kubiņi (ja vien nav bioloģiski ražoti).
  • Piena un baltā šokolāde un šokolādes izstrādājumi.
  • Konditorejas izstrādājumi (rūpnieciski ražotas bulkas, kūkas, tortes – diemžēl kafejnīcās nav atrodami konditorejas izstrādājumi no sviesta, visur tikai MARGARĪNS!).
  • Saldinātas sulas, saldi gāzētie dzērieni.

Lasiet arī:

Atbildēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.