HOPS jeb Trūkst elpas palēkāt

mm

Māris Bukovskis

Pneimonologs, alergologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību katedras docents

pavasaris-2016-hops

Cigaretes vai dūmistaba

Tulkojumā četri lielie burti HOPS nozīmē hroniska obstruktīva plaušu slimība jeb hronisks elpceļu iekaisums, ko izraisa kaitīgu gāzu vai daļiņu ieelpošana. Kopš 16. gadsimta, kad Eiropā parādījās tabaka, to var saukt arī par smēķētāju slimību, jo tādā intensitātē, lai izraisītu saslimšanu, kaitīgās vielas cilvēku plaušās var nonākt galvenokārt ar cigarešu dūmiem. Protams, ja vien gadiem ilgi negatavojam ēdienu uz atklātas uguns tā saucamajā «dūmu istabā» bez skursteņa.

Obstrukcija ir elpceļu sašaurināšanās, kuras rezultātā lēnām un pakāpeniski samazinās plaušu funkcija. Pacienti savu plaušu stāvokļa pasliktināšanos visbiežāk pamana tad, kad slimība jau krietni progresējusi – par to signalizē elpas trūkums fiziskas slodzes laikā: grūti uzkāpt pa kāpnēm, nerunājot par skriešanu vai lēkšanu. Ja aizdusa nomoka arī miera stāvoklī, situāciju var saukt par bīstamu. Visbiežāk elpas trūkumu pavada arī klepus ar krēpām.

Slimība, kas slēpjas

HOPS visā pasaulē ļoti bieži netiek atpazīta. Kā liecina Pasaules veselības organizācijas dati – no 50 līdz 85% gadījumu HOPS netiek diagnosticēta.

Tam par iemeslu ir fakts, ka plaušu funkcijas samazināšanās simptomi ir gluži tādi paši, kādi mēdz pavadīt koronāro sirds slimību jeb sirds mazspēju: apgrūtināta elpošana fiziskas slodzes laikā. Tā kā smēķēšana ir riska faktors kā HOPS, tā sirds mazspējas gadījumā, visai bieži abas slimības attīstās paralēli, bet diagnosticēta tiek tikai viena, visbiežāk – sirds saslimšana. Vienīgais veids, kā nošķirt un diagnosticēt HOPS, ir plaušu spirometrija jeb plaušu funkcijas izmeklējums: precīza, sen izmantota un labi pazīstama metode, kuru aizvien biežāk iesaka arī sirds mazspējas gadījumos. Speciālisti lēš, ka vidēji 20% koronārās sirds slimības pacientiem diagnosticē arī HOPS.

Ar HOPS nesaslimst, HOPS «izvēlas»

Diezgan droši var teikt, ka faktorus, kas izraisa HOPS, rada paši cilvēki. Tikai niecīgā gadījumu skaitā var runāt par iedzimtu, ģenētiski noteiktu tendenci, kas rada hronisku elpceļu iekaisumu, plaušu funkcijas samazināšanos un saslimšanu ar HOPS. Visās pārējās situācijās var runāt par aroda vai kaitīgu ieradumu izraisītiem riskiem. Latvijā gandrīz vienīgā nodarbošanās, kur nepietiekami ievērota darba aizsardzība var provocēt HOPS, ir metināšana. Arī pasīvā smēķēšana var būt par iemeslu hroniskas obstruktīvas plaušu slimības attīstībai, taču tad nelabvēlīgajam kairinājumam jābūt ļoti intensīvam: 20 darba gadi aiz letes smēķētāju piedūmotā bārā, piemēram. Savukārt ilglaicīgu smēķētāju izredzes saslimt ar HOPS tiek lēstas 20–50% robežās, tātad – vismaz katrs piektais.

Dakter, cik ilgi vēl?

HOPS ir slimība, kas attīstās ļoti lēni, radot potenciālajiem pacientiem mānīgu sajūtu, ka «viss kārtībā». Tomēr ir formula, pēc kuras iespējams konstatēt, cik lielam riskam smēķētājs sevi pakļauj. Tā saucamie «paciņu gadi» ir rādītājs, kas nosaka, cik ilgā laikā attīstīsies hroniska obstruktīva plaušu slimība. Viena cigarešu paciņa dienā vienu gadu veido vienu paciņu gadu. Ārstu pieredze liecina, ka divdesmit paciņu gadi ir pilnīgi pietiekami, lai veidotos HOPS. Nelabvēlīgas iedzimtības vai citu apstākļu rezultātā šis laiks var būt stipri īsāks. Katrs smēķētājs savu individuālo «paciņu gadu» skaitu var izrēķināt pēc formulas: cigarešu skaits dienā reiz smēķēšanas gadu skaits dalīts ar 20 (cigarešu skaits vienā paciņā).

Kā ārstē HOPS

Visiem, kam diagnosticēta hroniska obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS, ir jāsamierinās ar bēdīgo patiesību, ka plaušu funkciju, kas jau samazinājusies, atjaunot sākotnējā līmenī nav iespējams. Tomēr medicīna piedāvā efektīvas zāles, kas uzlabo HOPS pacientu stāvokli: novērš aizdusu un citus simptomus un ievērojami palēnina slimības attīstību, īpaši, ja terapija uzsākta slimības agrīnā stadijā. Konsultējoties ar ārstu, iespējams izvēlēties no iespaidīga bronhodilatatoru piedāvājuma, kas šobrīd ir ilgas un ļoti ilgas darbības: 12 līdz 24 stundas. Pareizi izvēlētu medikamentu lietošana HOPS pacientiem ir ārkārtīgi būtiska, jo saglabā spēju bez elpošanas traucējumiem tikt galā ar fizisku slodzi un veselību veicinošām fiziskām aktivitātēm.

Daudzi medicīniski pētījumi dažādos kontekstos uzrāda tiešu saistību starp fizisko slodzi un dzīves ilgumu: jo fiziski aktīvāks ir cilvēks, jo mirstības risks mazāks. Piemēram, ja cilvēks nespēj noiet 100 metrus 6 minūtēs, viņa mirstības risks tuvāko 5 gadu laikā paaugstinās par 90%. Ja šajās pašās 6 minūtēs cilvēks noiet 375 metrus vai lielāku attālumu, mirstības risks ir tikai 10%.

Vislabāk – nesaslimt

Visefektīvākā un ekonomiski visizdevīgākā cīņa ar HOPS ir smēķēšanas atmešana. Tomēr arī tad veiksmīgs rezultāts atkarīgs no iedzimtības, smēķēšanas stāža un vecuma, kurā ar šo ieradumu tiekam galā. Ja smēķēšana atmesta līdz trīsdesmit gadiem, ļoti ticams ir optimistisks scenārijs: plaušu funkcija nav cietusi, un «smēķētāja klepus», ja tāds ir bijis, dažu mēnešu laikā pāriet. Ja cilvēks smēķē līdz 40 gadiem un ilgāk, daudzos gadījumos plaušu funkcijas traucējums jau ir izveidojies un saglabāsies arī pēc smēķēšanas pārtraukšanas. Vēl vairāk – nelabvēlīgas iedzimtības vai citu faktoru ietekmē daļai cilvēku plaušu iekaisums un funkcijas samazinājums var pakāpeniski progresēt visu turpmāko dzīvi, galu galā novedot pie elpas trūkuma fiziskas slodzes laikā arī tad, ja smēķēšana atmesta pirms ilgāka laika.

Tāpēc vislabāk, protams, nekad neaizdedzināt pirmo cigareti.

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.