Uzmanību – paaugstināts asinsspiediens!

Saskaņā ar Sirds veselības Šķērs­griezuma epidemioloģisko pētījumu Latvijā, teju pusei pieaugušo iedzīvotāju ir paaugstināts asinsspiediens jeb arteriālā hiper­tensija. Lai saprastu, kāpēc paaugstināts asinsspiediens ir tik bīstams un kādas sekas tas var atstāt uz mūsu veselību, lūdzām uz sarunu kardiologu Dr. Andri Skridi.

Kas vispār ir asinsspiediens?

Asinsspiediens ir asins plūsmas spiediens uz artēriju sieniņām. Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, sirds saraušanās spēka, sirdsdarbības ātruma, cirkulējošo asiņu daudzuma un asinsvadu stāvokļa. Svarīgu lomu asinsspiediena regulācijā spēlē nieru funkcija. Ja artērijas ir sašaurinātas, neelastīgas – asinsspiediens paaugstinās. Mērot asinsspiedienu, tiek ņemti vērā divi lielumi – augstākais, kas tiek dēvēts par sistolisko spiedienu un raksturo asins spiedienu sirds saraušanās brīdī, kad asinis tiek iepludinātas artērijās un zemākais, kas tiek dēvēts par diastolisko spiedienu un atbilst asins spiedienam starp divām sirds saraušanās kustībām.

Kādas ir paaugstināta asinsspiediena pazīmes?

Par normālu asinsspiedienu sievietēm un vīriešiem jebkurā vecumā tiek uzskatīts 120/80 dzīvsudraba staba (mmHg). Savukārt par arteriālo hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu runā tad, ja tas ir virs 140/90 mmHg. Paaugstināts asinsspiediens ir viens no svarīgākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Tas veicina koronārās sirds attīstību, palielina miokarda infarkta un insulta risku. Jāatceras, ka arī cilvēkiem gados veselīgs asinsspiediens ir 120/80 mmHg!

Paaugstināts asinsspiediens var izraisīt galvassāpes, redzes traucējumus, reiboni, nervozitāti, sirdsklauves, kā arī sāpes sirds apvidū. Tomēr nereti paaugstināts asinsspiediens var neradīt nekādas sajūtas, un cilvēks par to uzzina, kad jau radušās kādas komplikācijas. Tāpēc svarīgi arī veselam cilvēkam regulāri mērīt asinsspiedienu un nepieciešamības gadījumā vērsties pie ārsta.

Kādas ir neārstētas hipertensijas sekas?

Paaugstināts asinsspiediens var izraisīt hemorāģisko insultu jeb asins izplūdumu smadzenēs. Tas var veicināt koronāru sirds slimību un miokarda infarktu. Augsts asinsspiediens nelabvēlīgi iedarbojas uz asinsvadu sieniņām, veicina aterosklerozi visos organisma asinsvados, līdz ar to negatīvi ietekmē svarīgu orgānu – miokarda, galvas smadzeņu, nieru, acu – funkcijas. Paaugstināts asinsspiediens veicina arī demences attīstību, kas izpaužas kā nopietni atmiņas, spriestspējas un koncentrēšanās traucējumi. Arteriālā hipertensija pasliktina arī nieru funkciju.

Kā ārstēt asinsspiedienu?

Ja jums ir paaugstināts asinsspiediens, lūdziet palīdzību savam ģimenes ārstam, kurš nepieciešamības gadījumā jūs nosūtīs uz citiem izmeklējumiem vai pie kardiologa.

Viena no būtiskākajām lietām, ar ko vajadzētu sākt, ir pacienta dzīvesveida maiņa. Daudzus no sirds slimību riskiem var novērst, izmainot dzīvesveidu, dodot priekšroku sirdij veselīgam uzturam, atsakoties no smēķēšanas un vairāk kustoties. Noteikti ir jāierobežo sāls daudzums uzturā līdz 2 gramiem diennaktī.

Taču, ja jums ir konstatēta hipertensija un ir izrakstīti medikamenti, lietojiet tos apzinīgi. Ir kļūdaini pieņemt, ka, noteiktu laiku lietojot medikamentus, hipertensija ir izārstēta un zāles var pārtraukt lietot. Hipertensijas gadījumā ārstēšana ir ilgstošs process – visa mūža garumā. Tomēr, uzsākot savlaicīgu ārstēšanos, iespējams krietni samazināt risku saslimt ar insultu vai infarktu, kas ir vienas no biežākajām neārstētas hipertensijas sekām.

Zinātne ir strauji attīstījusies arī šīs bīstamās un hroniskās slimības ārstēšanas jomā. Ja agrāk hipertensijas ārstēšanai bija nepieciešami vairāki medikamenti, tad šobrīd pieejamas jaunākās paaudzes zāles, kas apvieno pat trīs medikamentu kombināciju, būtiski atvieglojot pacienta līdzestību ārstēšanās procesā, jo iedarbojas 24 stundas un satur vielas, kas aizkavē aterosklerozes veidošanos, samazina insulta un infarkta riskus. Tādējādi uzlabojas hipertensijas pacienta dzīves kvalitāte un dzīvildze, kā arī samazinās mirstības risks.

Kādos gadījumos jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība?

Ja atkārtoti miera stāvoklī tiek izmērīts asinsspiediens un tas pārsniedz 180 mmHg, turklāt to pavada arī citi pamanāmi simptomi, piemēram, nogurums, vemšana vai galvas reiboņi.

Tas ir trauksmes zvans un noteikti jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruni 113!

Plašāk par paaugstinātu asinsspiedienu lasiet: www.asins-spiediens.lv

Kā pareizi mērīt asinsspiedienu?

Asinsspiedienu var viegli un ātri izmērīt mājās, aptiekā vai pie ģimenes ārsta. Ja esat hipertensijas slimnieks, tad būtu ieteicams iegādāties asinsspiediena mērītāju, lai varētu mājas apstākļos regulāri kontrolēt asinsspiediena izmaiņas. Vaicājiet tirdzniecības vietā, kuri no pieejamiem aparātiem ir pārbaudīti un garantē lielāku precizitāti. Savukārt, ja jums rodas šaubas, vai jūsu aparāts rāda precīzi, dodieties asinsspiedienu izmērīt pie ārsta, vai, ja ir iespēja, aiznesiet aparātu kalibrēt.

Lai mērītu asinsspiedienu mājas apstākļos, var izvēlēties gan automātisko, gan mehānisko asinsspiediena mērītāju. Kā jau ierīcēm, katram aparātam ir savi plusi un mīnusi, piemēram, mehāniskais aparāts neuzrāda pulsu, bet automātiskais mēdz būt neprecīzs, ja cilvēkam ir aritmija vai mirdzaritmija. Tomēr esmu pārliecināts, ka katrā mājā jābūt šādam aparātam, ar kuru cilvēks var jebkurā laikā pārbaudīt savu asinsspiedienu – tas pat var glābt dzīvību!

Jāatceras, ka asinsspiediena mērīšana mājās nevar aizstāt vizīti pie ārsta. Ja ir diagnosticēta arteriālā hipertensija, nepieciešams arī regulāri apmeklēt ārstu un nekādā gadījumā nepārtraukt ārstēšanos arī tad, ja pašsajūta ir uzlabojusies un asinsspiediens normalizējies.

6 padomi asinsspiediena mērīšanai

1. Pirms uzsāk mērīt asinsspiedienu, svarīgi kādas 5 minūtes mierīgi atpūsties, nevar mērīt uzreiz pēc aktīvām kustībām, piemēram, strauji ienākot telpā, pēc kāpšanas pa kāpnēm u. tml.
2. Roka jātur sirds līmenī, atbalstīta uz galda.
3. Asinsspiediena mērītāja manšete jāliek uz kailas rokas aptuveni 5 cm virs elkoņa locītavas. Ja asinsspiedienu mēra pirmo reizi, vajadzētu mērīt uz abām rokām, jo ir cilvēki, kam asinsspiediena rādījumi var nedaudz atšķirties.
4. Svarīgi pievērst uzmanību manšetes izmēram, kas jāizvēlas atbilstoši pacienta rokas apkārtmēram, lai manšete cieši piegultu.
5. Ja asinsspiediens ir paaugstināts, tad tā mērīšana jāatkārto vairākas reizes, piemēram, ik pēc 10 minūtēm. Lai būtu pavisam droši, to var pārmērīt arī nākamajā dienā. Cilvēkiem, kam jau ir diagnosticēta arteriālā hipertensija, asinsspiediens jāmēra aptuveni vienu reizi nedēļā, ja pašsajūta ir laba un tiek ievērota ārsta noteiktā ārstēšanās terapija. Nevajag mērīt pārāk bieži, jo tas rada tikai liekus satraukumus.
6. Nevajadzētu mērīt asinsspiedienu pēc sportošanas vai ēšanas, vislabāk to darīt rīta pusē.