Sirds mazspējas ārstēšanai svarīga ārsta un pacienta sadarbība

pavasaris-2016-sm

Sirds mazspēja ir hroniska saslimšana, kurai nepieciešama ārstēšana visa mūža garumā, tāpēc ir ļoti nozīmīga gan pacienta līdzestība ārstēšanās procesā, gan sadarbība ar savu ģimenes ārstu, kā arī nepieciešamības gadījumā – ar kardiologu.

Par sirds mazspēju

liga-kozlovska-foto

Intervija ar Līgu Kozlovsku

Dr., ģimenes ārste, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente

Kurus pacientus visbiežāk ap­draud sirds mazspēja?

Visbiežāk sirds mazspējas pacienti ir tie, kam ģimenes ārsti jau atklājuši hipertensiju vai koronāro sirds slimību. Galvenie simptomi, par ko sūdzas sirds mazspējas pacienti, ir elpas trūkums, nespēks, nogurums, potīšu tūska, sirdsklauves. Šie simptomi dažkārt var liecināt arī par citām problēmām, tāpēc ģimenes ārsta rokās ir pareizi noteikt šo simptomu iemeslus.


Vai ģimenes ārsts var pats diagnosticēt pacientam sirds mazspēju? Kādus izmeklējumus var veikt ģimenes ārsta praksē uz vietas?

Ja ir aizdomas par sirds mazspēju un uz to norāda arī vairāki simptomi, tas, ko parasti sākotnēji diagnosticē ģimenes ārsts, ir neprecizēta sirds mazspēja. Šo diagnozi nosaka saskaņā ar slimību klasifikatoru, jo, lai nonāktu līdz gala diagnozei – sirds mazspējai, parasti jāveic vēl virkne citu izmeklējumu.

Ja, apskatot pacientu, pirmajā reizē saprotam, ka ir aizdusa pie mazākām slodzēm, cenšamies izzināt, pie kādas slodzes aizdusa progresē, kā arī novērtējam sirds veselību konsultācijas laikā – izklausām, vai nav dzirdami pārsitieni, ritma traucējumi, izmērām asinsspiedienu.

Daļai pacientu vidējos gados parādās periodiskas galvassāpes, augsts asinsspiediens. Mēdz būt, ka sievietes sūdzas par elpas trūkumu, šausmīgu, paātrinātu sirdsdarbību, un izrādās, ka ir stipras mēnešreizes, kas beigušās ar kārtīgu dzelzs anēmiju. Nereti, izārstējot mazasinību, var izārstēt sirds mazspēju. Tāpat gadās, ka izrādās – pie vainas ir palēnināta vairogdziedzera darbība. Tad jāārstē arī šī slimība.


Vai pacientam, kam ir aizdomas par sirds mazspēju, uzreiz tiek sākta ārstēšana, lai mazinātu slimības attīstību?

Bieži sirds mazspēja attīstās tiem kardioloģiskiem pacientiem, kam jau ir zināms paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija vai konstatēti ritma traucējumi. Tad nepieciešams veikt korekcijas medikamentiem, ko pacients lieto asinsspiediena mazināšanai un/vai ritma uzlabošanai. Ja simptomiem pievienojusies arī tūska, tad terapijai pievienojam arī urīndzenošos līdzekļus.

Sirds mazspējas attīstību var izraisīt tas, ja pacients ir pārtraucis lietot kādus sev nozīmētos ārstēšanas līdzekļus, un slimība sākusi progresēt pati par sevi. Dažkārt pacientam parādījušies dažādi blakusfaktori – smagi apstākļi ģimenē, kas izraisījuši paniku un trauksmi, depresija, ko nedrīkst atstāt bez ievērības. Tāpat svarīgi ir pārbaudīt, vai nav vairogdziedzera darbības traucējumi.


Cik liela nozīme sirds mazspējas ārstēšanā ir pacienta sadarbībai ar ģimenes ārstu?

Sirds mazspēja ir nopietna slimība – tas būtībā ir sirds darbības traucējums – nespēja pilnvērtīgi apgādāt audus ar asinīm. Lai nodrošinātu sekmīgu ārstēšanos un mazinātu slimības attīstību, sirds mazspējas pacientiem ļoti svarīga ir līdzestība un sadarbība ar ģimenes ārstu. Veciem cilvēkiem, īpaši, ja viņi ir kopjami, tuvinieki parasti palīdz, viņi arī saņem sociālās aprūpes pabalstu. Es pati dodos arī mājas vizītēs pie īpaši smagiem sirds mazspējas pacientiem.

Mūsdienās ir pieejami gan dažādi izmeklējumi, gan pietiekami efektīvas ārstēšanas metodes, tajā skaitā mūsdienīgi medikamenti, kas mazina slimības riskus, uzlabo pacienta dzīves kvalitāti, veicina dzīvildzi un mazina hospitalizāciju biežumu.


Kādos gadījumos nepieciešamas kardiologa un citu speciālistu konsultācijas?

Lielu daļu izmeklējumu iespējams veikt ģimenes ārsta kabinetā. No manas pieredzes, pie kardiologa sūtu pacientu, kuram jau ir veikti vairāki izmeklējumi, gadījumos, kad pacientam ir pasliktinājies stāvoklis – sirds mazspēja progresējusi. Lai noteiktu piemērotāko ārstēšanu, es novērtēju pacientu subjektīvo un objektīvo stāvokli, uztaisu elektrokardiogrammu, ņemu vērā to, vai jau agrāk bijusi hipertensija, pārciests miokarda in­farkts, tāpat skatos lipīdu līmeni asinīs, holesterīna un cukura līmeni, hemoglobīna līmeni (lai noliegtu to, kas saistīts ar mazasinību), kā arī paskatos vairogdziedzera analīzes.

Lai noteiktu sirds mazspēju, ir pieejamas arī specifisku olbaltumvielu analīzes, taču tās ir diezgan dārgas (teju 20 eiro), un tās diemžēl neapmaksā valsts, tāpēc bez īpaša iemesla saviem pacientiem tās nenozīmēju.

Nosūtot pacientu uz ehokardiogrāfiju vai koronogrāfiju – kardiologs jau redz situāciju un dod savas rekomendācijas. Ja koronogrāfija uzrāda kādas problēmas, tad nepieciešama atkārtota novērošana. Kardiologa konsultācijas nepieciešamas pie nesakārtotiem ritma traucējumiem, kas ir ļoti grūti ārstējami, sevišķi, ja cilvēkam ir zems asinsspiediens. Ja ritms netiek regulēts, progresē sirds mazspējas simptomi. Savukārt, ja ir ļoti smaga sirds mazspēja ar nieru mazspēju, tad nepieciešamas abu speciālistu konsultācijas – gan kardiologa, gan nefrologa. Tāpat, ja pacientam ir metabolais sindroms, tad mēdz būt rezistence pret asinsspiedienu pazeminošiem līdzekļiem, un nevar pazemināt spiedienu zem 170 mmHg. Tāpat sirds mazspējas pacientam ir ļoti svarīga svara kontrole, pareizas devas urīndzenošiem medikamentiem.


Ar ko visbiežāk «grēko» paši pacienti?

Līdzās tradicionālajām pamatlietām – veselīgam uzturam un dzīvesveidam, kas ne vienmēr tiek ievērots, – dažkārt sirds mazspējas pacienti nodara pāri sev, nodarbojoties ar neadekvātām slodzēm, piemēram, korpulentas dāmas nodarbojas ar ūdens aerobiku, kas pats par sevi ir lielisks veids, kā uzlabot veselību, taču jāizvērtē, vai tik liela slodze būtu piemērota sirds mazspējas pacientiem. Sirds mazspējas pacientiem vairāk piemērota ir aktīva staigāšana, soļošana, pastaigas, un jāatceras, ka slodzi var palielināt pamazām.

Tāpat atgādinu pacientiem, ka nozīmētie medikamenti ir jālieto regulāri un nedrīkst pārtraukt tos lietot «uz savu galvu».


ginta_kamzola_foto

Intervija ar Gintu Kamzolu

Kardioloģe, Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja

Kāda ir kardiologa loma sirds mazspējas pacientu ārstēšanā?

Parasti pie kardiologiem uz konsultācijām tiek nosūtīti pacienti, kuriem nav skaidrs elpas trūkuma iemesls un nepieciešami tālāki izmeklējumi. Tāpat arī, ja ir veikti dažādi izmeklējumi un ģimenes ārsts vēlas saņemt konsultāciju par tālāko ārstēšanu. Pie kardiologa pacienti tiek nosūtīti arī gadījumos, kad nozīmētā terapija nav bijusi pietiekami efektīva.

Savukārt slimnīcā parasti nonāk pacienti, kuriem slimība ir progresējusi un izraisījusi sirds mazspējas dekompensāciju, kā arī pacienti, kas kaut kādu iemeslu dēļ pārtraukuši lietot medikamentus.


Kuros gadījumos pietiek ar ģimenes ārsta konsultācijām?

Parasti, ja diagnoze ir skaidra, pacients var turpināt slimības ārstēšanu, konsultējoties ar ģimenes ārstu. Taču, ja ir aizdomas, piemēram, par vārstuļu patoloģiju, pacientam jāveic papildizmeklējumi, lai precizētu tās smaguma pakāpi; ja ir aizdomas par koronāru sirds slimību – jāveic koronārā angiogrāfija, jo, iespējams, sirds artērijās nepieciešams implantēt stentus u. tml.

Kā jau zināms, visbiežākais iemesls sirds mazspējai ir koronārā slimība vai paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija. Ja galvenais iemesls ir hipertensija, tad jāārstē gan paaugstināts asinsspiediens, gan sirds mazspēja.

Ja pacienta stāvoklis pasliktinās, tad gan jāsūta pie kardiologa.


Kāpēc sirds mazspēja nereti tiek atklāta jau ļoti novēloti?

Nereti ārsti mēdz stereotipiski pieņemt, ka pacientam ir viena vai otra slimība, un nepamana, ka kādi simptomi varētu norādīt arī uz sirds mazspēju. Tā, piemēram, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) gadījumā tiek palaista garām sirds mazspēja. Nereti ārsti simptomus saista ar HOPS un tāpēc neveic papildu izmeklējumus.

Jau pirms 10 gadiem European Heart Journal tika publicēti interesanti dati. Šajā pētījumā tika analizēti 405 pacientu vecumā virs 65 gadiem izmeklējumu rezultāti. Visu pacientu diagnoze bija HOPS, un atbilstoši tai viņi pie sava ģimenes ārsta arī tika ārstēti. Taču veiktie izmeklējumi – krūšukurvja rentgenogramma, elektrokardiogramma, transtorakālā ehokardiogrāfija un plaušu funkcionālie testi – tīru HOPS diagnozi apstiprināja tikai 246 pacientiem. 50 pacientiem tika konstatēta arī sirds mazspēja, bet 33 pacientiem bija tikai sirds mazspēja, kas nozīmē, ka līdz šim viņi nebija saņēmuši atbilstošu ārstēšanu. Savukārt 128 pacientiem netika konstatēta ne HOPS, ne sirds mazspēja. Taču arī smaga HOPS var būt par iemeslu sirds mazspējas, īpaši labo sirds daļu mazspējas, attīstībai. Minētie dati skaidri parāda, ka precīzai diagnostikai ar simptomiem vien nepietiek.

Līdzīgus simptomus var radīt arī citas hroniskas plaušu slimības, endokrīnās sistēmas slimības, anēmija utt. Reiz stacionārā bija gadījums, kad, izmeklējot pacientu ar zināmu smagu sirds mazspēju, kurš bija stacionēts ar pieaugošu elpas trūkumu, tomēr izrādījās, ka šoreiz simptomus nosaka bronhiālās astmas paasinājums, nevis sirds funkcijas pasliktināšanās.

Tāpēc vēlos uzsvērt, ka sirds mazspējas simptomi ir nespecifiski, un vienmēr jāapsver arī citas diagnozes.


Ko pacienti var darīt savas veselības labā, lai pēc iespējas retāk nonāktu slimnīcā?

Gan mēs, kardiologi, gan ģimenes ārsti veicam pacientu izglītošanu. Ir svarīgi, lai pacients izprot, kas ir sirds mazspēja, lai zina, kādiem rādītājiem jāseko līdzi, tāpat, lai izprot medikamentu lietošanas nozīmi. Diemžēl nereti gadās, ka pacients pats «uz savu galvu» pārtrauc lietot zāles. Ja ir attīstījusies sirds mazspēja, tad jāsaprot, ka tā visbiežāk ir hroniska slimība, un tas nozīmē, ka…

…pacientam visu mūžu jāseko līdzi saviem riska faktoriem, tostarp pulsam, asinsspiedienam, svaram, kā arī jālieto nozīmētie medikamenti.

Savukārt ģimenes ārstiem ir svarīgi pievērst uzmanību pacientam nepieciešamo medikamentu mērķa devas sasniegšanai. Proti, kad sirds mazspējas pacients tiek izrakstīts no slimnīcas, viņam nozīmētās medikamentu devas nav tik lielas, cik nepieciešams, un tās vajag titrēt jeb palielināt. Medikamentu devas jāpalielina pakāpeniski, sākotnēji būtu ieteicams pie ģimenes ārsta vērsties reizi 2 nedēļās. Ģimenes ārsts novērtē pacienta stāvokli, pārbauda asinsspiedienu un pulsu, un, ja ārsts redz, ka pacienta stāvoklis ir stabils, bet ārstēšanas mērķi vēl nav sasniegti, medikamentu devu var paaugstināt. Pacientiem ar sirds mazspēju praktiski visos gadījumos jāmēģina sasniegt pulsu <70 reizēm minūtē. Pacientam jāzina, ka pēc izrakstīšanās no slimnīcas visbiežāk ir nepieciešams palielināt devu, un to var darīt kopā ar ģimenes ārstu.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā ir ļoti maz pacientu, kuri lieto optimālas devas. Tas ir atkarīgs no ģimenes ārsta. Ja ģimenes ārstam ir šaubas par devu, tad vajadzētu pacientu nosūtīt pie kardiologa.


Kādas pārbaudes nepieciešamas pacientam?

Ja pacients lieto optimālas devas, nav sūdzību un stāvoklis stabils, būtu labi aptuveni reizi gadā veikt ehokardiogrāfiju. Ja pacientam ir koronāra sirds slimība, implantēti stenti, regulāri jāveic arī slodzes testi, ja nepieciešams, dažkārt jāatkārto arī koronārā angiogrāfija. Ja simptomu pasliktināšanās gadījumā nav īsti skaidrs iemesls, arī nātrijurētiskie peptīdi, plaušu funkcionālie testi vai arī kādi citi izmeklējumi.


Kā jūs vērtējat ārstēšanās pieejamību pacientiem?

Diemžēl arī sirds mazspējas pacienti saskaras ar ierobežotajām kvotām uz konsultācijām un izmeklējumiem, tāpēc jāpiesakās ir ļoti laikus. Valsts gan piedāvā risinājumu – ja cilvēks netiek pie kāda konkrēta kardiologa uz izmeklējumu, to iespējams saņemt citā iestādē. Es uzskatu, ka šī sistēma būtu jāpilnveido, jo smagiem sirds mazspējas pacientiem un pacientiem, kuriem ir ievietota sirds resinhronizācijas ierīce, būtu svarīgi nonākt pie konkrētiem speciālistiem, kas viņus jau pazīst un var izmeklēt, zinot visu priekšvēsturi, kā arī sniegt atbilstošas konsultācijas. Domāju, ka šo jautājumu nepieciešams risināt valstiski, jo pacientu, kuriem ielikti šie sirds stimulatori, kļūst arvien vairāk.

Daļai pacientu ir grūti samaksāt līdzmaksājumus par ārstēšanos. Tāpēc pacienti dažkārt pārtrauc lietot medikamentus un pēc laika nonāk slimnīcā. Diemžēl katra hospitalizācija akūtas situācijas dēļ pasliktina pacienta stāvokli.

Izplatītākie sirds mazspējas simptomi ir:

  • pieaugoša tūska kājās, sākot no potītēm uz augšu;
  • elpas trūkums, nogurums un nespēks;
  • paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī.

Sirds mazspēja ir viens no nelabvēlīgākajiem sindromiem sirds un asinsvadu slimību grupā. Tā var attīstīties jebkuras laikus nediagnosticētas un neārstētas sirds slimības rezultātā, dažkārt sākuma stadijā tai var arī nebūt izteiktu simptomu.

Ieteikumi pacientiem, lai uzlabotu ārstēšanās rezultātus:

  • Jāsaprot, ka pārsvarā tā ir hroniska slimība, kas prasa atbildību no paša
  • Ir jāseko līdzi, vai tiek lietotas atbilstošas medikamentu devas
  • Jāseko līdzi pulsam, asinsspiedienam, svaram, holesterīnam
  • Jāievēro veselīgs dzīvesveids un mērenas fiziskas slodzes
  • Lai izvairītos no komplikācijām, jāvakcinējas pret gripu
  • Ja stāvoklis pasliktinās, jāvēršas pie ārsta, nevis jāgaida, kad stāvoklis kļūst kritisks!

Ieteikumi ģimenes ārstiem sirds mazspējas ārstēšanas uzlabošanai:

  • Atcerieties, ka jau zināmam sirds mazspējas pacientam var būt arī citas slimības!
  • Pievērsiet lielāku uzmanību pacientiem, kuri ārstē HOPS!
  • Centieties sasniegt medikamentu mērķa devas, atbilstoši sirds mazspējas ārstēšanas vadlīnijām!
  • Regulāri pārbaudiet pacientiem nieru funkciju un kālija līmeni asinīs!
  • Pārbaudiet digoksīna līmeni asinīs (pacientiem, kas lieto šo medikamentu)!
  • Augsta riska pacientiem vai tiem, kas tikuši atkārtoti stacionēti, reizi gadā vajadzētu veikt ehokardiogrāfiju!

no_author_foto

Intervija ar Māru Elberti

Sirds mazspējas paciente (72 gadi, sirds mazspēja jau vairāk nekā 10 gadus)

Kā uzzinājāt, ka jums ir sirds mazspēja?

Kad ar ātro palīdzību tiku atvesta uz slimnīcu, kur tika uztaisīta ehokardiogrāfija. Kādu laiku pirms tam jau bija slikta pašsajūta – elpas trūkums, aizdusa, bija grūti paiet garākus gabalus.


Vai pirms tam ar ģimenes ārstu konsultējāties par simptomiem?

Godīgi sakot, nevēlējos apgrūtināt ārsti, likās, ka šie simptomi ir maznozīmīgi. Tagad saprotu, ka vajadzēja sirds veselībai pievērst nopietnāku uzmanību, lai izvairītos no sekām.


Kāda ir jūsu sadarbība ar speciālistiem šobrīd?

Tā kā man tika ievietots sirds stimulators, es regulāri dodos pārbaudīt gan ierīci, gan reizi gadā veicu ehokardiogrammu pie kardiologa, tāpat regulāri apmeklēju ģimenes ārstu.


Kā sirds mazspēja ir mainījusi jūsu ikdienu?

Katru dienu cenšos nostaigāt 3–4 kilometrus, sekoju līdzi uzturam – neēdu treknu, sāļu ēdienu. Tāpat ikdienā sekoju līdzi tūskai, elpas trūkumam. Zāles, ko ārsts ir nozīmējis, lietoju regulāri – gan sirds darbības uzlabošanai un asinsvadiem, gan urīn­dzenošos medikamentus u. c.

Tomēr joprojām cenšos baudīt dzīvi, man ļoti patīk ceļot – tas mani iedvesmo un sniedz lielu dzīves sparu. Labprāt kopā ar vīru dodamies tālos ceļojumos, tajā skaitā uz eksotiskām valstīm kā Taizeme, Malaizija, Kenija.


Kāds ir jūsu ieteikums citiem pacientiem?

Noteikti jākonsultējas ar ārstu, un, ja ārsts izrakstījis zāles, tās nedrīkst pārtraukt lietot. Tāpat jāpievērš uzmanība veselīgam dzīvesveidam, atsakoties no kaitīgiem ieradumiem. Un jābūt pozitīviem, neskatoties ne uz ko!

Lasiet arī:

Komentāri: 2

  1. harijs saka:

    kur var veikt ehokardiografiju

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.