Neārstēta stenokardija – kā dzīve uz pulvera mucas

mm

Inese Mauriņa

Laikraksta un portāla ″Sirds un Veselība″ atbildīgā redaktore, pacientu biedrības ″ParSirdi.lv″ vadītāja

karlis_trusinskis_foto

Intervija ar Kārli Trušinski

Dr., PSKUS Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs

rudens-2014-nearsteta-stenokardija

Sirds un asinsvadu slimības (turpmāk – SAS) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, SAS ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā (55% no visiem mirušajiem). Biežāk sastopamās SAS pakāpeniski veidojas vairāku gadu laikā, līdz ar to ir jāpievērš uzmanība simptomiem, kas var savlaicīgi liecināt par slimības attīstību – šādā gadījumā ir ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, lai šīs slimības atklātu un uzsāktu ārstēšanu. Taču ir arī tādi simptomi, kas liecina par akūtu un dzīvībai bīstamu situāciju, kad nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, piemēram, akūta infarkta vai insulta gadījumā.

Šoreiz vēlējāmies pievērst uzmanību izplatītai slimībai – stenokardijai, kas savlaicīgi nepamanīta un neārstēta var novest pie bēdīgām sekām.

Par stenokardiju

Stenokardija rodas, ja sirds muskulis nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Tā sākas tad, kad sirds strādā smagāk nekā parasti, tā var parādīties fiziskas slodzes, uztraukuma, nervu sistēmas pārslodzes un pārāk bagātas maltītes dēļ. Problemātiskas var kļūt pat tādas ikdienišķas darbības kā, piemēram, kāpšana pa trepēm.

Stenokardijas izpausmes ir diskomforts krūškurvī aiz krūšu kaula, bet sāpes var variēt dažādās vietās krūtīs, retāk tās var būt arī epigastrijā (rajonā virs nabas, vidū pa kreisi), žoklī, rokās, plecos, pirkstos. Diskomfortu bieži raksturo kā spiedienu, žņaugšanu, smagumu, dažreiz kā dedzināšanu. Stenokardiju var pavadīt elpas trūkums, var būt arī vājuma sajūta, slikta dūša, nemiers, nāves bailes.

Stenokardijas lēkmes ilgums parasti ir 1–3 minūtes, kopumā nepārsniedzot 10 minūtes. Raksturīgi, ka sāpes uznāk aktivitātes, slodzes vai emocionāla stresa laikā, īpaši – kāpjot kalnā vai ejot pret vēju. Novēršot sāpju rosinošo faktoru, parasti arī sāpes ātri izzūd (dažās minūtēs). Stenokardijas izpausmes atvieglo nitroglicerīna lietošana. Tiklīdz sāpes pāriet, cilvēks atkal jūtas vesels, tāpēc nereti šādas sāpes tiek ignorētas un cilvēks savlaicīgi nevēršas pēc palīdzības pie ārsta.

Lai labāk izprastu, kas ir stenokardija, kā to var ārstēt un kas noteikti jāņem vērā pacientiem, aicinājām uz sarunu Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologu Dr. Kārli Trušinski.


Kāpēc rodas stenokardija?

Stenokardijas tipisks iemesls ir traucēta sirds muskuļa asins apgāde, kas saistīta ar nepietiekamu apasiņošanu. To bieži izraisa aterosklerozes radīts sašaurinājums asinsvados, kas nosprostojis teju 90% asinsvada.

Stenokardija izpaužas pie slodzes, kad sirds sāk strādāt intensīvāk. Šajā gadījumā mēs runājam par fiziskas slodzes stenokardiju, kas parādās pie fiziskas slodzes, jo bieži vien, kamēr nav slodzes, to pat var nejust. Labs salīdzinājums ir ar automašīnu – kamēr tā stāv garāžā, viss ir kārtībā, bet tad, kad kaut kur jābrauc un jāpalielina ātrums, motorā kaut kas sāk klabēt un brukt.


Kur slēpjas stenokardijas bīstamība?

Diemžēl jāatzīst, ka lielai daļai infarkta pacientu pirms tam bijusi stenokardija, kas nav laicīgi atpazīta un ārstēta. Tādi varēti būt pat 30–50% no visiem in­farkta pacientiem.

Problēma ir arī tajā, ka cilvēki to dažkārt neatpazīst un sāpes ignorē. Daudzi domā, ka problēmas ar sirdi ir, ja sāp tieši sirds apvidū kreisajā pusē, taču stenokardijas brīdinājuma signāli izpaužas kā sāpes aiz krūšu kaula – krūšu kurvja vidusdaļā. Un tad nereti domā, ka tas ir barības vads vai traheja pie vainas, vai ir kas apaukstēts. Dažreiz var arī nebūt nekādu simptomu, pat ne sāpes pie slodzes, un tad grūti konstatēt stenokardijas risku.

Tāpat stenokardija var būt arī netipiska, piemēram, sievietēm var būt atšķirīgi simptomi – elpas trūkums, žņaugšana sirds apvidū u. tml. Cilvēks arī visu dzīvi var nodzīvot ar stenokardiju, kamēr citam pēc dažām stenokardijas epizodēm jau var draudēt infarkts.


Kā tad būtu pareizi jārīkojas pacientam, kam ir aizdomas par stenokardiju?

Ja cilvēkam ir kādas no stenokardijai raksturīgajām sāpēm, tad noteikti vajadzētu vērsties pie sava ģimenes ārsta un izstāstīt par saviem novērojumiem. Ģimenes ārsts varēs attiecīgi novērtēt situāciju un noteikt nākamos ārstēšanās soļus. Šajā gadījumā ir būtiski noskaidrot pacienta sirds asinsvadu stāvokli. Pacientiem, kuriem ir aizdomas par stenokardiju, tiek veikta koronārā angiogrāfija, proti, tiek pārbaudītas sirds vainagartērijas, lai precīzi noteiktu aterosklerozes radītos bojājumus. Nereti pacientiem veicam veloergometriju, resp., analizējam izmaiņas elektrokardiogrammā, citus rādītājus tieši fiziskas slodzes laikā. Izmaiņas var norādīt uz sirds asinsvadu problēmām, kuras vienkāršā kardiogramma var neatklāt.


Kā tiek ārstēti stenokardijas pa­cienti?

Atkarībā no tā, kas tiek konstatēts tālākās pārbaudēs, tiek piemērota atbilstoša ārstēšana – vai tā ir invazīvā asinsvadu paplašināšana ar stenta implantāciju, medikamentoza terapija vai koronāro asinsvadu šuntēšanas operācija. Vēlos uzsvērt, ka stenokardija ir slimība, kuru var sekmīgi ārstēt, ja tā tiek savlaicīgi diagnosticēta. Pacienta dzīves kvalitāte ievērojami uzlabojas. Ielaistas stenokardijas problēmas un pārciesti miokarda infarkti prognozi krietni pasliktina.


Kas notiek ar pacientiem, kas netiek pietiekami ārstēti vai vispār neārstējas?

Es salīdzinātu neārstētu stenokardiju ar sēdēšanu uz pulvera mucas, kas var sprāgt uzreiz, var sprāgt vēlāk. Sekmīgai pacientu ārstēšanai ir nepieciešama arī pacientu līdzestība – ir jāievēro ārsta norādījumi un tiem jāseko. Ja ir izrakstītas zāles, tās ir jālieto, turklāt regulāri. Ja ir noteiktas dažādas pārbaudes, kas jāveic (slodzes testi, angigrāfija u. tml.), tad tās nevajag atlikt, bet savlaicīgi veikt.

Protams, nevar neredzēt problēmas ar veselības aprūpes pieejamību, tostarp garās rindas uz pārbaudēm un pie speciālistiem. Tāpat šobrīd valsts nekompensē vienai daļai stenokardijas pacientu medikamentus, kas tiem būtu nepieciešami, un kas varētu būtiski uzlabot ārstēšanās procesu un pacientu pašsajūtu, kā arī samazinātu stacionēšanās gadījumus. Ierastā terapija šai pacientu grupai nav piemērota, līdz ar to šīs zāles jāpērk pacientiem pašiem. Uzskatu, ka daudzus infarktus varētu novērst, ja tiktu savlaicīgi diagnosticēti priekšvēstneši, tostarp stenokardija, kā arī tie tiktu atbilstoši ārstēti.


Ko katrs varam ikdienā darīt profilaktiski, lai iespējami attālinātu vai novērstu stenokardijas un citu sirds slimību draudus?

Daudz tiek runāts un stāstīts par veselīgu dzīvesveidu – cik svarīgi ir pareizi ēst, daudz kustēties, kāpēc smēķēšana ir kaitīga utt. Taču es personīgi domāju, ka viens nepietiekami novērtēts, bet ārkārtīgi svarīgs risks ir psihoemocionāls stress. Tas nav normāli, ka daudziem jauniem cilvēkiem paaugstināts pulss ir ikdienas norma, jo cilvēks visu laiku ir tādā nemiera un paaugstinātas uzbudināmības stāvoklī – viss ir jāpaspēj, nedrīkst nokavēt, simtiem pienākumu un darbu, kas jāpaveic, ļoti ātrs dzīves temps. Paaugstināts stresa hormonu līmenis ilglaicīgi paātrina asinsvadu novecošanu, kropļojot to tonusu un veicina aterosklerozes veidošanos un holesterīna izgulsnēšanos.

Dzīves ilguma rādītāji uzlabojas visur attīstītajā pasaulē, arī Latvijā, un tas ir modernas ārstēšanas un profilakses nopelns. Tomēr ticu arī, ka vecmāmiņu, vectētiņu dzīves formula kopumā bija mierīgāka un rāmāka ikdiena, vairāk ieklausoties sevī. Iesaku katram regulāri atrast laiku un izrauties no pilsētas kņadas uz laukiem, padzīvot klusumā, izbaudīt dabas spēku. Un izvēlēties to, kas iekšējam mieram nepieciešams – kādam reliģiski rituāli, kādam joga un meditācija.

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.