Sievietes sirds veselība jeb kā nodzīvot ilgu un veselīgu mūžu

Eiropā ik gadu mirst 4 miljoni cilvēku, apmēram puse no nāves gadījumiem ir saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām jeb KVS (kardiovaskulārās slimības) – kā vīriešiem, tā sievietēm. 55 gadu vecumā gan sievietēm, gan vīriešiem ir vienāds risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, dzimumu atšķirības pastāv tieši pirmajās slimības izpausmēs – sievietēm pirmā KVS izpausme biežāk ir insults vai sirds mazspēja, vīriešiem – miokarda infarkts.

Cilvēki daudz vairāk baidās saslimt ar vēzi, taču sievietēm mirstība no sirds un asinsvadu slimībām diemžēl ir daudz augstāka jebkurā vecumā – 1 no 2 sievietēm mirst no sirds un asinsvadu slimībām (50%), 1 no 25 sievietēm mirst no onkoloģiskas slimības (4%).

Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais sieviešu nāves iemesls. Šie dati attiecināmi uz visām Eiropas valstīm, izņemot Franciju, Spāniju, Nīderlandi, Slovēniju un Sanmarīno. Diemžēl Latvija ietilpst augsta riska reģionu sarakstā attiecībā uz sirds slimībām. 1 no 8 sievietēm vecumā no 45 līdz 54 gadiem tiek konstatēta koronāra sirds slimība, bet vecumā pēc 65 gadiem šī attiecība mainās – 1 no 3. Pēdējos gados īpaši pieaug jaunu sieviešu (vecumā no 35 līdz 44 gadiem) mirstība. Ja sievietei ir konstatēta koronāra sirds slimība, iznākumi ir mazāk labvēlīgi nekā vīriešiem.

Kā pazīt sirds slimības sievietēm?

Sievietēm sūdzības bieži ir «atipiskas», citādas nekā klasiski aprakstītas grāmatās: nevis sāpes krūtīs, bet neraksturīgs nogurums, miega traucējumi, elpas trūkums, gremošanas traucējumi, vājums, sirdsklauves, smaguma sajūta rokās. Šādi simptomi varētu būt daudzām saslimšanām, un tie ne vienmēr liek domāt par sirds problēmu. Tāpēc slimību ir grūtāk atpazīt, sievietes procentuāli mazāk tiek nosūtītas uz izmeklēšanu, īpaši – uz fiziskās slodzes testu. Šī iemesla dēļ tiek aizkavēta savlaicīga diagnostika un ārstēšana, tāpēc sievietēm kopumā ir augstāks nāves un infarkta risks.

Premenopauzē sievietes ir vairāk aizsargātas pret aktīvu iekaisīgu aterosklerozi. Aterosklerotiskās plāksnītes plīsums un akūts miokarda infarkts tiek attālināts, līdz ar to veidojot dzimumu atšķirības pacientu saslimstības vecumam (10 gadu nobīde – 60 gadus vecai sievietei ir identisks risks kā 50 gadus vecam vīrietim!).

Postmenopauzē sievietēm novēro izteiktāku un plašāku iekaisīgu aterosklerozi koronārajās artērijās kā vīriešiem, kas palielina sirds un asinsvadu slimību iespēju, tā pasliktinot prognozi.

Kā lai izbēg no infarkta?

Atcerēsimies INTERHEART pētījumu par 9 modificējamiem riska faktoriem, kas par 90% nosaka MI (miokarda infarkta) risku (Yusuf et al, Lancet, 2004): smēķēšana, dislipidēmija, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, palielināts svars un aptaukošanās, neracionāls uzturs, mazkustīgums, liels alkohola patēriņš, stress, depresija. Latvijā diemžēl pacientiem riska vecumā (pēc 55 gadiem) jau ir vismaz 3 riska faktori, kas nosaka iespējamo MI risku, tāpēc arī mirstība mūsu valstī ir tik augsta. Pēc Latvijas iedzīvotāju KVS riska faktoru šķērsgriezuma pētījuma datiem, sieviešu riska profils vidēji ir augsts: 11,4% sieviešu smēķē, 40% ir arteriāla hipertensija, 78% hiperholesterinēmija, 25% paaugstināts cukura līmenis asinīs, un 33% ir ar aptaukošanos (ĶMI (ķermeņa masas indekss) virs 30). Pieaugot riska faktoru skaitam, KVS risks pieaug ģeometriskā progresijā…

Sievietēm daži riska faktori ir nozīmīgāki nekā vīriešiem

Sievietei, kurai jau ir bijis MI, sevišķi, ja ir arī cukura diabēts, risks ir divreiz lielāks nekā vīrietim šajā pašā situācijā. Sievietēm, kuras smēķē, strauji pieaug KV notikumu risks; kontraceptīvo līdzekļu lietošana un smēķēšana (t. sk. pasīvā) arī palielina KVS risku. Aptaukošanās paaugstina KVS risku sievietēm neatkarīgi no cukura diabēta klātbūtnes.

Sliktākie riska faktori sievietēm jebkurā vecumā ir smēķēšana, cukura diabēts (īpaši I tips) un fizisko aktivitāšu trūkums jeb mazkustīgums, kas nozīmē, ka… viss ir vienkārši! Nevajag smēķēt, pareizi jāēd un jāsporto! Sievietei menopauzes vecumā sliktākie riska faktori ir paaugstināts asinsspiediens, aptaukošanās un paaugstināts holesterīns, kas atkal nozīmē to, ka… joprojām profilaktiskie pasākumi ir vienkārši: nesmēķēt, pareizi ēst un sportot!

Aptaukošanās

KVS risks paaugstinās, pieaugot ķermeņa svaram, pie tam vēdera aptaukošanās ir nozīmīgāks riska noteicējs nekā kopējā aptaukošanās gan vīriešiem, gan sievietēm. Pacientiem ar aptaukošanos ir augstāka hipertensijas, insulta, koronārās sirds slimības, sirds mazspējas, aritmiju un pēkšņas nāves iespēja. Aptaukošanās ir nozīmīgs insulta riska faktors neatkarīgi no vecuma, dzīves veida u. c. riska faktoriem. Ja ĶMI ir 25 kg/m2, tad ar katriem 5+ kg insulta mirstības risks pieaug par 40%. Papildus tam aptaukošanās 3–6 reizes palielina cukura diabēta attīstības risku, kā arī nieru mazspējas risku.

Ja svārku izmērs palielinās katrus 10 gadus par 1 vai vairākiem izmēriem, pieaug krūts vēža risks: par katru izmēru – par 33% (līdz 77%). (2014 sept. BMJ Open) (Britu vēža skrīninga datu bāze – 93 000).

Hipertensija

Paaugstināts asinsspiediens parasti nesāp, bieži pacienti pat nenojauš par hipertensijas klātbūtni. Bet kardiovaskulārās mirstības risks dubultojas ar katriem 20 mm Hg st. paaugstināta asinsspiediena. Hipertensija pieaug arī proporcionāli ķermeņa masas indeksam. Savukārt, intensīvi ārstējot asinsspiedienu, strauji mazinās gan insulta, gan infarkta, gan pēkšņas nāves risks.

Ārstēšanā jāņem vērā arī hipertensiju veicinošie faktori:

• Nepareiza dzīvesstila faktori: mazkustīgums, nepareizs uzturs.
• Aptaukošanās, cukura diabēts.
• Pārlieku bieža nesteroīdo pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļu lietošana.
• Pārāk liels alkohola patēriņš.
• Kontraceptīvie p/o līdzekļi.
• Tievēšanas līdzekļi.
• Liels vārāmās sāls daudzums uzturā.
• Sekundāri iemesli, piemēram, nieru parenhīmas slimības, nieru artēriju slimības, primārs hiperaldosteronisms un obstruktīva miega apnoja.
• Iespējami ģenētiskie faktori.
• Hronisks stress, bezmiegs.

Ja šie faktori pastāv, asinsspiedienu kontrolēt būs grūtāk.

Smēķēšana

Gribētos atgādināt neapstrīdamu faktu – smēķēšana ir vienīgais un vissvarīgākais novēršamais sirds slimību riska faktors visu vecumu sievietēm un vienīgais koronārās sirds slimības iemesls sievietēm, jaunākām par 50 gadiem. Ir pierādīta devas attiecība starp cigarešu skaitu dienā un akūta miokarda infarkta risku, pat 1–5 cigaretes dienā palielina pacientes sirds slimību risku. Ir pierādījumi arī par paaugstinātu vēnu trombožu un koronārās sirds slimības risku sievietēm, kas smēķē un lieto perorālos kontraceptīvos līdzekļus. Atcerēsimies, ka arī pasīvā smēķēšana palielina koronārās sirds slimības risku par 24% (par 22% vīriešiem), un bērni…

Depresija

Depresija sievietēm ir apmēram divreiz biežāka problēma nekā vīriešiem, īpaši jaunām sievietēm pēc miokarda infarkta – līdz 40% konstatē depresiju. Depresija ir nozīmīgs riska faktors nevēlamiem kardiāliem notikumiem sievietēm, palielinot risku līdz pat 50%. Depresija mazina dzīves kvalitāti, īpaši pacientēm pēc sirds operācijām. Pacienti ar depresiju parasti nav līdzes­tīgi zāļu lietošanā, depresija neveicina dzīvesveida korekcijas, jo īpaši smēķēšanas atmešanu un regulāru fizkultūru.

Ko saka Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijas sirds un asinsvadu slimību profilaksei?

Fizkultūra

Regulāra fizkultūra samazina aptaukošanās un cukura diabēta (CD) risku.

Sievietēm menopauzē neatkarīgi no vecuma vai svara gan enerģiskas pastaigas, gan fiziski vingrinājumi nozīmīgi mazina kardiovaskulāru no­tikumu risku!

Mērenai fiziskai slodzei ir antidepresīva iedarbība, atbrīvojas bioloģiski aktīvas vielas (endorfīni), kas uzlabo garastāvokli un pašsajūtu (īpaši svarīgi sekundārajā profilaksē). Un vēl: anti­aterosklerotiska iedarbība – uzlabojas holesterīna rādītāji, samazinās svars, pazeminās asinsspiediens, stabilizējas pulss.

Kādas sportiskas aktivitātes izvēlēties? Enerģiskas pastaigas, nūjošana, peldēšana, vingrošana, dejošana… Vismaz 30 minūtes dienā (labāk 40 minūtes), vismaz trīsreiz nedēļā (labāk katru dienu!).

Pareizs uzturs

Visnozīmīgākie pierādījumi sirds un asinsvadu slimību profilaksē ir Vidus­jūras ēšanas stilam. Lietojot Vidusjūras diētu 2 gadus, nozīmīgi iespējams sa­mazināt svaru, mazināt cukura vielmaiņas traucējumus (mazināt cukura diabēta risku!), mazināt iekaisuma un audzēju marķierus, līdz ar to mazināt infarkta, insulta, sirds mazspējas un nieru mazspējas risku.

Vidusjūras diētai raksturīgi – olīv­eļļa (4 ēd. k./dienā), pākšaugi, dārzeņi, augļi, salāti, garšaugi, rieksti; pilngraudu produkti, zivis (divreiz nedēļā), neliels sarkanvīna daudzums maltītes laikā, ūdens un zāļu tējas. Nav raksturīgi – trekna gaļa, rūpnieciski pārstrādāta gaļa, trekni piena produkti, saldināti gāzēti dzērieni un «industriāli» ražoti saldumi.

Ir nepieciešams pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs – dabiski, labas kvalitātes produkti, samazināts sāls daudzums, adekvāta termiskā produktu apstrāde, produkti bez «pievienotās» vērtības (E vielas), plus – regulāra fizkultūra, uzturot normālu ķermeņa svaru.

Izlasot iepriekš teikto, skaidrs, ka veselībā jāiegulda! Saviem pacientiem vienmēr esmu skaidrojusi – laba veselība ir grūta darba rezultāts. Pastāv 2 dažādi formulētas labas sirds veselības definīcijas:

Vienlaikus jābūt 4 veselīga dzīvesveida faktoriem:

• nesmēķēt,
• ideāls svars (ĶMI <25 kg/m2),
• fiziskās aktivitātes vismaz 30 min/ dienā,
• pareizs uzturs,

vai vienlaikus jābūt 4 veselības faktoriem:

• nesmēķēšana pēdējo 1 gadu,
• nav bijušas sirds slimības,
• neārstēts kopējais holesterīns <4,5 mmol/l,
• neārstēts asinsspiediens 120/80 mmHg.

Optimistes dzīvo ilgāk!

Apsekojot 97 000 ASV sievietes vecumā no 50 līdz 79 gadiem, konstatēts, ka dāmām ar optimistisku dzīves uztveri ir par 14% mazāka iespēja nomirt no KVS nekā pesimistēm. Optimistēm ir par 9% mazāka iespēja saslimt ar  koronāro sirds slimību (KSS) un par 30% mazāka mirstība no KSS komplikācijām!