Lēnāks pulss = ilgāks mūžs

Sirdsdarbības frekvence vistiešākajā veidā ir saistīta ar hipertensijas (paaugstināta asinsspiediena), aterosklerozes un sirds un asinsvadu slimību veidošanos, infarkta un insulta risku. Tāpēc svarīgi ikvienam zināt un regulāri pārbaudīt savu pulsu.

Samazinot sirdspukstu skaitu par 10 sitieniem minūtē, iespēja nomirt no sirds asinsvadu slimībām samazinās par 26%.*

Kāds ir normāls pulss?

Paātrināta sirdsdarbība ir būtisks sirds asinsvadu slimību riska faktors. Normāla sirdsdarbības frekvence jeb pulss miera stāvoklī ir aptuveni 60–70 sitieni minūtē. Labi trenētiem cilvēkiem pulss var būt ap 50 sitieniem minūtē, bet profesionāliem sportistiem tas var būt vēl lēnāks – pat 40 sitieni minūtē. Jo pulss ir lēnāks miera stāvoklī, jo cilvēks var attīstīt lielāku fizisku slodzi, kad tas ir nepieciešams.

Kāds ir paātrināts pulss?

Par paātrinātu sirdsdarbības ātrumu tiek uzskatīts pulss 80 un vairāk sitieni minūtē. Šādā gadījumā ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu. Paātrināta sirdsdarbības frekvence sirds asinsvadu slimību riska faktoru paaugstina divas līdz trīs reizes. Nereti paātrināts sirdsdarbības ātrums ir iemesls arī pēkšņai nāvei.

Ir normāli, ja pie fiziskās slodzes pulss paātrinās. Jo cilvēks ir labāk trenēts, jo labāk trenēta ir sirds un pulss miera stāvoklī ir lēnāks. Taču jāatceras, ka fiziskajiem treniņiem jābūt veiktiem pareizi un vislabāk, pirms uzsākt aktīvi nodarboties ar fizisko slodzi, ieteicams konsultēties ar ārstu. Ilgstošas slodzes laikā pulsam nevajadzētu pārsniegt 120–140 sitienus minūtē. Īpaši rūpīgi pulsam jāseko cilvēkiem ar jau zināmām sirds slimībām.

Kā veicināt normālu sirdsdarbību?

• Palēnināt paātrinātu sirdsdarbības frekvenci veseli cilvēki var ar dinamisku fizisku slodzi un garām un ātrām pastaigām svaigā gaisā. Kardiologi iesaka fiziski kustēties ar pulsu ap 120 sitieniem minūtē vismaz 30 minūtes katru dienu vai piedalīties aktīvā fiziskā nodarbībā apmēram 1 stundu 3 reizes nedēļā.
• Cilvēkiem, kuriem ir atklātas sirds slimības, ārsts nozīmēs atbilstošus medikamentus un ieteiks izmaiņas dzīvesveidā, lai uzlabotu sirds veselību.

Kā ātrs pulss ietekmē veselību?

Ja sirds pukst pārāk ātri, tā pietiekami nesaraujas, un nenotiek pilnīga ap­asiņošana, kas rada nelielu skābekļa trūkumu, zūd asinsvadu elasticitāte, asinsvadu sieniņas kļūst jutīgākas, un rodas endotēlija disfunkcijas. Tas nozīmē, ka uz asinsvadu sieniņām daudz vieglāk izgulsnējas holesterīns un attīstās ateroskleroze.

Visnelabvēlīgāk sirdsdarbības ātrumu ietekmē ilgstošs bezmiegs, kas turklāt var izraisīt arī asinsspiediena paaugstināšanos.

Ja jums ir augsts pulss, svarīgi noskaidrot tā iemeslu un ārstēt cēloņus. Aiz ātra pulsa var slēpties arī aritmija. Tāpēc neatlieciet vizīti pie ārsta. Nepieciešamības gadījumā jūs nosūtīs uz tālākiem izmeklējumiem. Ja pie vainas nav citas saslimšanas (piemēram, vairogdziedzera problēmas vai anēmija), tad jūs, iespējams, nosūtīs pie kardiologa veikt ehokardiogrāfiju un slodzes testu, vai arī veiks Holtera monitorēšanu jeb 24 stundu kardiogrammu. Nepieciešamības gadījumā speciālists jums nozīmēs atbilstošu ārstēšanu.

Pulsu var paaugstināt:

• Alkohols
• Kofeīns
• Treniņš
• Stress
• Dehidrācija
• Medikamenti
• Drudzis
• Vairogdziedzera traucējumi
• Smēķēšana
• Daži uztura bagātinātāji

Kā pareizi mērīt pulsu?

Katrs pulsa sitiens atbilst vienam sirdspukstam. Mērot pulsu, jāņem vērā, ka pēc spraiga fiziska darba, uztraukumā vai paaugstinātas temperatūras ietekmē pulss kļūst biežāks, jo sirds darbojas ātrāk. Tādēļ sirdsdarbības frekvence miera stāvoklī jānovērtē, atrodoties klusā telpā, komforta temperatūrā pēc piecu minūšu atpūtas.

Pulsu precīzi var noteikt ar asinsspiediena mērītāju, kas fiksē arī pulsu, tāpat arī daudziem viedtālruņiem ir opcijas, ar kuru palīdzību mūsdienās var ērti un ātri izmērīt pulsu. Taču pulsu var izmērīt arī bez papildu ierīcēm, izmantojot otras rokas palīdzību, kas ļaus ne tikai sajust sirds ritmu, bet arī noteikt iespējamu aritmiju un pārsitienus (šādi var noteikt arī mirdzaritmijas risku, kas ir viens no nopietnākajiem insulta iemesliem).

Padomi pulsa mērīšanai:

• Sēdiet mierīgi vismaz piecas minūtes.
• Noņemiet pulksteni, pavērsiet savu kreiso vai labo plaukstu augšup un nedaudz ielieciet elkoni.
• Viegli novietojiet otras rokas rādītājpirkstu un vidējo pirkstu uz plaukstas locītavas.
•  Piespiediet pirkstus rievā starp vidējām cīpslām un ārējo kaulu.
• Jūs jutīsiet pulsāciju – tas ir jūsu pulss.
• Lai uzzinātu savas sirdsdarbības rādītāju, skaitiet pulsu 30 sekundes, bet rezultātu pareiziniet ar divi.

Sirds mazspējas pacientu pulsam jābūt zem 70 sitieniem/minūtē, ideāli – 60 sitieni/minūtē!

*Pēc Amerikas Sirds federācijas datiem