Ko asinsanalīzes liecina par mūsu sirds veselību?

no-author-foto

Intervija ar Olgu Degtjarjovu

Laboratorijas vadītāja medicīnas jautājumos, SIA «Centrālā Laboratorija»

pavasaris-2015-analizes

Visbiežāk uz asinsanalīzēm, kuras nosaka sirds veselības stāvokli, nosūta pacienta ārsts, veicot dažādus profilaktiskos izmeklējumus. Ļoti reti pacienti paši, rūpējoties par savu veselības stāvokli, prasa nozīmēt analīzes.

Ņemot vērā aizvien pieaugošo aptaukošanās tendenci, uz laboratoriskiem izmeklējumiem, lai konstatētu sirds saslimšanas, tiek sūtīti arvien gados jaunāki cilvēki. Ja kādreiz uz rutīnas pārbaudēm sirds veselībai tika nozīmēti cilvēki vecumā pēc 45–50 gadiem, tad tagad aizvien biežāk analīzes tiek veiktas cilvēkiem vecumā no 30 līdz 35 gadiem. Vēl viena liela grupa, kas saskaras ar sirds slimībām un veic asinsanalīzes, ir sievietes pēc 50 gadiem (tas nereti ir saistīts ar menopauzes iestāšanos un citām problēmām), kā arī vīriešiem pēc 40 gadiem.

Visbiežāk nozīmētais rādītājs – holesterīns!

Analīzes, kuras vislabāk raksturo sirds veselības stāvokli, ir vairākas. Populārākās un visbiežāk profilaktiski nozīmētās no tām ir lipīdu izmaiņas. Kā galveno riska faktoru aterosklerozes un koronārās sirds slimības attīstībai nosaka holesterīna līmeni, ne tikai kopējo holesterīnu, bet arī zema blīvuma holesterīnu (LDL/ZBL), augsta blīvuma holesterīnu (HDL/ABL) un triglicerīdus (TG). Augsts triglicerīdu līmenis kopā ar paaugstinātu zema blīvuma holesterīnu palielina aterosklerozes attīstības risku.

Zema blīvuma lipoproteīni (ZBL) ir aterosklerozes lipīdu riska faktori, kā arī marķieri, jo tie izgulsnējas artēriju iekšējā virsmā, veidojot aterosklerotiskās pangas, kas daļēji vai pilnīgi aizsprosto asinsvadus. Tas, protams, rada asins plūsmas samazināšanos un apasiņojamā orgāna strukturālās izmaiņas. Ja pangas virsma saplaisā vai izčūlo, ap to aktivējas protrombotiski procesi un asinsvadā veidojas trombi vai, pangai atraujoties no sienas, embols. Tieši šie divi faktori izraisa akūta koronāra sindroma attīstīšanos, kas ietver sevī miokarda infarktu, nestabilo stenokardiju un pēkšņu kardiālo nāvi, kā arī galvas smadzeņu insultu rašanos. Līdz ar to ir ļoti svarīgi savlaicīgi noteikt paaugstinātu ZBL līmeni asinīs, lai varētu uzsākt terapiju pret aterosklerozi un mazināt pangu veidošanās risku, kā arī mazināt jau esošo pangu palielināšanos. Piemēram, samazinot ZBL līmeni par 1 mmol/l, kardiovaskulāras sistēmas saslimšanas risks tiek samazināts par 25%.

Jo smagāka saslimšana un vairāk riska faktoru, jo mazākam jābūt mērķa ZBL līmenim

Zema blīvuma holesterīna līmeni var mazināt medikamentozi un nemedikamentozi, kā arī kombinējot abas metodes. Pie nemedikamentozām metodēm pieder diēta ar samazinātu dzīvnieku tauku saturu uzturā, palielinātu svaigu dārzeņu un augļu īpatsvaru, ķermeņa svara samazināšana, ja tas ir paaugstināts, fiziskās aktivitātes palielināšana, kā arī obligāta smēķēšanas atmešana. Medikamentozo ārstēšanu katram pacientam individuāli nozīmē ārstējošais ārsts.

Citi svarīgi asinsanalīžu izmeklējumi sirds slimību noteikšanā

Pacientiem ar hroniskām sirds slimībām, piemēram, sirds mazspēju, kā arī akūtu stāvokļu gadījumos, papildus tiek nozīmētas citas asins analīzes.

Pacientiem ar sūdzībām vai pazīmēm par pēkšņām, stiprām, dedzinošām, plēsošām vai žņaudzošām sāpēm krūtīs, kuras var pavadīt sirdsdarbības ritma traucējumi, proti, miokarda infarkta riska grupā ietilpstošajiem, obligāta ir steidzama ārsta konsultācija, kuras laikā tiek nozīmētas laboratoriskās analīzes, lai noteiktu troponīnu I, kreatīnkināzi, fibrinogēnu, glikozi, INR (protrombīna indeksu) un augsti jutīgo C-reaktīvo olbaltumu, papildus var noteikt arī D-dimērus un homocisteīnu. Troponīns I ir ļoti jutīgs rādītājs sirds bojājuma gadījumā, konstatējams 4–6 stundas pēc sāpju parādīšanās. Arī kreatīnkināze MB frakcija ir papildu rādītājs pie miokarda infarkta, pieaug 4–8 stundu laikā pēc sāpju parādīšanās, un tās paaugstināts līmenis saglabājas 36–38 stundas. Fibrinogēns paaugstinātos skaitļos uzrāda asins recekļa vai tromba veidošanos pie sirds infarkta. D-dimēri pirmās 24–48 stundas pēc sāpju parādīšanās uzrāda asins recekļa izveidošanos vai trombozi, kas bieži ir miokarda infarkta tiešs iemesls. Šie rādītāji uzrāda arī dziļo kāju vēnu trombozi (no kāju vēnām asins receklis var aiziet pa asinsriti līdz sirds asinsvadiem un izraisīt trombozi).

Hroniskas sirds nepietiekamības pakāpes pacientu grupā ietilpstošajiem, piemēram, sirds mazspējas pacientiem, ieteicamās laboratoriskās analīzes ir NT pro-BNP, holesterīna frakcijas, INR un augsti jutīgais C-reaktīvais olbaltums. NT pro-BNP ir smadzeņu tipa nātrijurētiskais peptīds, kurš uzrāda sirdsdarbības efektivitāti, sirds saraušanās spēku un spēju pārsūknēt asinis (tieši mazinoties sirdsdarbības efektivitātei rodas tūskas, elpas trūkums pie slodzes). BNP daudzums atbilst sirds mazspējas izteiktības pakāpei (funkcionālai klasei). INR izmanto, lai noteiktu viena vai vairāku ārējā recēšanas ceļa faktoru nepietiekamību pacientiem ar iedzimtām vai iegūtām recēšanas sistēmas slimībām, aknu slimībām vai K vitamīna deficītu, arī kā jutīgu monitoringa testu perorālās antikoagulantu (piemēram, varfarīna) terapijas laikā un kā specifisku recēšanas faktoru testu. Lai būtu salīdzināmi protrombīna rezultāti, kas iegūti ar dažādām metodēm, tie tiek izteikti INR (International Normalised Ratio).

Atcerieties – plānotas asins analīzes veiciet tukšā dūšā!

Pirms asins nodošanas, īpaši veicot pārbaudi uz lipīdiem, cilvēks nedrīkst ēst vismaz 10 stundas, citādi rezultāti būs neobjektīvi. Nedrīkst dzert arī kafiju, jo kafijas pupiņas ir bagātas ar taukiem. Vislabāk ir dzert tīru ūdeni.

Pretējā gadījumā paņemtajos asins paraugos ir redzami tauki (hilozas asinis), kas savukārt liedz pareizi interpretēt rezultātus. Protams, akūtos gadījumos laboratorijā asinis tiek pārbaudītas tik un tā.

Pārbaudes ieteicamas reizi gadā un biežāk

Veselam cilvēkam asinsanalīzes ir obligātas reizi gadā. Praksē sastopams, ka tie, kuri biežāk dodas pie ārsta, biežāk arī saņem nosūtījumus uz dažādām analīzēm. Pacienti ar konkrētu sirds saslimšanas diagnozi parasti tiek pārbaudīti reizi 3–6 mēnešos.

Protams, vienmēr var doties uz analīzēm arī biežāk nekā ir nozīmējis ārsts, taču tad jārēķinās, ka analīzes arī biežāk būs jāapmaksā pašam no savas kabatas.

Kur veikt asins analīzes?

SIA «Centrālā laboratorija» savu darbību uzsāka 1995. gadā. Šobrīd tā ir izveidojusies par vienu no lielākajām un modernākajām medicīnas laboratorijām ar plašu filiāļu tīklu visā Latvijā.

Adreses skatīt šeit.

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.