Kā jāēd, lai nepieņemtos svarā, jeb Ko varam mācīties no frančiem un itāļiem?

Vai esat kādreiz domājuši…

Kāpēc franči nekļūst resni?

Kruasāni, Brī siers, crème brûlée…

Kāpēc itāļi nekļūst resni?

Pasta, pica, tiramisu…

Un spānietes?

Tortiljas, patatas bravas (cepti kartupelīši ar pikantu mērci), paeljas, Crema catalana…

Tie nav tik daudz gēni, kā attieksme pret sevi un veselīgie ikdienas ieradumi! Angļiem ir teiciens: “EAT mindfully!”. Tas nozīmē, ka jāēd uzmanīgi, domājot, ko, kad, ar ko ēst – gluži kā Bulgakova stāstā “Suņa sirds” (profesora Preobraženska vārdi).

Daži ēdieni ir domāti tikai īpašiem gadījumiem

Piemēram, Spānijā ir īpaša diena, kad parasti cilvēki ēd paelju, dažās vietās tā ir ceturtdiena, citās svētdiena. Itālijā uz picu attiecas tas pats, un parasti tiek pasūtīta tikai pica bez citiem fritētiem gardumiņiem un krēma desertā. Visās Vidusjūras valstīs cilvēku ikdienas uzturam vēl joprojām piemīt veco laiku diētas īpatnības, kas nav tikušas sabojātas pēdējo gadu laikā. Ļoti daudzi ēdienu paradumi arī ir atkarīgi no svētkiem, un pilnīgi visam pamatā ir sezonas produkti.

10 principi, kas neļauj pārēsties (izklausās vienkārši, varbūt pat primitīvi, bet tas strādā!):

• Jāēd lēnām (jāļauj smadzenēm pieskaņoties kuņģim!) – lai saprastu, kad pietiek… Un ēdot neskaties TV, kur bez garšas mēs norijam pat visgardāko kumosiņu un neizrēķinām, kad iestājas sāta sajūta. Ēšana ir sabiedrisks pasākums!
• Nolieciet dakšiņu malā, kad runājat! (Līdz ar to arī maltītes temps palēnināsies)
• Lieciet uz šķīvja mazāk, nekā šķiet, ka vajadzētu – varbūt acis un izsalkums māna! Ja izsalkums vēl nebūs pārgājis, uzlieciet vēl mazliet.
• Svītrojiet uzkodas starp ēdienreizēm (pie datora vai TV nemanīsiet, kā apēdas 1, 2, 3 kg). Itāļiem, frančiem un spāņiem ir četras ēdienreizes – brokastis, pusdienas, launags, vakariņas. Nav nepieciešams našķoties ēdienreizēm pa vidu, bet launagā gan var uzkost kādu augli.
• Neizlaidiet ēdienreizes (arī brokastis jāēd!) – izlaistas ēdienreizes bada sajūta nodrošinās pārēšanos nākamajā!
• Izvairieties no pārstrādātas pārtikas, dodiet priekšroku dabiskiem sezonas produktiem. Latvijā arī nu jau ir sava veida dažādība arī ziemas dārzeņiem!
• Svarīgākās ēdienreižu sastāvdaļas – dārzeņi (visvairāk), augļi. Dodiet priekšroku pilnvērtīgiem piena produktiem – dabiskam jogurtam un sieram. Lai bagātinātu uzturu, laiku pa laikam ēdiet zivis vai gaļu! Bet ne piecas reizes dienā.
• Daudz jāstaigā! Svaigs gaiss un pastaiga ir antistresa līdzeklis, kas palīdz arī nepierīties uztraukumu dēļ!
• Jāpievērš uzmanība pilnvērtīgai pilngraudu maizei – tā ir pamata elements visu trīs valstu diētā! Svarīgi, lai maize ir arī no labiem miltiem, ilgi un pareizi raudzēta, vēlams, ar mātes raugu, bez taukvielām un citām dīvainām piedevām ar bezgalīgiem E.
• Dienā jāizdzer vismaz pusotra litra ūdens.

Vai jums mājās ir svari? Lai gan vislabākais svara stabilitātes mērs ir svārki vai bikšu jostasvieta – ja sāk spiest (negaidot, kad poga no pogcauruma atrodas 15 cm attālumā!), tad drusciņ jāapdomā tālāko dienu ēšanas un kustību taktika.

Vai jūs mājās gatavojat? Iemācīties gatavot nekad nav par vēlu! Un tas tiešām neaizņem vairāk laika, kā iebraukt un paķert kādu pusfabrikātu lielveikalā… bet, ja šad tad to darāt, atrodiet laiku palasīt produktu etiķetes, tur ir tik daudz pārsteigumu, kurus jūs noteikti negribēsiet apēst.

Ēdiens nav ienaidnieks, bet draugs! Tā ir daļa no katra sociālās dzīves, jo ēdam kopā ar ģimeni un draugiem.

Dažas dzīves realitātes Vidusjūras valstīs, kas atbilst iepriekšējiem 10 principiem:

• Restorāni un kafejnīcas darbojas noteiktos (ēdienreižu) laikos – cik reižu gan latvieša cilvēks nav vīlies “dīvainajos itāļos” (frančos), pie kuriem nevar apēst karbonādi plkst. 16.00. Bet kas gan tā būtu par ēdienreizi – novēlota otrā vai agra trešā, vai varbūt liekā ceturtā? Ar garantiju – četros pēcpusdienā, lai remdētu bada sajūtu, apēdīsiet divreiz vairāk nekā ēdot plkst. 13.00.
• Padomājiet iepriekš un ieklausieties mazliet sevī, ko prasa jūsu ķermenis? Ja liekas, ka organisms prasa cepumus un daudz, tā noteikti nav taisnība, ieklausieties vēl, varbūt tas tomēr prasīs kaut ko zaļu un veselīgu, jo nabaga organisms kliedz pēc kaut kā dabiska, kas viņam ļaus pareizi un labi darboties.
• Nav krējuma, nav gatavo mērču – tikai olīveļļa un etiķis, mājās gatavota majonēze ar olu un olīveļļu bez citām “interesantām” piedevām.
• Parasti nav sviesta, ko smērēt uz maizes, izņēmums ir Francijā. Nav margarīna, ko smērēt uz maizes. Tā vietā maizīti apslaka ar labu olīveļļu un uzliek pa virsu tomātiņu!
• Nav pusfabrikātu, nav burciņēdienu (piemēram, pastas mērci lielākoties gatavo svaigu).
• Populāra ir passeggiata – pastaiga pirms un pēc vakariņām.
• Kafija – tikai pēc pusdienām un vakariņām vai brokastu laikā. Nevajadzētu kafiju lietot pirms maltītes.
• Kapučīno līdz 11, pēc tam tikai espreso.
• Pastu nepārvāra līdz mīkstai masai, bet vāra al dente jeb nedaudz pacietu (tas nodrošina pareizu cukura reakciju – glikēmisko indeksu).
• Spāņi un grieķi ēdienu dala – piemēram, vairākas mazas tapas uzkodas vai viena lielā paelja visiem.
• Desertā parasti ir augļi, Spānijā un Grieķijā bieži ir baltais jogurts ar medu un riekstiem.
• Galvenās garšvielas – citroni, etiķis, ķiploki, kaperi, anšovi un garšaugu bagātība. Netiek lietoti tūbiņu kečupi, tūkstošsalu mērces, BBQ burciņu mērces un citi interesanti izgudrojumi.
• Ēdiens nav ienaidnieks, bet draugs! Tā ir daļa no katra sociālās dzīves, jo ēdam kopā ar ģimeni un draugiem.
• Nav veselīgi ēst vienam vai draudzībā ar gadžetiem – TV, datoru vai viedtālruni.
• Bērni parasti dzīvojas pa virtuvi – bērnības garšas un prasmes parasti atceras visu mūžu! Tik jauki ir pamīcīt dažādas mīklas un peldināt rokas ūdenī, mazgājot traukus.