Smēķēšana – pašnāvība par maksu!
Cigarešu dūmi satur nikotīnu, slāpekļa oksīdu, superoksīdu, oglekļa monoksīdu, darvu un lielu daudzumu citu ķīmisku (arsēns, niķelis, benzols, kadmijs) un pat radioaktīvu vielu (polonijs, rādijs, cēzijs). Pēc smēķēšanas samazinās antioksidantu koncentrācija plazmā, kas liecina par oksidatīvā stresa progresēšanu pēc katras izsmēķētas cigaretes. Oksidatīvais stress nozīmē, ka organisms nespēj tikt galā ar šūnu bojātājiem – brīvajiem radikāļiem. Šis stress var veicināt dažādu slimību – visbiežāk aterosklerozes un onkoloģisko saslimšanu – attīstību.
Cigarešu smēķēšana ir viens no nozīmīgākajiem ietekmējamajiem riska faktoriem kardiovaskulāro slimību – koronārās sirds slimības, smadzeņu insulta, perifēro artēriju slimības un sirds mazspējas – attīstībā. Apmēram trešā daļa koronārās nāves gadījumu saistāmi ar cigarešu smēķēšanu, savukārt insulta risks smēķējot pieaug apmēram divas reizes.
Pastāvīgiem smēķētājiem ilgā laika periodā novēro zemu slāpekļa oksīda koncentrāciju asinīs, samazinās arī askorbīnskābes koncentrācija. Šie procesi veicina koronāro artēriju sašaurināšanos, tādēļ smēķētajiem ir desmit reižu lielāks perifēro artēriju slimības (kāju artēriju bojājumi) attīstības risks, kas ir galvenais kāju amputācijas iemesls. Latvijā ik gadu tiek izdarītas apmēram 1500 kāju amputācijas.
Jo vairāk smēķē, jo lielāks risks
Nepārprotami, kardiovaskulāro notikumu risks ir augstāks, ja smēķēt sāk agrīnākā vecumā, it īpaši, pirms 15 gadu vecuma. Smēķēšanas negatīvo ietekmi nosaka gan izsmēķēto cigarešu daudzums dienā, gan smēķēšanas ilgums. Lai gan Latvijā smēķējošo skaits samazinās, koronārās sirds slimības pacientu vidū vairāk nekā 20% ir smēķētāju.
Sievietēm, kuras smēķē un lieto orālās kontracepcijas līdzekļus, būtiski pieaug trombožu (asinsvadu aizsprostošanās) risks, tāpēc 10 reizes paaugstinās stenokardijas, insulta vai citu sirds un asinsvadu saslimšanu risks. Minēto slimību attīstības iespējamība pieaug līdz ar vecumu. Savukārt pasīvās smēķēšanas upuriem ir izteikti paaugstināts plaušu vēža risks.
Nekad nav par vēlu atmest
Gada laikā pēc smēķēšanas atmešanas kardiovaskulāro slimību risks samazinās divas reizes un turpina samazināties, ilgākā laika periodā sasniedzot tik zemu kardiovaskulāro slimību riska līmeni kā cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši.
Smēķēšanas atmešana pēc miokarda infarkta var uz pusi samazināt tā atkārtošanās risku. Atmetot smēķēšanu, insulta risks ievērojami samazinās divu gadu laikā un pēc pieciem gadiem izlīdzinās ar nesmēķētāju riska līmeni.
