Sirds ķirurģija 24/7 režīmā: intervija ar Pēteri Stradiņu
Intervija ar Pēteri Stradiņu
Asoc. prof., PSKUS Sirds ķirurģijas centra vadītāju
P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centru tagad vada medicīnas zinātņu doktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Pēteris Stradiņš. Aicinājām viņu uz interviju, lai saprastu, kā norit darbs Kardioloģijas centrā, kādi jauni tehnoloģiju brīnumi jau tiek izmantoti un kā pacientu ārstēšana uzlabosies jau pārskatāmā nākotnē.
Kā jūs šobrīd raksturotu sirds ķirurģiju Latvijā, salīdzinot ar pasauli?
Es teiktu, ka sirds ķirurģija Latvijā ir tādā pašā līmenī kā Rietumos. Mēs ejam līdzi laikam, mūsu ārsti regulāri apgūst jaunas zināšanas, mācās pie pasaules labākajiem speciālistiem, mēs ieviešam jaunas un modernas metodes. Diemžēl pēdējos gados, kopš lielās ekonomiskās krīzes, finansējums veselības aprūpei, tai skaitā, arī mums, ir krietni sarucis. Mēs strādājam nolietotās telpās, izmantojot novecojušus resursus. Jāsaprot, ka medicīnā aparatūra un tehnoloģijas līdzīgi kā datori strauji noveco. Mūsu vislielākā vērtība ir komanda – darbinieki, bez kuriem mēs nevarētu nodrošināt ķirurģijas centra darbu. Latvijas statistikas dati, salīdzinot ar citām valstīm, ir ļoti labi. Ņemot vērā lielo operāciju skaitu, ko ik gadu veicam, mirstība nepārsniedz 2–3% (ieskaitot gan plānveida operācijas, gan akūtas). Sirds ķirurģija ir komandas darbs – tā ir ne tikai pati operācija, bet visa ārstēšanas procesa vadīšana, sākot no brīža, kad pacients nokļūst slimnīcā.
No vienas puses, cenšamies būt līderi, ieviest jaunākās ārstēšanas metodes, līdzināties pasaules labākajiem centriem, no otras puses, mūsu cilvēku resursi, kā arī materiāli tehniskās iespējas sāk izsīkt.
Vai pacienti no šīs situācijas necieš, un kādi ir iespējamie risinājumi?
Lai kāda būtu situācija, vienmēr esam darījuši visu, lai pacienti neciestu un saņemtu vislabāko aprūpi. Faktiski pat bez papildu finansējuma esmu panācis to, ka tagad nodrošinām akūtu saslimšanu ārstēšanu 24 stundas dienā 7 dienas nedēļā. Ļoti ceram uz Veselības ministrijas un citu atbildīgo valsts institūciju iesaistīšanos un finansējuma palielināšanu.
Kurā brīdī beidzas invazīvā kardiologa darbs un nepieciešama sirds ķirurga iesaiste?
Mēs papildinām viens otru. Vispirms ģimenes ārsts nosūta pacientu ar sirds koronāro slimību uz izmeklējumu pie invazīvā kardiologa. Kardiologs veic angiogrāfiju – pacientam tiek ievadīta kontrastviela, lai redzētu, vai un cik ļoti ir aizauguši asinsvadi. Ja šo slimību nevar ārstēt invazīvi, ievietojot asinsvadā stentu, tad asinsrite tiek atjaunota, veicot ķirurģisku operāciju. Sirds ķirurgi veic arī sirds vārstuļu un to maiņu operācijas.
Kardioķirurga palīdzība ir vajadzīga akūtās situācijās, visbiežāk saistībā ar aortas plīsumiem, kad atslāņojas lielie asinsvadi, tāpat sirds vārstuļu infekciju (bakteriālo endokardītu) un koronārās sirds slimības gadījumos.
Vai aortas plīsumus var paredzēt un novērst?
Bieži vien šiem pacientiem nav nekādu sūdzību. Parasti pirms plīsuma ir novērojama aneirisma (asinsvada paplašinājums), kuru var konstatēt kompjūterangiogrāfijā vai ehokardiogrāfijā. Godīgi sakot, arī te mums trūkst skaidri sakārtotas valstiskas vīzijas par to, kā būtu mērķtiecīgi jāapseko iedzīvotāji un pēc kāda vecuma vajadzētu būt nodrošinātām valstiskām skrīninga programmām, lai laikus atklātu un novērstu šādas saslimšanas.
Minējāt, ka aortas plīsumi ir vienas no smagākajām operācijām? Vai izdodas glābt visus pacientus?
Svarīgi ir, cik ātri paspējam pacientu izoperēt. Ja tas notiek pietiekami ātri, varam visu plīsušo daļu nomainīt pret sintētisku asinsvada protēzi, un cilvēks pat var veiksmīgi atgriezties darbā. Savukārt, ja aortas plīsums ietver vēdera un kāju artērijas, pacientam ir iespējas izdzīvot un arī saglabāt labu dzīves kvalitāti.
Daudziem pacientiem ir bail tieši no tā, ka sirds operācijās tiek veikti griezumi krūškurvī…
Jā, sirds ķirurģija saistīta ar ķirurģisko traumu vai griezienu, taču tas garantē ļoti drošu piekļuvi vajadzīgajai vietai un arī iespēju precīzi un pilnā apmērā veikt operāciju. Turklāt brūces pēc sirds operācijām nav sāpīgas.
Dzīvību glābjošajās operācijās griezienam nav nekādas nozīmes, svarīgākais ir atjaunot vitāli svarīgās sirdsdarbības funkcijas – pēc iespējas ātrāk ir jāpiekļūst vietām, kas jāoperē.
Kas ir koronāro artēriju šuntēšanas operācija?
Koronāro artēriju šuntēšana ir nepieciešama, ja artērijas ir sašaurinātas vai bloķētas. Šādos gadījumos izveidojam asinsvada ″apvedceļu″, izmantojot paša pacienta zemādas vēnas vai artērijas. Vēlos uzsvērt, ka šuntēšana ir ļoti droša operācija, kas sniedz ilgtermiņa rezultātu.
Vai mūsdienu zinātne un tehnoloģijas nepiedāvā arī mākslīgos asinsvadus šīm procedūrām?
Pašreiz šie no paša pacienta ņemtie asinsvadi ir pats labākais materiāls, jo diemžēl pasaulē vēl nav radītas tik maza diametra mākslīgas protēzes, kas neaizaugtu un nebūtu jāmaina. Mākslīgos (sintētiska auduma) asinsvadus izmantojam, ja to diametrs ir lielāks. Tāda, piemēram, ir aorta, kuras protezējamais garums var sasniegt pat 20–30 cm. Savukārt koronāro artēriju šuntēšanas procedūrai vienam ″apvedceļam″ nepieciešams aptuveni 15–20 cm garš asinsvads.
Kura procedūra tad ieņem pirmo vietu?
Visbiežāk veicam sirds vārstuļu operācijas. Aortas vārstuļu kaites galvenokārt ir deģeneratīvas, taču atsevišķos gadījumos tās mēdz būt iedzimtas vai reimatiskas. Šīs deģeneratīvās saslimšanas raksturīgas ar to, ka zināmā vecumā vārstulis sāk pārkaļķoties, aizaug. To pacients arī var pats sajust – fiziskas slodzes laikā sāk trūkt elpas, arī ārsts, klausoties sirdsdarbību, var dzirdēt izteiktus trokšņus. Tāpat to var konstatēt, veicot ehokardiogrāfisko izmeklējumu. Diemžēl šobrīd nav tādu medikamentu, kas šo procesu varētu novērst, tāpēc vienīgais veids ir operācija, kad vārstuli aizvieto ar protēzi. Pašlaik ir pieejamas mākslīgās mehāniskās vārstuļu protēzes un bioprotēzes, kas tiek iegūtas no cūkas vai liellopa.
Kādas ir būtiskākās šo protēžu atšķirības?
Vēlos vērst uzmanību, ka bioloģiskā protēze nesatur nekādu ģenētisku informāciju, tā funkcionāli ir ļoti tuva cilvēka dabīgam vārstulim, taču šīs protēzes lielākais trūkums – tā ar laiku nolietojas un ir jāmaina. Savukārt mehāniskā protēze ir izgatavota no karbona (grafīta), un tā faktiski kalpo mūžīgi, taču pacientam visu dzīvi jālieto antikoagulants varfarīns, kas nozīmē regulāras asinspārbaudes un izmaiņas dzīvesveidā. Izvērtējot to, kādu vārstuli ievietot pacientam, ņemam vērā gan fizioloģiskos rādītājus, gan dzīvesveidu, dzimumu, vecumu u. tml.
Varbūt varat arī nedaudz plašāk pastāstīt par sintētisko nanošķiedru vārstuļiem – esat uzsācis darbu pie inovatīviem risinājumiem…
Mūsu mērķis ir iegūt tādu bioloģisku materiālu, kas būtu saderīgs ar pacienta šūnām un varētu iespējami ilgi veikt sirds vārstuļa funkcijas. Esam radījuši īpašu mākslīga materiāla sastāvu, kas pēc mehāniskajām īpašībām atbilst dabīgam vārstulim. Nākošais solis būtu šo matricu iestrādāt bioprotēzes karkasā. Lai turpinātu šo izpētes darbu un atrastu labāko risinājumu, nepieciešami tālāki pētījumi, tai skaitā, izmēģinājumi ar dzīvniekiem u. tml. Lai šo projektu virzītu uz priekšu, vajadzīgi finanšu resursi.
Kas ir hibrīdoperācijas?
Hibrīdoperācijās izmantojam vairāku veidu tehnoloģijas un apvienojam dažādu nozaru mediķus. Kardioloģijā tas nozīmē invazīvo kardiologu un kardioķirurgu sadarbību vienas operācijas laikā. Lai to nodrošinātu, ir vajadzīga hibrīdoperāciju zāle, kurā vienuviet ir viss vajadzīgais aprīkojums, tai skaitā, mākslīgā asinsrite, anestezioloģija, invazīvās kardioloģijas modernākās tehnoloģijas u. tml.
Operācijas veic dažādu speciālistu komanda, iesaistās gan sirds ķirurgi, gan invazīvie kardiologi, gan anesteziologi. Rezultātā pacientiem tiek nodrošināta saudzīgāka operācija, piemēram, reizē ievietojot gan stentu, gan veicot šuntēšanu.
Hibrīdoperācijas izmantojam, ja parastu operāciju veikt ir riskanti. Hibrīdoperācijās varam veikt arī transkatetra aortas vārstuļa stentprotēzes implantāciju, proti, ievadīt vārstuli invazīvi caur asinsvadu (visbiežāk caur cirkšņa artēriju) vai veicot nelielu griezienu krūškurvī.
Cik bieži saskaraties ar dažādām nelaimes gadījumos traumētām sirdīm?
Jāsaka godīgi, ka deviņdesmitajos gados šautās un durtās sirdis bija diezgan daudz. Pēdējā laikā ārstējam durtus ievainojumus, kas galvenokārt iegūti alkoholiskā reibumā, bet tas nav bieži. Traumējot sirdi, parasti ir liels asins zudums, tāpēc jāreaģē ātri.
Sirds ķirurģijas centrā tiek veiktas arī sirds transplantācijas. Kuros gadījumos un kam tās tiek veiktas?
Sirds transplantācija ir viena no sirds mazspējas gala stadijas ārstēšanas metodēm, kad medikamentozās un cita veida iespējas ir izsmeltas. Parasti tā vajadzīga pacientiem, kuram ir smagākā sirds mazspējas klase (dilatācijas kardiomiopātija – slimība, kuras rezultātā novājinās sirds muskulis). Tāpat transplantācija var palīdzēt koronārās sirds slimības gala stadijās, kad revaskularizācija nav iespējama. Proti, tad, kad sirds nespēj pildīt savas funkcijas. Pirms transplantācijas ir jānoskaidro, vai pacients atbilst visiem kritērijiem – jāizvērtē arī plaušu, nieru un citu orgānu stāvoklis. Tāpat sirds transplantēšana nav iespējama, ja pacientam ir infekcijas slimība, cukura diabēts vai onkoloģiska saslimšana, jo pēc sirds transplantācijas vajadzīga imūnsupresija – medikamentu lietošana, kas samazina imunitāti, lai organisms neatgrūstu jauno sirdi.
Cik sen Latvijā tiek veiktas sirds transplantācijas?
Pirmā sirds transplantācija Latvijā notika 2002. gadā – tā bija 49 gadus veca sieviete.
Kur iegūt sirdi?
Lai iegūtu orgānu sirds pārstādīšanai, nepieciešams miris cilvēks – donors ar smadzeņu nāvi, bet saglabātu sirds darbību. Turklāt sirdij jābūt nebojātai. Protams, vajadzīga mirušā cilvēka radinieku piekrišana.
Vai Latvijā ir viegli atrast šādus donorus?
Diemžēl jāatzīst, ka ar donoriem mums ir grūti, tāpēc arī gaidīšanas rinda uz sirds pārstādīšanu ir gara. Nesen bija gadījums, kad pēkšņi gāja bojā jauna sieviete, viņai iestājās smadzeņu nāve. Sieviete bija mirusi, taču viņas sirds, aknas un abas nieres tika transplantētas pacientiem, kuriem šie orgāni bija vitāli vajadzīgi – tādējādi viņa pēc savas nāves faktiski deva dzīvību vēl četriem cilvēkiem. Ja tā padomā, ko beigu beigās cilvēks var atstāt pēc savas nāves? Es aicinātu par to aizdomāties un apsvērt atļauju ziedot savus orgānus pēc nāves, ja tas varētu kādam citam dot iespēju dzīvot.
Cik ilgā laikā vispār ir iespējams transplantēt sirdi?
Vislabāk, protams, ir, ja donors atrodas mūsu slimnīcā. Tad to var izdarīt visīsākajā laikā. Parasti pēc sirds izņemšanas tā četru stundu laikā ir jāieoperē pacienta organismā. Šis ir ļoti smalks un atbildīgs process – viss ir jāsaskaņo, jābūt ļoti precīziem.
Kādi ir pacienta ieguvumi pēc operācijas – cik papildu gadu dāvā jauna sirds? Vai cilvēks var atgriezties savās ikdienas dzīvesgaitās – strādāt, pievērsties hobijiem u. tml?
Vēlos uzsvērt, ka gadu pēc sirds transplantācijas 90% pacientu sasniedz vieglāko sirds mazspējas klasi. Tas nozīmē, ka viņiem faktiski nav ikdienas fizisko aktivitāšu ierobežojumu. Tas šķiet neticami, ņemot vērā smago stāvokli pirms sirds pārstādīšanas.
Diemžēl vairāk nekā puse pacientu nesagaida savu jauno sirdi.
Vai mākslīgās sirdis nav risinājums, lai glābtu vairāk pacientu?
Šobrīd ir pieejamas mehāniskās sirdis – palīgierīces, kas nodrošina sirds kambaru darbību. Tās var izmantot kā pamata ārstēšanas veidu vai arī kā pagaidu risinājumu, kamēr pacients sagaida sirds transplantāciju. Arī Latvijā iespēju robežās to nodrošinām, diemžēl tas ir dārgs ārstēšanas veids, un atšķirībā no kaimiņu un citām Eiropas valstīm esam stipri ierobežoti šīs metodes izmantošanā.
Nesen lasījām, ka miljardierim Rokfelleram sešas vai septiņas reizes transplantēta sirds. Cik reižu īstenībā iespējams to darīt, ja vien ir līdzekļi?
Domāju, ka mediju informācija ir nedaudz pārspīlēta vai fakti ir neprecīzi interpretēti.
Vai pieļaujat, ka, ja tiks radīts mākslīgās sirds prototips, tad cilvēki tuvā vai tālā nākotnē varētu regulāri veikt šādas transplantācijas, lai paildzinātu dzīvildzi?
Visticamāk, ka pārskatāmā nākotnē tas nedraud, jo šīs ir ļoti sarežģītas un dārgas procedūras. Turklāt sirds pārstādīšanai ir specifiskas indikācijas, tā neizārstē citas kaites. Drīzāk cilvēkiem būtu jāsāk agrīni domāt par to, kā viņi dzīvo.
Es neieteiktu paļauties uz teorētisku iespēju nomainīt visus savus orgānus un tā atrisināt visas veselības problēmas. Ir svarīga attieksme pret dzīvi – vai domājam, ko ēdam, vai ikdienā veltām pietiekamu laiku fiziskām aktivitātēm, vai mūsu dzīves ritms ir sakārtots.
Kāda ir jūsu paša sirds veselības un miera formula?
Pēdējos 10 gadus nopietni piedomāju pie tā, kādus produktus lietoju uzturā un cik daudz. Man patīk aktīva atpūta, īpaši svaigā gaisā dabā, tāpēc kopā ar ģimeni cenšos pēc iespējas vairāk laika pavadīt ārpus pilsētas, nodarbojos arī ar orientēšanās sportu.
Mūsdienās ir daudz iespēju iesaistīties dažādās sportiskās aktivitātēs. Lai tā būtu skriešana, velobraukšana, nūjošana vai vingrošana – galvenais gūt prieku.
Fakti
- P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centrs ir vienīgā vieta Latvijā, kur veic sirds operācijas.
- Sirds ķirurģijas centrs ik gadu īsteno 1100 operāciju mākslīgajā asinsritē, no tām visbiežāk – apm. 600 – vārstuļu patoloģiju korekcijas.
- Atbilstoši vidējiem attīstīto valstu statistiskiem datiem, Latvijā ik gadu vajadzētu veikt vismaz 2000 sirds operāciju.
