Kā uzveikt hipertensiju

mm

Kārlis Trušinskis

Dr. med., P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs, Rīgas Stradiņa universitātes docents

pavasaris-2016-hipertensija-lv

Saskaņā ar pētījuma datiem Lat­vijā teju pusei pieaugušo iedzīvotāju ir paaugstināts asinsspiediens, kas ilgstoši neārstēts var novest pie smagām sirds un asinsvadu slimībām, to skaitā insulta un infarkta.

Kāpēc hipertensija, neskatoties uz plašo informācijas pieejamību un ārstēšanas iespējām, ir kļuvusi par tādu kā mūsu gadsimta pandēmiju, un kādas ir jaunākās un mūsdienīgākās metodes tās ārstēšanā, vaicājām P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kar­dio­loģijas centra kardiologam, Rīgas Stradiņa universitātes docentam dr. med. Kārlim Trušinskim.


Kā parasti cilvēki uzzina, ka viņiem ir augsts asinsspiediens?

Daudzos gadījumos paaugstinātu asins­spiedienu atklāj pie ģimenes ārsta vai aptiekās, mērķ­tiecīgi pārbaudot. Bet daļa pacientu par to uzzina nejauši. Vai nu dzirdējuši, ka citiem ir tāda problēma, vai kopā ar kādu pamērījuši. Vienmēr jāpatur prātā, ka hipertensijai nav tādu izteiktu simptomu un ka neārstējot šo slimību ir viegli «ielaist».


Kāpēc hipertensija ir tik izplatīta mūsdienās?

Kā galveno iemeslu es gribētu minēt psihoemocionālo stresu, kas kombinācijā ar ievērojamu «ekrāna laiku», ko cilvēks pavada pie datora, TV vai glāstot telefonu un planšeti, samazinātu kustību daudzumu un taukainu/ sāļu ēšanu ierindo šo problēmu pandēmijas mērogā. Pasaules jaunumus var noskaidrot, neizkāpjot no gultas. Izsalkums ir sajūta, kuru cenšamies pat nepieļaut. Ēdam par daudz. Domāju, ka aizņemtam cilvēkam ir tiešām grūti ikdienas gaitās rast iespēju paēst kvalitatīvu un, galvenais, veselīgu ēdienu. Restorāni nereti grēko gan ar sāls daudzumu, gan garšas pastiprinātājiem u. tml. Vēlams pazīt pavāru un attiecīgās vietas ēdiena sagatavošanas paražas, lai varētu būt drošs par to, kas tiek servēts. Psihoemocionālais stress ir nenovērtēts riska faktors. To ir grūti aprēķināt, un tā ietekmi grūti pierādīt. Teicienā, ka visas slimības, izņemot vienu, ir nervu dēļ, ir daļa patiesības. Agrāk simpātiskās nervu sistēmas tonuss palīdzēja nomedīt zvēru, aizbēgt no ienaidnieka. Tagad simpātiskā nervu sistēma bieži atrodas hroniski paaugstinātā tonusā, stresa hormoni negatīvi ietekmē asinsvadus un organisma vielmaiņu. Būtisks riska faktors, kas ietekmē sirds veselību, ir arī smēķēšana, taču, manuprāt, cilvēki smēķē mazāk. Par labu nākuši arī aizliegumi smēķēt publiskās vietās.


Kāds būtu jūsu ieteikums, kā uzveikt stresu?

Nevajag baidīties no reizēm nekā nedarīšanas un atpūtas – tas var nākt par labu sirds veselībai. Galvenais atslēgas vārds ir labsajūta, tāpēc mans ieteikums būtu brīvajā laikā darīt to, kas tiešām patīk un rada pozitīvas emocijas – ja nepatīk skriet – neskrieniet, ja nepatīk iet uz trenažieru zāli, tad labāk dodieties garās pastaigās gar jūru, spēlējiet basketbolu vai peldiet, tiecieties ar draugiem un baudiet dzīvi.


Vai cilvēki apzinās augsta asins­spiediena sekas?

Bieži vien nē. Un bieži saruna par ārstēšanos izklausās kā pierunāšana. Pēc pirmās sarunas ar pacientu, ja situācija atļauj, parasti cenšos dot laiku viņam visu apdomāt. Nevis piespiest lietot zāles tūlīt, bet izskaidrot un sniegt informāciju. Daudz ko pacients var izdarīt pats, mainot savu dzīvesveidu, tomēr nereti ar to ir par maz. Tāpēc, ja spiediens ir paaugstināts, tad katrā gadījumā jāizvērtē, vai paralēli dzīvesstila maiņas ieteikumiem būtu lietderīgi arī uzsākt medikamentozu terapiju.


Pie kāda asinsspiediena jau jāsāk domāt par to, ka ar veselīgu uzturu un fiziskām aktivitātēm būs par maz?

Katrs gadījums jāizvērtē individuāli, taču zāles vajadzētu lietot, ja asinsspiediens jau kādu laiku ir 140–160 mm Hg.


Hipertensijas, tāpat kā daudzu citu sirds un asinsvadu saslimšanu ārstēšanā būtiska loma ir medikamentiem. Kā jūs vērtējat zāļu pieejamību pacientiem mūsu valstī šobrīd?

Mūsu valsts ir vienīgā man zināmā valsts Eiropā, kur pacientam, uzsākot ārstēšanu, tiek uzspiesti lētākie valsts kompensētie medikamenti. Tikt pie nākamā lētākā vai galu galā oriģinālmedikamenta var tad, ja iepriekšējais nebija efektīvs. To nosaka kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtība. Ja mēs runājam par augstu asinsspiedienu – ir svarīgi, lai pacients līdz normālam asinsspiedienam nonāk maksimāli īsā laikā. Ir zinātniski pierādīts, ka, attālinot šo laiku, pieaug miokarda infarktu un pat mirstības biežums. Vai kāds var atbildēt, kāpēc Latvijā pacients nedrīkst izvēlēties: ņemt aptiekā lētāko medikamentu vai piemaksāt un iegādāties dārgāku? Kurš gan cits labāk par farmaceita izglītību ieguvušo ministru Gunti Belēviču mums varētu pastāstīt, ka zāles nav tikai ķīmiska formula. Ka ir zāļu forma un zāļu attīrīšana, kas medikamenta ražošanā var būt dārgāks process par pašu sintēzi. Kā īsti saprast ministrijas saukli «ārstējies nepārmaksājot»? Ja tā ideja ir pateikt, ka Latvijā ir pieejamas arī lētākas ģeneriskās zāles, kas padara ārstēšanu pieejamu praktiski visiem, tad tas ir apsveicami. Bet praksē ir notikusi lēmumu pieņemšana pacienta vietā. Ārsta pienākums ir sniegt informāciju par dažādām iespējām, izskaidrot atšķirības, bet lēmums ārstēties ar lētāko vai piemaksāt ir jāatstāj pacienta ziņā. Starp citu, gandrīz 20 gadus strādājot Latvijas Kardioloģijas centrā, es neesmu redzējis līdz šim, ka paši tautas un varas kalpi slimības gadījumā sev vai saviem tuvajiem izvēlētos lētāko. Kāpēc tā?! Es tiešām ceru, ka šī absurdā situācija, tāpat kā daudz kas cits mūsu valsts veselības administrēšanā drīz mainīsies.


Kā veicināt pacientu līdzestību, jo pat tad, ja pacients nonāk līdz ār­stam un viņam tiek diagnosticēta hipertensija, ne vienmēr tiek uzsākta vai ilgstoši turpināta speciālista nozīmētā terapija?

Ja ārsts tiešām vēlas panākt ārstēšanas rezultātu, viņam jākļūst par pacienta partneri. Veiksmīgas ārstēšanas pamatā ir sadarbība. Mūsu uzdevums ir sniegt pacientam informāciju un skaidrot, lai pacients var izvēlēties pats. Šobrīd moderni ir ārstēt hipertensiju ar divu vai trīs medikamentu kombināciju vienā tabletē. Tas ir būtisks pavērsiens pacientu līdzestības veicināšanā. Pat vieglas pakāpes hipertensijas gadījumā sāksim ar divu medikamentu mazāku devu kombināciju, kas ļauj izvairīties no nevēlamām blaknēm, bet tai pašā laikā viena otras darbību pastiprina, sniedzot lielāku efektu.


Ko pacientam nozīmē šīs medikamentu kombinācijas, un kā tās ietekmē ārstēšanu?

Šobrīd «starta» medikamenti, ar ko uzsākt hipertensijas ārstēšanu, visbiežāk ir divu medikamentu kombinācija vienā tabletē. Šajā kombinācijā viens no medikamentiem bloķē angiotenzīna 2 veidošanos vai bloķē tā iedarbību. Angiotenzīns 2 veidojas galvenokārt plaušās. Hiper­ten­sijas gadījumā tā pārprodukcija vei­cina asinsvadu sašaurināšanos un pastiprinātu ūdens aizturi organismā, kas izraisa hipertensiju. Otrs medikaments šajā kombinācijā nodrošina asinsvada sieniņu atslābšanu. Tas ir kalcija kanālu blokators – iedarbojoties uz asinsvadu muskulatūru, atslābina to. Tādējādi mēs iedarbojamies divos veidos un padarām ārstēšanu efektīvāku. Medikamentu blakusefektu biežums šodien ir ievērojami samazinājies. Tomēr laiku pa laikam vajadzētu pievērst uzmanību nieru funkcijas rādītājiem asinīs.

Savukārt trīs medikamentu kombinācija ir papildināta ar diurētisko medikamentu. Tas nenozīmē, ka pacients izjutīs pastiprinātu vajadzību apmeklēt tualeti. Diurētiķa deva pastiprina asinsspiedienu samazinošo efektu šajā kombinācijā un darbojas pret šķidruma aizturi organismā.


Kuros gadījumos jāvēršas pie kardiologa, un kad pietiek tikai ar konsultācijām pie ģimenes ārsta?

Ar hipertensijas problēmu var droši doties pie ģimenes ārsta. Ģimenes ārsts ir zinošs un zinās rast atbilstošāko risinājumu ārstēšanai. Pirms tam es ieteiktu mājās pierakstīt asinsspiediena mērījumus 1–2 nedēļas (ieteicams mērīt no rīta un vakarā), lai var parādīt ār­stam un tad kopīgi izlemt par piemērotāko ārstēšanu. Noteikti vajadzētu pārbaudīt arī pulsu, jo mēdz gadīties, ka cilvēki satraucas par asinsspiedienu, bet beigās izrādās, ka pie vainas ir paātrināts pulss. Pacientiem, kam ir paaugstināts asinsspiediens, iesaku arī mājās turēt asinsspiediena mērītāju paškontrolei. Reti, bet tomēr ir situācijas, kad ar medikamentiem palīdzēt ir grūti, paaugstinātais asinsspiediens nepakļaujas ārstēšanai. Ja ir izslēgti hipertensijas iemesli, var būt nepieciešama nieru denervācijas vai piededzināšanas procedūra nieru artērijās. Tās laikā tiek samazināta nieru ietekme simpātiskās nervu sistēmas tonusa uzturēšanā.


Vai arī nedaudz paaugstināts asinsspiediens var ietekmēt sirds veselību?

Jā. Hipertensija sākumā var radīt arī nelielas mikroskopiskas izmaiņas, kas ārstētas ir atgriezeniskas, bet ielaistas var novest pie nopietnām komplikācijām. Bojājumi var izpausties kā sirds asinsvadu sieniņas sabiezināšanās, kreisā kambara hipertrofija (jeb sirds muskuļa sabiezināšanās), kā arī kā mikroskopisku olbaltumvielu klātbūtne urīnā. Ja paaugstināts asinsspiediens kombinējas ar iepriekš minēto, jāsāk ārstēties. Citādi sekas var būt straujāka aterosklerozes attīstība artērijās, sirds mazspējas parādīšanās vai nieru mazspēja. Savukārt, ja runa ir par ļoti augstu asinsspiedienu – 180, 190, tad ir liela varbūtība pacientiem jau 50–60 gadu vecumā konstatēt aterosklerozi. Tā var attīstīties neatkarīgi no holesterīna līmeņa. Šādos gadījumos ārstēšanai jābūt kompleksai. Jaunākie pētījumi rāda, ka pacientiem, kam nav diabēts un nav bijis insults, asinsspiediena samazināšana pat līdz 110–120 mm Hg dod labākus rezultātus nekā mērķējot uz 130–140. Vienlaikus jāskatās, kas notiek ar holesterīnu, ķermeņa svaru, jādomā par fiziskām aktivitātēm. Svarīgi ir arī pārbaudīt, vai pacientam nav prediabēts (īpaši cilvēkiem ar lieko ķermeņa svaru). Cukura diabēta diagnozes brīdī parasti jau 50% pacientu lielajās artērijās ir izveidojusies ateroskleroze. Tāpēc, ja gribam maksimāli nodrošināties pret sirds un asinsvadu briesmām, ir trīs ļoti svarīgi rādītāji, kam jāpievērš uzmanība, – asinsspiediens, holesterīns, glikozes vielmaiņa. Šīs ir trīs populārākās problēmas, kas noved ne tikai līdz aterosklerozei, bet arī neļauj to apturēt. Ja stingri iedarbojamies uz visiem trīs rādītājiem – varam sasniegt labus rezultātus 50–70% gadījumos. Un par labiem rezultātiem tiek uzskatīts normalizēts asinsspiediens, dzīve bez miokarda infarkta vai insulta. Prieks, ka šādi pacienti mums ir daudz. Kā jau teicu – visa pamatā ir saruna ar pacientu!

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.