Augsts holesterīna līmenis – ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas

mm

Gustavs Latkovskis

Latvijas Universitātes profesors, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs

pavasaris-2016-holesterins

Par to, cik svarīgi ir zināt sava holesterīna līmeni, regulāri mums atgādina kardiologi, ģimenes ārsti, gastroenterologi, diētas un uztura speciālisti. Lai arī informācijas ir daudz, joprojām ārsti saskaras ar pacientiem, kuru slimības, tai skaitā, infarktu un insultu, izraisījusi hiperholesterinēmija jeb augsts neārstēts holesterīns. Nereti pacienti pat nav zinājuši savu holesterīna līmeni, bet dažkārt slimības attīstību ietekmējis tas, ka pacients nav lietojis vai pārtraucis lietot ārsta nozīmētos medikamentus, nav mainījis savus dzīvesveida ieradumus vai nodarbojies ar «pašārstēšanos».

Holesterīns ir svarīgs riska faktors, kas veicina sirds asinsvadu slimības attīstīšanos. Ir pierādīts, ka augstāks holesterīna līmenis veicina tā izgul­snēšanos artērijās, līdz ar to palielinot slimību risku. Latvijā teju pusei mirušo nāves cēlonis bijis saistīts ar sirds asinsvadu slimībām. Daudzas no šīm nāvēm noteikti var novērst, laikus veicot profilakses pasākumus, kā arī laikus diagnosticējot slimību un uzsākot ārstēšanu. Tas ir arī stāsts par holesterīnu. Tāpēc aicinājām P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologu, Latvijas Kardiologu biedrības valdes locekli un Latvijas Ārstu biedrības valdes locekli, LU prof. Gustavu Latkovski atgādināt mūsu lasītājiem, kāpēc ikvienam ir jāzina savs holesterīna līmenis un kāpēc tas ir tik nozīmīgs sirds veselības riska faktors.

Pirmais solis – veikt holesterīna pārbaudi

Jebkuram pieaugušam cilvēkam, sākot no 20 gadu vecuma, noteikti ir jāzina savs holesterīna līmenis. Ideālā gadījumā to vajadzētu noteikt reizi 5 gados. Ja tas ir normas robežās, tad līdz 40 gadu vecumam varētu arī reizi 10 gados, bet pēc tam gan noteikti biežāk – vismaz reizi 5 gados. Ja eksistē papildu riska faktori (smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, liekais svars), tad biežāk.

Kad ārsts izvērtē taukvielu vielmaiņu, tiek analizēts šādu četru rādītāju līmenis asinīs (lipīdu frakcijas):

  • holesterīns (reizēm tiek saukts arī par «kopējo holesterīnu»);
  • triglicerīdi (tautas valodā – parastie tauki);
  • ABLH (augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns, «labais» holesterīns);
  • ZBLH (zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns, «sliktais» holesterīns).

Holesterīna līmenis ir paaugstināts, ja:

  • kopējā holesterīna līmenis ir virs 5 mmol/l;
  • triglicerīdu līmenis ir virs 1,7 mmol/l;
  • ZBLH līmenis ir virs 3 mmol/l, tomēr nereti par paaugstinātu jāuzskata arī >1,8 mmol/l!

Savukārt pazemināts ABLH (zem 1,0 mmol/l vīriešiem un zem 1,2 mmol/l sievietēm) kavē sliktā holesterīna neitralizēšanu.

Zemāk redzama tabula, kurā izskaidroti holesterīnu rādītāju līmeņi, ņemot vērā citas saslimšanas un riskus.

Kā nosaka ieteicamo holesterīna līmeni, lai izvairītos no sirds un asinsvadu slimībām

Lipīdu parametrs Klīniskā situācija Optimālais līmenis Paskaidrojums
Zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBLH) Ļoti augsts risks:

  • Cilvēki, kam jau diagnosticēta holesterīna izgulsnēšanās kādā no artērijām (ateroskleroze). Šī ir vissvarīgākā grupa, kam obligāti nepieciešama statīnu lietošana.
  • Zināms cukura diabēts ar vēl kādu riska faktoru (smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, agrīnas sirds slimības ģimenē, vecums).
  • Citas ļoti augsta riska pazīmes, piemēram, smēķētājiem vīriešiem virs 60 gadiem un smēķētājām sievietēm virs 65 gadiem.*
<1,8 mmol/l
  • Ja ZBLH >1,8 mmol/l, nekavējoties jāsāk lietot medikamentus un jāmaina dzīvesveids.
  • Ieteicams ZBLH mazināt par vismaz 50%.
  • Tik zems ZBLH (<1,8 mmol/l) ir raksturīgs jaundzimušajiem.
  • Pieaugušam cilvēkam bez medikamentiem šādu līmeni sasniegt izdodas ļoti reti.
Augsts risks:

  • Vairāku riska faktoru kombinācija (smēķēšana, vecums virs 40 gadiem, vīrietis, paaugstināts asinsspiediens, liekais svars, mazkustīgums, agrīnas sirds slimības ģimenē)*.
  • Ģimenes hiperholesterinēmija.
  • Asinsspiediens >180/110 mmHg.
  • Zināms cukura diabēts bez citiem riska faktoriem.
  • Mērena nieru mazspēja (glomerulu filtrācijas ātrums 30–60 ml/min).
<2,5 mmol/l
  • Vairākumā gadījumu jāsāk lietot medikamentus un jāmaina dzīvesveids, ja ZBLH >2,5 mmol/l.
Mērens risks:

  • Piemēram, sievietes līdz 60 gadiem vai vīrieši līdz 50 gadiem ar tikai vienu riska faktoru.*

Zems risks:

  • Pārsvarā jauni cilvēki līdz 40 gadu vecumam bez riska faktoriem.
<3,0 mmol/l
  • Ja ZBLH >3 mmol/l, tūlītēja medikamentu lietošana vairākumā gadījumu nav nepieciešama.
  • Vispirms jāmaina dzīvesveids.
  • Statīni apsverami tikai gadījumos, ja ZBLH saglabājas krietni augsts neskatoties uz dzīvesveidu.
  • Izņēmums ir pacienti, kam ir apstiprināta ģimenes hiperholesterinēmija un vai ZBLH >5 mmol/l. Šajos gadījumos var būt nepieciešams uzsākt statīnu arī jaunākiem cilvēkiem.
Triglicerīdi (TG) <1,7 mmol/l
  • Zāļu terapija parasti nepieciešama, ja TG >5 mmol/l, reizēm arī ja TG >2,3 mmol/l.
  • Tos samazinās fiziskās aktivitātes, liekā svara samazināšana.
Augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ABLH, «labais» holesterīns) Vīriešiem ≥1,0 mmol/l
Sievietēm ≥1,2 mmol/l
  • Pašlaik nav medikamentu, kas, paaugstinot ABLH, spēj samazināt arī sirds un asinsvadu slimību risku.
  • Jācenšas paaugstināt ar dabīgām metodēm: regulāras fiziskās aktivitātes un svara samazināšana.
Kopējais holesterīns (KH)
  • Kopējā holesterīna līmenis vairumā gadījumu ir atkarīgs no ZBLH, tādēļ KH līmenis sniedz orientējošu priekšstatu par tauku vielmaiņu.
  • Lai gan par robežu parasti uzskata 5 mmol/l, augsta un ļoti augsta riska pacientiem tāds līmenis jau būs stipri par augstu.
  • Lai spriestu par tauku vielmaiņu, ar KH vienu pašu nepietiek – ir jāzina visas pārējās frakcijas.

Risku precīzāk var aprēķināt ārsts (ģimenes ārsts, kardiologs, internists).

Arī tieviem un sportiskiem cilvēkiem var būt augsts holesterīna risks

Cik nav dzirdēts – es taču regulāri skrienu, es ievēroju diētu vai esmu tik tieva, ka man nemaz nevar būt augsts holesterīns! Tādas nereti ir atrunas cilvēkiem, kas nelabprāt dodas pie ārsta un neveic profilaktiskas pārbaudes, jo domā, ka uz viņiem tas neattiecas.

Ir pierādīts, ka pareizs dzīvesveids, tai skaitā, veselīgs uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un nesmēķēšana, samazina sirds un asinsvadu slimību risku. Taču prakse pierādījusi, ka ne vienmēr augsts holesterīns skar tikai cilvēkus ar neveselīgu dzīvesveidu, kas par daudz uzturā lieto neveselīgu pārtiku un ir mazkustīgi. Ir tiesa, ka liekais svars un mazkustīgums paaugstina holesterīna līmeni, taču aptaukošanās vairāk pazemina labo jeb ABL holesterīna līmeni un paaugstina triglicerīdus, bet ne tik ļoti kopējo holesterīnu vai slikto jeb ZBL holesterīnu. Zems «labais holesterīns» un augsti triglicerīdi norāda uz to, ka «sliktais» holesterīns ir kļuvis «negantāks» un bojā asinsvadus izteiktāk.

Ar regulāru sportošanu un veselīgu dzīvesveidu vien var nepietikt, ja asinsspiediens vai holesterīns netiek kontrolēti, īpaši, ja ģimenē ir agrīnas sirds slimības, par smēķēšanu nemaz nerunājot. Tāpat būtisks faktors, kas veicina sirds asinsvadu slimību attīstību, ir vecums.

Vai augsts holesterīns var būt iedzimts?

Atbilde ir – jā! Ik pa laikam ir piemēri, kad jauns cilvēks iedzīvojas miokarda infarktā jau pirms 40 gadu vecuma, pat nebūdams izcili neveselīga dzīvesveida piekopējs. Te nu mēs nonākam pie ģenētiski pārmantotas slimības, ko sauc ģimenes hiperholesterinēmija (ĢH). Šīs slimības pamatā ir pārmantotas izmaiņas gēnos, kas regulē «sliktā» jeb ZBL (zema blīvuma lipoproteīnu) holesterīna (H) nonākšanu aknās, kas ir galvenais holesterīna vielmaiņu regulējošais orgāns. Tā rezultātā ZBLH uzkrājas asinīs un nogulsnējas artēriju sieniņās, izraisot agrīnas sirds un asinsvadu slimības, tostarp miokarda infarktu, stenokardiju un pat pēkšņu nāvi. Slimība tiek ģenētiski pārmantota no vecākiem.

ĢH raksturīgi ļoti augsti kopējā holesterīna līmeņi (pieaugušajiem parasti virs 8 mmol/l un bērniem virs 6 mmol/l) vairākiem pirmās pakāpes ģimenes locekļiem. Bieži vien to pavada traģiski stāsti ģimenē, kad vairākās paaudzēs ir novēroti miokarda infarkta vai pēkšņas nāves gadījumi agrīnos gados – vīriešiem līdz 55 gadiem un sievietēm līdz 65 gadiem. Ja ĢH pacientam apstiprinās, ļoti svarīgi pārbaudīties arī pirmās pakāpes asinsradiniekiem, jo pastāv 50% varbūtība, ka arī kādam no viņiem ir šī slimība.

Latvijas Kardioloģijas zinātniskais institūts ir uzsācis šo ģimeņu apzināšanu, tādēļ, ja rodas aizdomas par šo slimību, aicinām pieteikties pa tālr. 25449674. Mēs izvērtēsim ĢH varbūtību un izvērtēsim, vai ir nepieciešama arī ģimenes locekļu pārbaude, kā arī dosim rekomendācijas par tālāko rīcību. Ļoti svarīgi visus šos jautājumus izrunāt sadarbībā ar jūsu ģimenes ārstu.

Aicinām konsultēties ar speciālistu gadījumos:

  • ja jūsu pirmās pakāpes radiniekam (vecākiem, brāļiem, māsām, bērniem) ir diagnosticēta ĢH;
  • ja jums konstatēts augsts holesterīna līmenis – virs 8 mmol/l;
  • ja vismaz diviem ģimenes locekļiem holesterīna līmenis ir virs 7 mmol/l;
  • ja jums ir konstatēts holesterīna līmenis virs 7 mmol/l un ģimenē ir bijuši pēkšņas nāves gadījumi agrīnā vecumā;
  • ārsts jums ir konstatējis cīpslu ksantomas;
  • ja jums pašam/pašai vai jūsu pirmās pakāpes radiniekiem agrīnā vecumā (vīriešiem zem 55 un sievietēm zem 60 gadiem) diagnosticēta sirds artēriju slimība ar holesterīna izgulsnēšanos (piemēram, miokarda infarkts, implantēti stenti u. c.).

Kā ārstē augstu holesterīnu?

Līdzās dzīvesveida maiņai augsta holes­terīna ārstēšanai tiek rekomendēti statīni – medikamenti, kas pazemina holesterīnu un visefektīvāk novērš infarkta risku, jo tieši aizkavē vai pat aptur holesterīna izgulsnēšanos artērijās (šo slimību sauc par aterosklerozi). Tāpēc var apgalvot, ka statīnu lietošana pagarina dzīvildzi. Turklāt pacienta līdzestība ārstēšanā ir ārkārtīgi svarīga, jo statīni parasti ir jālieto visu mūžu.

ĢH ir īpašs gadījums, kad komplikāciju profilaksei tiek ieteikts uzsākt statīnu lietošanu jau agrīni, pat 18–20 gadu vecumā. Daudziem ĢH pacientiem ir nepieciešama vairāku zāļu kombinācija un regulāra novērošana pie attiecīga lipīdu speciālista. Retajos gadījumos, kad cilvēkiem ir slikta statīnu panesamība, ir iespējamas arī citas zāļu terapijas. Šobrīd pasaulē ir izstrādāti arī injicējami medikamenti, kas, cerams, drīzumā būs pieejami atsevišķām pacientu grupām arī Latvijā.

Pateicoties zinātnes un medicīnas sasniegumiem, mūsdienās ģimenes hiperholesterinēmija vairs nav neārstējama slimība, tāpēc pašreizējā paaudze dzīvo krietni ilgāk nekā viņu vecāki.

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.