Kā pasargāt asinsvadus no augsta holesterīna?

mm

Vita Vestmane

Kardioloģe, VCA poliklīnika “Pulss 5”

rudens-2018-holesterins-asinsvados

Kardiologam, ģimenes ārstam vai pacientam ir radušās aizdomas – iespējams, ir paaugstināts holesterīna līmenis. Kā to pārbaudīt?

Parasti holesterīna līmeņa diagnosticēšanā ir trīs posmi:

  1. Vispirms ārsts iztaujās gan par jūsu, gan jūsu ģimenes veselības vēsturi – noskaidros vismaz to, ko ārsts vēl nezina. Ārsts vēlēsies zināt par smēķēšanu, asinsspiediena līmeni, jūsu ikdienas uzturu, fiziskajām aktivitātēm, ģimenes anamnēzi, kas var radīt aizdomas par iedzimtu paaugstinātu holesterīnu, cukura līmeni u. c.
  2. Pēc ārsta norādes tiks paņemts asins paraugs vai nu pašai vienkāršākajai analīzei (zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) jeb sliktā holesterīna noteikšanai), vai vispārējai holesterīna analīzei. To sauc par lipīdu asinsanalīzi.
  3. Analīzi nepieciešams atkārtot vairākas reizes, lai varētu konstatēt holesterīna līmeņa izmaiņas ilgākā laikposmā.
  4. Visbeidzot, ja holesterīna līmenis ir stipri paaugstināts, jāveic vairākas citas pārbaudes un analīzes, lai noteiktu, vai holesterīna līmeņa celšanos izraisījusi kāda cita slimība.

Precīza rezultāta iegūšanai ir svarīgi, lai pirms asins parauga nodošanas jūs ievērotu vairākus norādījumus:

  • Analīzes jānodod no rīta tukšā dūšā. Tas nozīmē, ka no ēdienreizes jāatsakās 12 stundu laikā pirms laboratorijas apmeklējuma.
  • Jūsu vispārējam veselības stāvoklim jābūt labam, jo rezultātus var ietekmēt, piemēram, akūts iekaisums.
  • Ir vairāki medikamenti, kas var ietekmēt analīžu rezultātus. Tādēļ ārstam ir jāzina par visām zālēm, ko jūs lietojat.
  • Atkārtota analīze jāveic plānotajās dienās, no plāna atkāpties nedrīkst.

Pat šķietami veseliem cilvēkiem vajadzētu padomāt par holesterīna analīzēm. Piemēram, ASV Nacionālā holesterīna izglītošanas programma (to vada ASV Nacionālais Sirds, plaušu un asins institūts) norāda, ka katram pieaugušajam, kas sasniedzis 20 gadu vecumu, ik pēc pieciem gadiem jāveic holesterīna līmeņa kontrole asinīs.

Līdz 40 gadu vecumam holesterīna līmenis jānosaka tiem, kam ir aizdomas par iedzimtu paaugstinātu holesterīnu, kam ir aptaukošanās problēmas, cukura diabēts vai nieru slimības un kam ir nelabvēlīga ģimenes anamnēze – sirds un asinsvadu slimības pirmās pakāpes radiniekiem (paaugstināts holesterīna līmenis konstatēts vīriešiem agrāk nekā 55 gadu vecumā, sievietēm agrāk nekā 60 gadu vecumā). Protams, arī asinsvadu slimību, infarkta, insulta vai pārejošu asinsrites traucējumu gadījumā. Pēc 40 gadu vecuma kopējais holesterīns norāda uz sirds un asinsvadu slimību risku un pārbaužu biežums atkarīgs no sirds un asinsvadu slimību riska.

Kā izvairīties no paaugstināta holesterīna līmeņa

Uzzinot vairāk par holesterīnu, rodas jautājums – varbūt nemaz neļaut savai veselībai pasliktināties tiktāl, ka holesterīna līmenis jākoriģē un jāārstējas? Lūk, trīs soļi profilaksei, kā vari to panākt.

1. Diēta

Ēdot neveselīgu pārtiku, kas ir pilna ar taukvielām, asinsvados holesterīna dēļ rodas nogulsnes. Ir divu veidu taukvielas – piesātinātās un nepiesātinātās. No piesātinātajām vajadzētu pēc iespējas vairāk izvairīties, jo tās satur tā saukto slikto holesterīnu (jeb zema blīvuma lipoproteīnu – ZBL).

Pārtikas produkti, kuros ir daudz piesātināto taukvielu:

  • piena produkti – sviests, krējums, pilnpiena piens un siers;
  • gaļa – ar taukiem bagāti liellopu un cūkgaļas gabali, apstrādāta gaļa (salami un citas desas), kā arī vistas āda;
  • palmu eļļa, kokosriekstu eļļa un citi kokosriekstu produkti;
  • margarīns;
  • fritēti ēdieni (gatavoti taukvāres katlā);
  • našķi, kūkas, cepumi un citi konditorejas izstrādājumi.

Protams, no visām piesātinātajām taukskābēm nav iespējams izvairīties, un reizēm uz kārā zoba var arī uzlikt kaut ko neveselīgāku. Vēl jo vairāk – no visiem taukiem nevajag atteikties, labai veselībai ir nepieciešams pietiekams nepiesātināto taukvielu daudzums.

Pārtikas produkti, kuros ir daudz nepiesātināto taukvielu:

  • valrieksti;
  • saulespuķu sēklas, linsēklas un to eļļa;
  • zivis, piemēram, lasis, makrele, siļķe, tuncis, forele;
  • olīveļļa, kukurūzas eļļa, sojas eļļa;
  • avokado.

Visbeidzot, nevar novārtā atstāt pārējo diētas daļu – svarīgi ir šķiedrvielām bagāti produkti, piemēram, rīsi un pilngraudu maize. Nepieciešams ēst arī daudz augļu un dārzeņu – ideālā variantā aptuveni piecas 80 gramu porcijas katru dienu.

2. Smēķēšana un alkohols

Cigaretēs atrodama viela, ko sauc par akroleīnu. Tas cilvēka organismā aptur labā holesterīna (jeb augsta blīvuma lipoproteīnu – ABL) spēju nogādāt taukvielu rezerves uz aknām. Tādējādi asinīs pieaug holesterīna līmenis un nosprostojas artērijas. Šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ smēķētājiem ir paaugstināts risks saslimt ar sirds slimībām un insultu.

Arī pārmērīga alkohola lietošana paaugstina holesterīna un triglicerīdu līmeni. ASV vadlīnijas šajā sakarā paredz iedzīvotājiem patērēt ne vairāk kā vienu alkoholisko dzērienu dienā sievietēm un divus – vīriešiem. Viens alkoholisks dzēriens ir definēts kā 350 ml 5% alus, 150 ml 12% alkoholiska dzēriena vai 45 ml 40% alkohola.

3. Fiziskās aktivitātes

Regulāras fiziskās aktivitātes ne tikai palīdz paaugstināt labā holesterīna līmeni, bet arī samazina stresu un asinsspiedienu, pazemina diabēta un sirds slimību risku. Nemaz nerunājot par veselīga svara uzturēšanu!

Sirds un asinsvadu veselībai vislabāk piemērots ir aerobs treniņš. Tas nozīmē samērā vieglu slodzi, kas paātrina sirdsdarbību un elpošanu. Treniņam vajadzētu radīt karstuma sajūtu, bet ne pilnīgu aizelšanos – aktivitātes laikā jāspēj bez problēmām sarunāties. Šādai slodzei piemērota ātra soļošana, mierīga skriešana, peldēšana, dejošana, riteņbraukšana, airēšana. Visām šīm aktivitātēm var treniņzālē piemeklēt piemērotu trenažieri.

Salīdzinājumam – anaerobais treniņš (sprints, svarcelšana u. c.) nozīmē intensīvu aktivitāti, kurā muskuļi patērē vairāk skābekļa, nekā asinis tiem var piegādāt. Šādi treniņa veidi ne tikai nesniedz tik labvēlīgu ietekmi uz veselību un holesterīna līmeni, bet var pat negatīvi ietekmēt veselību cilvēkiem, kam jau ir problēmas ar sirds un asinsvadu slimībām.

Ieteicams nedēļā kopumā pavadīt vismaz 150 minūtes, nodarbojoties ar kādu fizisku aktivitāti. Šis laiks var tikt sadalīts, piemēram, 30 minūtes piecas dienas nedēļā, bet katrai treniņa reizei vajadzētu būt ilgākai par 10 minūtēm.

Konsultējies ar kardiologiem VCA poliklīnikās Rīgā, Jūrmalā, Liepājā un Daugavpilī. Pieejamas gan valsts apmaksātas, gan maksas vizītes.

Pieraksts 67 999 977, 8828, www.epoliklinika.lv


Veselīgs holesterīna līmenis

ZBL jeb zema blīvuma lipoproteīni ir viela, ko ikdienā dēvējam par holesterīnu. Kad šā sliktā holesterīna ir pārāk daudz, ZBL uzkrājas uz asinsvadu sieniņām un apgrūtina asins plūsmu (veseliem cilvēkiem norma ir zem 3 mmol/L, ASV pat zemāk). Skat. tabulu.

ABL jeb augsta blīvuma lipoproteīni (labais holesterīns) palīdz uzturēt asinsvadus tīrus. ABL aizvada ZBL pa artērijām un nogādā to aknās, kur vielmaiņas procesā ZBL tiek pārstrādāts (norma sievietēm virs 1,2 mmol/L, ASV 1,3 mmol/L; vīriešiem virs 1 mmol/L).

Triglicerīdi – lipīdi, kas organismā uzkrājas kā enerģijas rezerves. Daļēji tos sintezē aknas un pa organismu transportē holesterīna paveids – ļoti zema blīvuma holesterīns (norma zem 1,7 mmol/L).

Vecums/dzimums Kopējais holesterīns Triglicerīdi ZBL ABL
Jaunieši, jaunāki par 19 gadiem Mazāk nekā 4,4 mmol/L Mazāk nekā 1,7 mmol/L Mazāk nekā 2,6 mmol/L Vairāk nekā 1,2 mmol/L
Vīrieši, vecāki par 20 gadiem 3,2–5,2 mmol/L Mazāk nekā 2 mmol/L Mazāk nekā 2,6 mmol/L Vairāk nekā 1 mmol/L
Sievietes, vecākas par 20 gadiem 3,2–5,2 mmol/L Mazāk nekā 2 mmol/L Mazāk nekā 2,6 mmol/L Vairāk nekā 1,3 mmol/L

Avots: ASV Nacionālā sirds, plaušu un asins institūta dati

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.