Kardiovaskulāro slimību risks cukura diabēta pacientiem

Mūsdienās cukura diabēts ir plaši izplatīta vielmaiņas slimība. Patlaban pasaulē ir vairāk nekā 360 miljoni cilvēku ar cukura diabētu, un tiek lēsts, ka viņu skaits tikai pieaugs. Otrā tipa cukura diabētam ir raksturīga insulīna rezistence un insulīna sekrēcijas traucējumi aizkuņģa dziedzerī, kā rezultātā asinīs palielinās cukura līmenis. Šī slimība biežāk attīstās cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu un paaugstinātu ķermeņa svaru. Parasti šiem pacientiem ir arī paaugstināts asinsspiediens un izmainīts lipīdu, īpaši triglicerīdu, līmenis asinīs. Otrā tipa cukura diabēts ir saistīts ar 2–4 reizes augstāku kardiovaskulāro slimību risku, un, kā rāda statistikas dati, vairāk nekā puse cukura diabēta pacientu mirst no sirds un asinsvadu slimībām.

Izplatītākās kardiovaskulārās saslimšanas

CALIBER programmas (Lielbritānijas Nacionālā pacientu reģistra) dati rāda, ka visbiežākās kardiovaskulāro slimību manifestācijas, kuras šajā programmā piecu gadu laikā novērotas pacientiem ar cukura diabētu, ir perifēro artēriju slimība un sirds mazspēja. Tāpat šiem pacientiem biežāk sastopama stenokardija, miokarda infarkts un išēmiski insulti. Arī citi epidemioloģiskie pētījumi rāda, ka pacientiem ar cukura diabētu ir aptuveni 6–8 reizes lielāka sirds mazspējas attīstības iespēja nekā vidēji populācijā. Biežākie iemesli sirds mazspējas attīstībai cukura diabēta pacientiem ir koronāra sirds slimība, īpaši pārciests miokarda infarkts, un diabētiska kardiomiopātija, kura attīstās apmēram 12% cukura diabēta pacientu. Ilgstoši paaugstināts cukura līmenis ietekmē miokarda struktūru un tādējādi arī tā funkciju. Šajā gadījumā sirds mazspējas patoģenēze ir sarežģīta un sastāv no dažādiem mehānismiem – gan no tieša miokarda bojājuma, gan arī no tilpuma un spiediena pārslodzes. Diabēts ne tikai pastiprina aterosklerotiskus procesus koronārajās artērijās, paaugstinot koronāras sirds slimības risku, bet veicina arī strukturālas un funkcionālas izmaiņas sīkajos asinsvados, izraisot miokarda išēmiju.

Otrā tipa cukura diabēts ir saistīts ar 2–4 reizes augstāku kardiovaskulāro slimību risku, un, kā rāda statistikas dati, vairāk nekā puse cukura diabēta pacientu mirst no sirds un asinsvadu slimībām

Arī insulīna rezistence ir miokarda izmaiņas veicinošs faktors un daļēji izskaidro salīdzinoši augsto sirds mazspējas prevalenci cukura diabēta pacientiem, pat neraugoties uz hipertensijas, aptaukošanās un dislipidēmijas korekciju.

Profilakses nozīme

Līdz ar to otrā tipa cukura diabēta pacientiem ir jāpievērš sevišķi liela uzmanība kardiovaskulāro slimību profilaksei, proti, jācenšas normalizēt svaru, uzturēt normālu asinsspiedienu, sekot holesterīna un cukura līmenim asinīs. Liela nozīme ir pareizam uzturam un regulārām fiziskām aktivitātēm. Tiem, kuri joprojām smēķē, noteikti jāatmet smēķēšana. Tāpat, lai laikus pamanītu pirmās izmaiņas, būtu regulāri jāveic slodzes tests un ehokardiogrāfija. Aptuveni 40% cukura diabēta pacientu jau agrīni tiek konstatēta kreisā kambara diastoliska disfunkcija, kas izpaužas kā kreisā kambara pildīšanās traucējumi un kas ietekmē viņu turpmāko veselības prognozi. Izmantojot 2 dimensiju miokarda deformācijas analīzi ehokardiogrāfijas izmeklējumā, pacientiem ar cukura diabētu, neraugoties uz saglabātu kreisā kambara izsviedes frakciju, kas jau izsenis ir viens no pamatrādītājiem sirds funkcijas novērtēšanā, nereti tiek konstatētas arī sistoliskās funkcijas izmaiņas. Mērķa asinsspiediens pacientiem ar cukura diabētu, lai mazinātu kardiovaskulāro slimību risku, ir <140/85 mm Hg. Lai to sasniegtu, var būt nepieciešami vairāki medikamenti jeb kombinēta antihipertensīva terapija.

Mērķa rādītāji diabēta pacientiem

Mērķa glikētais hemoglobīns HbA1c otrā tipa cukura diabēta pacientiem, kā norādīts Eiropas Kardiologu biedrības Diabēta un Prediabēta vadlīnijās, ir ≤7%. Tukšas dūšas glikēmijai būtu jābūt <7,2 mmol/l un postprandiālai glikēmijai <9–10 mmol/l, taču mērķi var būt individuāli. Zināms, ka glikēmijas kontrole ļauj samazināt tādu mikrovaskulāru slimību kā retinopātijas un nefropātijas attīstību.

Kāda ir droša cukuru mazinoša terapija sirds slimību pacientiem?

Farmakoloģisko preparātu izvēle cukura līmeņa mazināšanai ir atkarīga no to darbības mehānisma, potenciālajiem blakusefektiem, riskiem un glikēmijas līmeņa. Samērā drošs perorālais hipoglikēmiskais līdzeklis pacientiem ar otrā tipa cukura diabētu un sirds un asinsvadu slimībām, kā arī sirds mazspēju ir metformīns. Glikēmijas līmeņa kontrolei to lieto jau vairāk nekā 50 gadu, un tā drošības profils ir labi zināms. Pašreiz tas ir pirmās izvēles medikaments glikēmijas mazināšanai lielākajai daļai otrā tipa cukura diabēta pacientu. Vairākums jauno hipoglikēmisko medikamentu attiecībā uz kardiovaskulāriem notikumiem un mirstību ir ar neitrālu ietekmi. Savukārt, kā rāda plašā EMPA-EG OUTCOME pētījuma rezultāti (pētījums veikts 42 valstīs, un tajā iekļauti vairāk nekā 7000 pacienti), augsti selektīvais SGLT2 (nātrija-glikozes kotransportvielas-2) in­hi­bi­tors empagliflozīns otrā tipa cukura diabēta pacientiem ar zināmu kardiovaskulāru slimību spēj samazināt gan kopējo, gan kardiovaskulāro mirstību, gan arī hospitalizācijas sirds mazspējas dēļ. LEADER pētījuma rezultāti savukārt rāda, ka kardiovaskulāru nāvi, miokarda infarktu vai insultu aizkavē arī GLP-1 (glikagonam līdzīgā peptīda-1) receptoru agonists liraglutīds. Tomēr daži medikamenti, piemēram, tiazolidīndioni, saksagliptīns, var pasliktināt sirds mazspējas simptomus, tādēļ pacientiem ar sirds mazspēju vajadzētu izvairīties no to lietošanas. Ja ir ļoti izteikta hiperglikēmija, var būt nepieciešama insulīna terapija.

Lai sasniegtu labus rezultātus cukura diabēta ārstēšanā, īpaši pacientiem ar jau zināmām sirds un asinsvadu slimībām, liela nozīme ir arī ģimenes ārstu, kardiologu un endokrinologu sadarbībai, katram pacientam izvēloties piemērotākos medikamentus, kuri efektīvi samazina ne tikai glikēmijas līmeni, bet arī kardiovaskulāro risku

Nobeigumā jāteic, ka visi otrā tipa cukura diabēta pacienti uzskatāmi par augsta kardiovaskulāra riska pacientiem, kuriem nepieciešama rūpīga apmācība, riska faktoru agrīna atpazīšana un modifikācija un optimāla vadlīnijām atbilstoša medikamentoza terapija. Lai sasniegtu labus rezultātus cukura diabēta ārstēšanā, īpaši pacientiem ar jau zināmām sirds un asinsvadu slimībām (piemēram, pārciests miokarda in­farkts, insults, zināma stenokardija utt.), liela nozīme ir arī ģimenes ārstu, kardiologu un endokrinologu sadarbībai, katram pacientam izvēloties piemērotākos medikamentus, kuri efektīvi samazina ne tikai glikēmijas līmeni, bet arī kardiovaskulāro risku. Jebkurā gadījumā par jums piemērotāko medikamentu jākonsultējas ar ārstu.