Jaunas ārstēšanās iespējas pacientiem

artis-kalnins-foto

Intervija ar Arti Kalniņu

Dr., sirds un asinsvadu klīnikas vadītājs

pavasaris-2015-jaunas-iespejas

Kopš šī gada sākuma Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ir būtiski uzlabojusies neatliekamās kardioloģiskās palīdzības un diagnostikas pakalpojumu sniegšana. No 2012. līdz 2014. gadam Austrumu slimnīcā norisinājās stacionāra «Gaiļezers» 7. korpusa rekonstrukcijas darbi. Korpuss, kura divi stāvi pilnībā rekonstruēti invazīvās kardioloģijas, invazīvās radioloģijas un funkcionālās diagnostikas pakalpojumiem, svinīgi tika atklāts šī gada februārī. Šīs rekonstrukcijas gaitā pilnībā tika modernizēta saimnieciskā un tehniskā infrastruktūra, papildus izveidojot divas jaunas angiogrāfijas zāles invazīvajai radioloģijai un trīs jaunas zāles invazīvajai kardioloģijai. Izveidotas arī jaunas, plašas telpas dienas stacionāram ar 16 gultām. Korpuss ir izvietots blakus Neatliekamās palīdzības un pacientu uzņemšanas klīnikai, līdz ar to palīdzību neatliekamos gadījumos pacientu dzīvības glābšanai infarkta, smadzeņu išēmijas un asiņošanu gadījumos būs iespējams sniegt uzreiz. Par to un citām kardioloģijas aktualitātēm Rīgas Austrumu slimnīcā stāsta Sirds un asinsvadu klīnikas vadītājs Artis Kalniņš.


Kādas ir galvenās aktualitātes Austrumu slimnīcas kardioloģijā?

Protams, jaunais rekonstruētais korpuss, kurā varēsim nodrošināt visplašāko kardioloģisko pakalpojumu klāstu. 2010. gadā Rīgas Austrumu slimnīcā tika izveidota Sirds un asinsvadu slimību klīnika, un tajā ietilpst neatliekamās kardioloģijas, kardioloģijas, aritmoloģijas, invazīvās kardioloģijas laboratorija un dienas stacionārs, kā arī diagnostiskās kardioloģijas nodaļa. Neatliekamās kardioloģijas un kardioloģijas nodaļās darbojas Intensīvās terapijas palātas. Visa veida neatliekamo kardioloģisko palīdzību nodrošinām 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā.

Esam gandarīti par jaunajām telpām un moderno aparatūru. Ja nākotnē būs vēl nepieciešams paplašināties, tad esošās telpas atļaus arī to. Taču, lai arī esam aprīkoti ar jaunāko tehnoloģiju, aparātiem, diemžēl mums ievērojami trūkst darbaroku, kas sarežģī jaunā korpusa sniegto priekšrocību pilnvērtīgu izmantošanu. Tāpat arī, līdzīgi kā daudzām citām veselības nozarēm, mums trūkst finansējuma, rindās uz plānveida palīdzības sniegšanu jāgaida mēnešiem.


Kas ir tie pacienti, kas nonāk Jūsu vadītajā klīnikā?

Sirds un asinsvadu slimību klīnikā sniedzam visa veida kardioloģisko palīdzību – gan plānoto, gan neatliekamo, izņemot sirds ķirurģiju. Visā pasaulē, ja vien pacienta stāvoklis to pieļauj, plašas ķirurģiskās manipulācijas arvien biežāk tiek aizstātas ar invazīvām, pacientam mazāk traumatiskām procedūrām. Tas nozīmē, ka nepieciešamās darbības akūtās situācijas novēršanai tiek veiktas, punktējot asinsvadus, piekļūstot problemātiskajai vietai, neatverot, piemēram, galvaskausu vai krūškurvi. Arī Latvijā jau 25 gadus kardioloģijā tiek izmantotas invazīvās metodes, un tās pie mums notiek tikpat augstā līmenī. Visu, ko dara jebkurā Eiropas slimnīcā, var izdarīt arī šeit, pie mums.


Kā Jūs raksturotu savus pacientus šobrīd?

Jāsaka, ka mūsdienās pacienti tomēr paliek arvien izglītotāki un ļoti ielaistu pacientu, kādi bija pirms 30 gadiem, kad es tikko sāku strādāt kardioloģijā, vairs tikpat kā nav. Uzlabojies ne tikai pacientu dzīves un veselības līmenis un valsts veiktā primārā profilakse, bet būtiski uzlabojusies arī ārstēšanas kvalitāte, ko spējam piedāvāt.


Jau vairākus gadus Latvijā, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu slimnīcā, tiek organizēts starptautiska līmeņa apmācību seminārs invazīvajā kardioloģijā. Pastāstiet, lūdzu, par to vairāk!

Pasākums tiek rīkots jau septiņus gadus, starptautisks tas kļuva pirms sešiem gadiem. Sirds asinsvadu bojājumi ir ļoti dažādi, tie atšķiras gan anatomiski, gan pēc sarežģītības. Viens no sarežģītākajiem bojājumiem ir pilnīgi slēgtie sirds asinsvadi. Šo pilnīgi slēgto asinsvadu invazīvajā ārstēšanā pēdējo desmit gadu laikā pasaulē ir sasniegts diezgan liels progress. Medicīnai nepārtraukti attīstoties, rodoties aizvien jaunām metodēm un materiāliem, tiek ārstēti tādi smagi gadījumi, kuriem pirms vairākiem gadiem neviens ārsts pat nedomāja ķerties klāt. Ir izveidojusies subspecialitāte invazīvajai kardioloģijai, kura prasa īpašu sagatavotību, un arī šeit, Latvijā, mēs to darām jau gadus desmit. Ne Lietuvas, ne Igaunijas kolēģi šobrīd neko tamlīdzīgu nedara.

Pirmajos gados apmācību semināri bija tikai Baltijas valstu kardiologiem, bet pēdējos gados uz tiem brauc pasaules vadošie speciālisti gan no Skandināvijas, gan Centrāleiropas valstīm. Pasākuma laikā tiek veiktas ļoti sarežģītas procedūras, paraug­operācijas, kuru laikā, kolēģiem vērojot, ir iespējams uzdot jautājumus, paralēli notiek arī teorētiskas lekcijas.

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.