Hipertensija – slimība, kas jātur grožos 24 h diennaktī!

mm

Iveta Mintāle

Dr. med., P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca, Latvijas Kardioloģijas centrs, Ambulatorā un diagnostiskā daļa, Latvijas Universitāte

rudens-2016-hipertensija

Pacientu jautājumi

Kuros gadījumos nepieciešams lietot zāles?

Paaugstināts asinsspiediens ir nozīmīgs riska faktors koronārajai sirds slimībai, sirds mazspējai, smadzeņu asinsvadu slimībām, perifēro artēriju slimībai, mirdzaritmijai. Lēmums uzsākt antihipertensīvu medikamentozu terapiju atkarīgs no asinsspiediena līmeņa un kopējā kardiovaskulārā riska. Par jebkura medikamenta lietošanu vajadzētu konsultēties ar savu ārstu – ģimenes ārstu vai kardiologu.

Vai asinsspiediens jāmēra arī tad, ja jau uzsākta ārstēšana un medikamentu lietošana?

Uzsākot jauna medikamenta lietošanu vai ja nomainīts medikaments, pirmo mēnesi noteikti vajadzētu pasekot līdzi asinsspiedienam, mērot asinsspiedienu divreiz dienā – no rīta un vakarā, kā arī fiksējot rādījumus, lai pēcāk tos varētu parādīt ārstam un kopīgi pieņemt lēmumu par atbilstošāko ārstēšanos.

Kādos gadījumos pacientiem tiek izvēlēta kombinēta terapija?

Lielākajai daļai pacientu asinsspiediena regulēšanai nepieciešama kombinēta terapija. Kombinētie medi­ka­menti no­drošina lielāku pacientu līdz­estību, jo tā vietā, lai pacients lietotu vairākus medikamentus – jālieto tikai viens, turklāt tie savstarpēji veicina viens otra efektivitāti un līdz ar to arī uzlabo kopējo ārstēšanās rezultātu.

Kādi ir hipertensijas ārstēšanas mērķi?

  • Sistoliskais asinsspiediens neatkarīgi no pacienta riska <140 mmHg;
  • Diastoliskais asinsspiediens <90 mmHg;
  • Pacientiem ar cukura diabētu diastoliskais asinsspiediens <85 mmHg;
  • Vecākiem pacientiem (<80 g.) ir pietiekami pierādījumi, lai ieteiktu samazināt sistolisko asinsspiedienu starp 150–140 mmHg;
  • Jāapsver sistoliskais asisnspiediens <140 mmHg fiziski aktīviem pacientiem;
  • Tie paši sistoliskā asinsspiediena mērķi ir pacientiem, kas vecāki par 80 gadiem.

Jaunais SPRINT pētījums gan pierāda efektivitātes uzlabošanos, ja asinsspiediens tiek samazināts tuvāk 120/80 mmHg st.

Ja antihipertensīvais medikaments ir paredzēts lietošanai 1 reizi dienā un tam ir 24 stundu iedarbība, tas nodrošina, ka asinsspiediens tiek kontrolēts arī agrajās rīta stundās (kas ir ļoti nepieciešams, jo nereti insulti notiek tieši agri no rīta). Lai pārliecinātos, ka terapija ir tiešām efektīva, svarīgi laiku pa laikam pamērīt asinsspiedienu gan no rīta, gan vakara pusē!

Ja antihipertensīvais medikaments ir paredzēts lietošanai 1 reizi dienā un tam ir 24 stundu iedarbība, tas nodrošina, ka asinsspiediens tiek kontrolēts arī agrajās rīta stundās

Atcerieties! Hipertensijas ārstēšanā vislielākā nozīme ir pareizām zāļu devām, lai sasniegtu ārstēšanas mērķus (ārsta uzdevums) un zāļu lietošanas regularitātei (pacienta uzdevums)! Ir pierādīts, ka antihipertensīvā terapija samazina risku saslimt ar insultu, infarktu, koronāro sirds slimību, kā arī samazina mirstību.

Hipertensijas ārstēšanu ietekmē arī citi riska faktori – dzimums, vecums, smēķēšana, augsts holesterīna līmenis, augsts cukura līmenis asinīs, aptaukošanās u. c. Tāpēc ārstēšanai jābūt kombinētai – pareizs dzīvesveids, regulāra fizkultūra, regulāra medikamentu lietošana un regulāra asinsspiediena kontrole.

Asinsspiediena līmeņa klasifikācija un definīcija

Kategorija Sistoliskais Diastoliskais
Optimāls <120 un  <80
Normāls 120–129 un/vai  80–84
Augsti normāls 130–139 un/vai  85–89
Pirmās pakāpes hipertensija 140–159 un/vai  90–99
Otrās pakāpes hipertensija 160–179 un/vai  100–109
Trešās pakāpes hipertensija ≥180 un/vai  ≥110
Izolēta sistoliska hipertensija ≥140 un  <90

Ārstēšana jāuzsāk pie otrās un trešās pakāpes hipertensijas pie jebkura riska līmeņa. Pie pirmās pakāpes hipertensijas, ja kardiovaskulāro slimību risks ir augsts vai pie vidēja, vai zema riska, ja dzīvesveida izmaiņas nedod rezultātu.

Uzmanību! Mirstības risks dubultojas ar katriem 20/10 mmHg palielināta asinsspiediena.

Asinsspiediena izmaiņas diennakts laikā*

rudens-2016-hipertensija-grafiks-1-lv

Kā liecina pētījumi, visaugstākais asinsspiediens tiek novērots agrās rīta stundās, pēc tam asinsspiediens nostabilizējas visas dienas garumā līdz pat vakaram, un tad tas krītas, ap pusnakti sasniedzot zemākos rādījumus.

Neskatoties uz šo diennakts ritmu, asinsspiediena svārstības var ietekmēt arī stress un fiziskās aktivitātes.

Sirds un asinsvadu slimību komplikāciju biežumam raksturīgas izteiktas diennakts svārstības. Miokarda infarkts, pēkšņa kardiāla nāve un insults visbiežāk notiek agri no rīta. Tas sakrīt ar laiku, kad vairāki kardiovaskulārā riska faktori (piemēram, asinsspiediena līmenis) sasniedz savu diennakts maksimumu.

rudens-2016-hipertensija-grafiks-2-lv

Asinsspiediena paaugstināšanās agrās rīta stundās rada nopietnu kardio­vaskulāro risku, tāpēc svarīgi, lai tera­pija būtu vienlīdz efektīva 24 stundu garumā. Proti, lai mazinātu infarkta vai insulta risku agrās rīta stundās, medikamentiem jānodrošina asinsspiediena mazināšana agrajās rīta stundās un stabilizēšana normas robežās dienas laikā un pa nakti.

*Circadian variations in BP, Hassler C. and col, Am J Cardiolvasc Drugs 2005; 5(1): 7-15

Lasiet arī:

1 komentārs

  1. Ārija Ausma Šternberga saka:

    Cik ilgi elpošanai var līdzēt…Nebiphar 5 mg ? Ar cieņu

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.