Praktiski ieteikumi pacientiem, kā sekmīgi sadzīvot ar sirds mazspēju

Autors: sirdsunveseliba.lv · marts 20, 2015

pavasaris-2015-padomi

Rūpējieties par sevi, aktīvi kontrolējot savu veselības stāvokli! Dzīvesveida maiņa var pozitīvi ietekmēt jūsu ikdienas dzīvi: atbilstoša diēta un vingrinājumi var veicināt simptomu mazināšanos un novērst sirds mazspējas rašanos.

Diēta, kas palīdz mazināt sirds mazspējas simptomus

Ja Jums ir izteikti sirds mazspējas simptomi (elpas trūkums, tūskas), uzņemtā šķidruma daudzums jāierobežo līdz 1,5–2 l diennaktī. Savukārt, ja elpas trūkums ir neliels un tūsku nav, šķidruma ierobežošana nav nepieciešama.
Samaziniet sāls daudzumu uzturā līdz 2 g dienā, izvairieties no iepriekš sagatavotiem ēdieniem, gaļas izstrādājumiem, pārbaudiet sāls saturu uz produktu etiķetes.
Izvairieties no ēdiena ar augstu tauku saturu, lietojiet uzturā augļus un dārzeņus, piena produktus ar zemu tauku saturu, graudu izstrādājumus un zivis. Garšas uzlabošanai lietojiet dažādas garšvielas.

Fiziskās aktivitātes

Nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm sirds un muskuļu darbības uzlabošanai, turpiniet veikt ikdienas aktivitātes mājās kopā ar ģimeni.
Regulāri nodarbojieties ar piemērotas slodzes fiziskām aktivitātēm. Slodzes apjoms ir atkarīgs no sirds mazspējas smaguma pakāpes un esošajiem simptomiem, tādēļ pirms to uzsākšanas noteikti konsultējieties ar savu ārstu.

Asinsspiediens

Asinsspiediena kontrolei ir nozīmīga loma, lai novērstu sirds mazspējas slimnieka veselības stāvokļa pasliktināšanos. Tomēr, ja asinsspiediens pārlieku pazeminās, var rasties reibonis – īpaši ceļoties kājās no sēdus stāvokļa.

Ja jūsu asinsspiediens ir pastāvīgi paaugstināts (sirds mazspējas gadījumā asinsspiediena līmenim nevajadzētu pārsniegt 130/80 mmHg) vai pazemināts vai ja jūtat galvassāpes, reiboni vai zaudējat samaņu, konsultējieties ar savu ārstu vai medmāsu.

Kā mērīt asinsspiedienu mājas apstākļos?

Izmantojiet mūsdienīgu asinsspiediena mērīšanas ierīci un piemērota izmēra aproci (vaicājiet padomu savam ārstam vai medmāsai).
Pirms mērījumu veikšanas atpūtieties 3 līdz 5 minūtes.
Atturieties no smēķēšanas vai kofeīnu vai alkoholu saturošu dzērienu lietošanas vismaz trīsdesmit minūtes pirms mērījumu veikšanas.
Mērot asinsspiedienu, apsēdieties, pēdas atbalstiet pret zemi, atbalstiet arī muguru un rokas, novietojiet roku sirds līmenī. Nesarunājieties.
Asinsspiedienu labāk mērīt rokai, kura nav dominējošā (piem., kreisajai rokai, ja esat labrocis/e).
Vislabāk veiciet divus mērījumus ar 1–2 minūšu intervālu un pierakstiet tikai otro mērījumu – vienreiz no rīta un vienreiz vakarā.

Sirdsdarbība

Lai arī paātrināta sirdsdarbība (pulss) palīdz jūsu organismam veikt vairāk fizisko aktivitāšu, pastāvīgi paātrināta sirdsdarbība pārslogo sirdi. Ir pierādīts, ka palielināta sirdsdarbības frekvence sirds mazspējas pacientam paaugstina mirstības risku. Tāpēc, ārstējot sirds mazspēju, ārsti vajadzības gadījumā nozīmē medikamentus, kas samazina sirdsdarbības frekvenci. Pacientam savukārt būtu rūpīgi jāseko līdzi, kāds ir viņa sirdsdarbības ātrums. Sirds mazspējas gadījumā sirdsdarbības frekvencei būtu jābūt zem 70 reizēm minūtē.

Ja jūsu sirdsdarbība ir pastāvīgi paātrināta vai palēnināta vai ja jūtat reiboni vai zaudējat samaņu, konsultējieties ar savu ārstu vai medmāsu.Jūsu ārsts nozīmēs ārstniecības pasākumus, lai kontrolētu sirdsdarbību un palīdzētu jūsu sirdij darboties efektīvāk.

Kā mērīt sirdsdarbību mājas apstākļos?

Ar asinsspiediena mērītāju parasti var izmērīt arī sirdsdarbību (pulsu), bet jūs varat arī pats/i noteikt savus pulsa rādītājus:

Sēdiet mierīgi vismaz 5 minūtes.
Noņemiet pulksteni, pavērsiet savu kreiso vai labo plaukstu augšup un nedaudz ielieciet elkoni. Maigi novietojiet otras rokas rādītājpirkstu un vidējo pirkstu uz plaukstas locītavas.
Piespiediet pirkstus rievā starp vidējām cīpslām un ārējo kaulu. Jūs jutīsiet pulsāciju – tas ir jūsu pulss.
Lai uzzinātu savas sirdsdarbības rādītāju, skaitiet pulsu 30 sekundes, bet rezultātu pareiziniet ar divi.

Svars

Dažus simptomus izraisa šķidruma uzkrāšanās organismā. Tās cēlonis ir apgrūtinātā asins cirkulācija, kā rezultātā šķidrums uzkrājas kājās, plaušās vai kuņģa apvidū. Nosverieties reizi vai divas nedēļā vienā un tajā pašā nedēļas dienā un diennakts laikā, vēlams no rīta un tukšā dūšā, bez apģērba. Vienmēr izmantojiet vienus un to pašus svarus.

Pārbaudiet, vai potītēs, kājās un vidukļa apvidū nav novērojamas pietūkuma pazīmes, vienkārši dažas sekundes spiežot ar īkšķi uz attiecīgajiem audiem. Ja ir redzamas spiediena pēdas, jums ir tūska. Tas varētu liecināt par šķidruma aizturi, kas radusies pirms pamanījāt ievērojamas svara izmaiņas.

Svara pieaugums un diurētiskā līdzekļa devas pielāgošana

Lieko šķidrumu iespējams novērst, palielinot diurētisko līdzekļu devas atbilstoši jūsu ārsta rekomendācijām. Sazinieties ar savu ārstu, ja jūsu svara pieaugums ir lielāks par 2 kg.

Kādos gadījumos nepieciešams steidzami meklēt palīdzību?

Izsauciet neatliekamo palīdzību šādos gadījumos:

pastāvīgas sāpes krūtīs, kas nemazinās, lietojot nitroglicerīnu;
ievērojams un pastāvīgs elpas trūkums;
samaņas zudums vai pilnīgs spēka trūkums.

Iespējami drīz ziņojiet savam ārstam vai medmāsai šādos gadījumos:

pastiprināts elpas trūkums, pavājināta izturība fizisko aktivitāšu laikā;
miega laikā bieži mostaties elpas trūkuma dēļ, un ērtai gulēšanai jums nepieciešami vairāki spilveni;
pastāvīgi paātrināta sirdsdarbība;
pastiprināta palpitācija jeb sirdsklauves;
straujš svara pieaugums.

Konsultējieties ar savu ārstu vai medmāsu šādos gadījumos: