Ko darīt un nedarīt, lai izvairītos no atkārtota infarkta?

pavasaris-2017-infarkts

Statistika liecina, ka saslimstība un mirstība no miokarda infarkta Latvijā samazinās (2009. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu mirstība no infarkta samazinājusies par 17%*). To ir veicinājusi sabiedrības izpratne par sirds slimībām, kā arī medicīnas un tehnoloģiju efektīvs izmantojums, piemēram, asinsvadu paplašināšana un mūsdienīgu medikamentu lietošana. Liela nozīme ir pacienta līdzestībai – atlabšanas periodā jāievēro vairāki nosacījumi – izmaiņas dzīvesveidā un pedantiska medikamentu lietošana atbilstoši ārstu norādījumiem.

Mūsdienās cilvēki pēc miokarda infarkta lielākoties var sekmīgi atlabt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi

Tomēr, kā atzīst kardioloģe dr. Iveta Mintāle, lai arī infarkts ir iemesls daļai cilvēku pievērsties veselīgam dzīvesveidam, statistika liecina, ka daudzi arī pēc infarkta neatmet kaitīgos ieradumus, neseko veselības rādītājiem un neievēro ārsta norādījumus par medikamentu lietošanu. “Pētījums** par cilvēku ieradumiem pēc infarkta liecina, ka 12,2% pacientu, kuri pirms infarkta smēķējuši, to turpina darīt arī pēc notikuma, vairāk nekā 40% cilvēku pēc infarkta ir ar aptaukošanos un/vai paaugstinātu asinsspiedienu un vairāk nekā 50% ir paaugstināts holesterīna līmenis. Šie skaitļi liecina, ka sirds un asinsvadu slimību attīstību veicinošie riska faktori pēcinfarkta periodā ir ļoti izplatīti, kas var izraisīt atkārtotu infarktu.”

Tālāk apkopoti kardiologu ieteikumi, ko darīt un ko labāk nedarīt, lai izvairītos no atkārtota infarkta un citām sirds un asinsvadu saslimšanām.

Kaitīgie ieradumi, no kuriem jāizvairās:

  • Smēķēšana – smēķēšanas atmešana pēc miokarda infarkta var uz pusi samazināt tā atkārtošanās risku. Atmetot smēķēšanu, arī insulta risks ievērojami samazinās divu gadu laikā un pēc pieciem gadiem izlīdzinās ar nesmēķētāju riska līmeni.
  • Alkohols – pārmērīga alkohola lietošana nelabvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu veselību.
  • Stress – svarīgi ir atpazīt stresa ietekmi uz ikdienas paradumiem, jo tas var veicināt neveselīgu ēšanu, smēķēšanu, pārmērīgu alkohola patēriņu, mazkustīgumu.
  • Neveselīgs uzturs – izvairieties uzturā lietot pusfabrikātus un rūpnieciski ražotus gaļas izstrādājumus, samaziniet sāls un saldumu patēriņu, neēdiet produktus, kas satur transtaukskābes.

Kardiologu ieteikumi veselības stiprināšanai pēc infarkta

  • Pēc infarkta regulāri jāapmeklē ģimenes ārsts, nepieciešamības gadījumā jāveic izmeklējumi un asinsanalīzes, kā arī jāpārbauda veselība pie kardiologa.
  • Ārsta izrakstītie medikamenti ir jālieto apzinīgi, neizlaižot un nesamazinot devas. Atcerieties, ka patvaļīga medikamentu lietošanas pārtraukšana var izraisīt atkārtotu infarktu.
  • Nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm – kustības pēc infarkta ir obligātas! Pakāpeniski palieliniet pastaigu laiku līdz 2–3 km dienā vai stundai. Dariet to vismaz piecas sešas reizes nedēļā.
  • Konsultējieties ar kardiologu – veicot slodzes testu, kardiologs noteikts vēlamo fizisko aktivitāšu apjomu.
  • Ēdiet veselīgi – dodiet priekšroku dārzeņiem un augļiem, pilngraudu produktiem, zivīm, liesiem piena produktiem.

Vairāk par to, kā uzlabot veselību pēc infarkta, lasiet: www.infarkts.lv

* Pēc SPKC statistikas datiem par iedzīvotāju mirstību, 2009. gadā miruši 70,5 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju, 2014. gadā – 58,5 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju.
** Pēc Euroaspire IV 24 Eiropas valstīs veiktā pētījuma par pacientu dzīvesveidu un ārstēšanu divu gadu laikā pēc miokarda infarkta vai cita kardiovaskulāra notikuma.

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.