Kad sirsniņa vairs nespēj tik daudz

Līdz ar vecumu un ielaistām, savlaicīgi neārstētām sirds un asinsvadu slimībām, pavājinās mūsu sirds darbība un parādās arī dažādi nelabvēlīgi sirdsdarbības traucējumi. Statistikas dati liecina, ka Eiropā vecumā līdz 65 gadiem sirds mazspēju sastop aptuveni 1% iedzīvotāju, savukārt 75–85 gadu vecumā – jau 7%. Diemžēl arī Latvijā ir vairāki tūkstoši pacientu, kam diagnosticēta sirds mazspēja, kas ir viens no nelabvēlīgākajiem sindromiem sirds un asinsvadu slimību grupā. Vairāk par to, kā rodas šī slimība, kādi ir simptomi un kā ar to sadzīvot, stāsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģe Dr. Ginta Kamzola.

Kas ir sirds mazspēja?

Sirds mazspēja ir patofizioloģisks stāvoklis, kurā sirds funkcijas traucējumi izraisa sirds muskuļa nespēju sūknēt asinis atbilstoši audu metabolisma vajadzībām. Eiropā ik gadu sirds mazspēja tiek diagnosticēta aptuveni 3,6 milj. cilvēku, un kopējais sirds mazspējas pacientu skaits arvien pieaug. Jāsaka, ka lielā mērā tas ir saistīts ar medicīnas attīstību, savlaicīgu sirds slimību diagnostiku, mūsdienīgu, modernu sirds slimību ārstēšanu, kas samazina pacientu mirstību, taču pacientu skaits ar izmainītu sirds funkciju (sirds mazspēju) pieaug. Visbiežāk sirds mazspēja attīstās pacientiem ar koronāru sirds slimību un pacientiem ar arteriālu hipertensiju (paaugstinātu asinsspiedienu). Koronāras sirds slimības gadījumā, īpaši pēc pārciesta miokarda infarkta, kad sirds muskulī izveidojusies rēta, ir traucēta sirds muskuļa saraušanās funkcija, taču paaugstināta asinsspiediena gadījumā pārslodzes dēļ sirds muskuļa sieniņas sabiezinās un vairs nav tik elastīgas, līdz ar to sirds muskulis nevar pietiekami atslābt un uzpildīties ar asinīm. Klīniskās izpausmes abos gadījumos ir līdzīgas. Sirds mazspējas iemesls var būt arī dažādas kardiomiopātijas (sirds muskuļa slimības), sirds vārstuļu slimības, iedzimtas sirdskaites, vairogdziedzera slimības, cukura diabēts un citas endokrīnās sistēmas slimības. Svarīgi saprast, ka sirds mazspējas gadījumā tiek traucēta arī pārējo orgānu asinsapgāde un izteiktas sirds mazspējas gadījumā arī to funkcija. Statistikas dati liecina, ka Eiropas valstīs sirds mazspēju sastop biežāk nekā ļaundabīgos audzējus. Biežākie sirds mazspējas simptomi (elpas trūkums, nogurums, nespēks, sirdsklauves, potīšu tūska) ir samērā nespecifiski un ir sastopami arī citu slimību gadījumā, taču šādu sūdzību parādīšanās noteikti ir pietiekams iemesls, lai dotos pie ārsta.

Vai sirds mazspēju ir iespējams izārstēt?

Sirds mazspējas ārstēšanas efektivitāte atkarīga no sirds mazspējas cēloņa. Atsevišķos gadījumos uz terapijas fona sirds funkcija var pilnībā normalizēties, taču sirds mazspēja parasti attīstās kā sekas kādai citai sirds slimībai, tāpēc visbiežāk ar to jāsadzīvo visu turpmāko mūžu. Vislabākā sirds mazspējas profilakse ir sirds slimību riska faktoru novēršana, savlaicīga sirds slimību diagnostika un ārstēšana, lai nepieļautu sirds mazspējas attīstību un progresēšanu.

Kas jāievēro sirds mazspējas pacientam?

Sirds mazspējas terapija ir kompleksa, diferencēta un ietver ļoti plašas iespējas, ieskaitot invazīvu un ķirurģisku ārstēšanu. Parasti tajā ietilpst gan dzīvesveida izmaiņas (pareizs uzturs, šķidruma balansa uzturēšana, regulāras fiziskas aktivitātes), gan regulāra medikamentoza terapija, ieskaitot blakusslimību ārstēšanu.

Sirds mazspējas pacientiem ar izteiktiem sirds mazspējas simptomiem būtu jāierobežo patērētā šķidruma daudzums līdz 1,5–2,0 l diennaktī, savukārt pacientiem ar viegliem vai mēreniem sirds mazspējas simptomiem šķidruma ierobežošana netiek rekomendēta. Tāpat vēlams izvairīties arī no pārmērīgas šķidruma zaudēšanas (piemēram, no mitras un karstas vides). Svarīgi ievērot veselīga uztura paradumus, samazināt sāls uzņemšanu līdz 2 g dienā, kas nozīmē, ka vajadzētu izvairīties no veikalā nopērkamiem pusfabrikātiem un produktiem ar augstu sāls saturu, savukārt gatavam ēdienam nevajadzētu papildus pievienot sāli, bet garšas uzlabošanai vairāk izmantot dažādas garšvielas. Ēdienu vēlams sadalīt mazās porcijās un ēst bieži. Tāpat svarīgi pārtraukt smēķēšanu un limitēt alkohola patēriņu. Pa­cien­tiem ar alko­­hola izraisītu kardiomiopātiju pilnībā jāatturas no alkohola lietošanas.

Pulsam uz medikamentu terapijas fona jābūt zemākam par 70 reizēm minūtē. Arteriālajam asinsspiedienam jābūt ne augstākam kā 130/80 mmHg, taču uz terapijas fona pieļaujami arī zemāki rādītāji. Pieaugot sirdsdarbības frekvencei, pieaug sirds muskuļa prasības pēc skābekļa, kā arī patērētās enerģijas daudzums. Tā ir papildu slodze sirdij, kas nelabvēlīgi ietekmē sirds mazspējas gaitu. Tāpat sirds mazspējas pacientiem ik dienu vēlams kontrolēt savu ķermeņa svaru, vēlams vienā un tajā pašā laikā. Ja svars 3 dienu laikā pieaug par vairāk nekā 2 kg, nepieciešams palielināt diurētisko (urīndzenošo) medikamentu devu. Pacientiem ar sirds mazspēju regulāri jākontrolē arī nieru rādītāji (kreatinīns, kālijs) un hemoglobīna līmenis. Ja lietojat varfarīnu, vismaz reizi mēnesī jānosaka INR, kuram jābūt robežās no 2,0–3,0. Nozīmētie medikamenti jālieto regulāri, neizlaižot nevienu dienu. Izņēmums ir diurētiski līdzekļi, kuru devas un lietošanas biežums atkarīgs no simptomiem. Katram medikamentam, kuru izmanto sirds mazspējas ārstēšanai, ir zināma mērķa deva, kuru jācenšas sasniegt, medikamenta devu pakāpeniski palielinot (titrējot), lai iegūtu maksimālu terapijas efektu. Biežākie iemesli atkārtotām hospitalizācijām sirds mazspējas pasliktināšanās dēļ ir diētas kļūdas, medikamentu režīma neievērošana vai neatbilstoša medikamentoza terapija.

Sirds mazspējas pacientu rehabilitācijas stūrakmens ir regulāras, piemērotas slodzes fiziskas aktivitātes, kuras palielina slodzes toleranci, uzlabo dzīves kvalitāti, kā arī samazina atkārtotu hospitalizāciju skaitu. Treniņi uzsākami rehabilitologa uzraudzībā, pirms tam konsultējoties ar kardiologu. Slodzes apjoms parasti ir atkarīgs no sirds mazspējas smaguma pakāpes un esošajiem simptomiem.

Pacientiem ar sirds mazspēju noteikti vajadzētu vakcinēties pret gripu. Pacientiem virs 65 gadu vecuma tiek ieteikta arī pneimokoku vakcīna. Tas ir svarīgi tādēļ, ka jebkura vīrusu vai bakteriāla infekcija, īpaši, ja tā norit ar sarežģījumiem, var pasliktināt sirds mazspējas gaitu un arī pacienta prognozi.

Kas jāatceras, dodoties ceļojumā?

Pacientiem ar mēreniem vai izteiktiem sirds mazspējas simptomiem nav ieteicams doties uz valstīm ar karstu un mitru klimatu, kā arī augstumā >1500 m virs jūras līmeņa. Lidojot ar lidmašīnu, lidojuma laikā jālieto elastīgās zeķes (jāuzvelk jau pirms lidojuma un jānovelk vairākas stundas pēc lidojuma). Obligāti jāņem līdzi nozīmētie medikamenti un jāturpina regulāra to lietošana. Ja pacientam ir implantēts elektrokardiostimulators, līdzi jāņem arī stimulatora pase, vēlams arī izrakstu no slimnīcas ar pašreizējo ārstēšanas režīmu un pēdējo elektrokardiogrammu. Tā kā neviens ceļojuma laikā nav pasargāts no neparedzētiem gadījumiem, pirms došanās ceļā noteikti jāpadomā par atbilstošu ceļojuma apdrošināšanu vai vismaz EVAK karti, ceļojot Eiropas Savienības robežās, kas nodrošina nepieciešamo veselības aprūpi tādā pat apjomā kā attiecīgās valsts iedzīvotājiem.

Kas liecina par stāvokļa pasliktināšanos?

Pacientiem ar sirds mazspēju elpas trūkuma un tūsku palielināšanās, kā arī sirdsdarbības (pulsa) paātrināšanās parasti liecina par sirds funkcijas pasliktināšanos. Svara pieaugums var liecināt par šķidruma aizturi organismā. Arī samazināts diennakts urīna daudzums var liecināt par sirds funkcijas pasliktināšanos.

Kuros gadījumos sirds mazspējas pacientam jāvēršas pie ārsta?

Ja pacients ar sirds mazspēju novēro pieaugošu elpas trūkumu un slodzes tolerances samazināšanos, tas ir iemesls vizītei pie ārsta. Tāpat neatlieciet ārsta apmeklējumu, ja novērojat strauju svara vai tūsku pieaugumu, ja komfortablam miegam nepieciešams augstāks pagalvis vai arī ja novērojat paātrinātu sirdsdarbību vai izteiktas sirdsklauves. Par sirds mazspējas pasliktināšanos var liecināt arī vēdera apjoma palielināšanās, sauss klepus, apetītes samazināšanās, galvas reiboņi un pieaugošs nogurums. Nekavējoties ārsta palīdzība jāmeklē, ja paātrināta, aritmiska sirdsdarbība parādās pēkšņi. Ja pacients ar implantētu ICD vai CRT-D ierīci ir sajuties darbojamies ierīci viegla strāvas trieciena veidā, arī tad ir nekavējoties jāvēršas pie speciālista, lai precizētu, kāda iemesla dēļ ierīce ir darbojusies un vai nav nepieciešama ierīces parametru korekcija. Brīdinoši simptomi, kuru gadījumā nevajadzētu kavēties ne mirkli, bet izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ir intensīvas spiedošas sāpes krūtīs, kuras nepāriet dažu minūšu laikā pēc īsas darbības nitrātu lietošanas, ja ir izteikts elpas trūkums vai bijis ģībonis.

Regulāra medikamentu lietošana un sirds funkcijai atbilstošs dzīves režīms var pasargāt ikvienu sirds mazspējas pacientu no atkārtotām hospitalizācijām un sirds mazspējas progresēšanas, kā arī ļauj saglabāt dzīves kvalitāti.