Stenti glābj pacientus no infarkta un būtiski uzlabo dzīves kvalitāti

mm

Kārlis Trušinskis

Dr. med., P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs, Rīgas Stradiņa universitātes docents

pavasaris-2017-stents

Statistika liecina, ka saslimstība un mirstība no miokarda infarkta Latvijā samazinās. To ir veicinājusi cilvēku pieaugošā izpratne par sirds slimībām, kā arī medicīnas un tehnoloģiju radīto iespēju efektīvs izmantojums. Viena no šādām tehnoloģijām ir asinsvada metāla protēzīte jeb stents, ko izmanto asinsvadu paplašināšanā. Pateicoties tam, ir iespējams novērst kritiskas situācijas, laikus paplašinot sašaurināto asinsvadu. Plašāk par stentiem un to nozīmi sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā un profilaksē stāsta PSKUS invazīvais kardiologs, RSU docents Kārlis Trušinskis.

Neatkarīgi no vecuma visiem svarīgi atcerēties – lai samazinātu aterosklerozes risku, ir svarīgi rūpēties par savu sirds veselību – gan pievēršot uzmanību veselīgam dzīvesveidam, gan regulāri veicot profilaktiskas pārbaudes

Ateroskleroze ir nenovēršams pro­cess, kas attīstās cilvēkam visas dzīves garumā. To var veicināt gan iedzimtība, gan arī dzīvesveids. Pēdējos gados palielinājies gan gados jaunu pacientu, gan arī pacientu jau ļoti cienījamā vecumā skaits. Pirmais liecina par to, ka gados jaunāki cilvēki bieži vien cieš no neveselīga dzīvesveida, savukārt gados vecu pacientu īpatsvara palielināšanās saistāma ar to, ka, pateicoties modernai medicīniskajai aprūpei, to skaitā stentēšanas procedūrām, šie pacienti nodzīvo daudz ilgāk. Jaunākajam pacientam manā praksē, kam bija nepieciešams ievietot stentu, bija 22 gadi, bet vecākajam – 97 gadi.

Kādos gadījumos nepieciešami stenti?

Kad cilvēkam sāk parādīties nopietnas sirds problēmas, kas visbiežāk var izpausties kā stenokardija, tikai ar dzīvesveida korekcijām diemžēl būs par maz. Tipiskai stenokardijai raksturīgas žņaudzošas sāpes krūšukurvja vidū (“šlipses apvidū”), kas ilgst vairākas minūtes, parādās fiziskas slodzes laikā, bet tās atvieglo atpūta vai nitroglicerīns. Tas ir bīstams signāls, ko nedrīkst ignorēt un noteikti jāvēršas pie sava ģimenes ārsta. Ārsts veiks attiecīgus izmeklējumus, piemēram, elektrokardiogrammu, un nepieciešamības gadījumā nosūtīs uz koronarogrāfiju – sirds asinsvadu zondēšanu. Šī ir invazīva procedūra, kuras veikšanai nav vajadzīga vispārēja narkoze. Pietiek ar vietējo anestēziju rokas vai cirkšņa artērijas punkcijas vietā.

Veicot šo izmeklējumu, ārsti pievērš uzmanību tam, vai ir attīstījusies ateroskleroze un vai ir nozīmīgi sašaurinājumi koronārajās sirds artērijās jeb vainagartērijās (tās kā vainags apliec sirdi un apasiņo sirds muskuli). Tālākais ārstēšanās lēmums tiek pieņemts, detalizēti izvērtējot pacienta situāciju – ņemot vērā viņa sūdzības, papildizmeklējumus (veloergometrijas, ehokardiogrāfijas u. c. rezultātus) un sirds–asinsvadu zondēšanā atklāto asinsvadu sašaurinājumu anatomiju.

Pamatā sirds artēriju aterosklerozes gadījumā izvēlas šādu ārstēšanu:

  • medikamentoza ārstēšana;
  • invazīva stentēšana vai stenta ievietošana (medicīniskais nosaukums perkutāra koronāra intervence PKI);
  • ķirurģiska sirds–asinsvadu šuntēšanas operācija.

Ir situācijas, kurās pietiek tikai ar medikamentozo ārstēšanu vien, bet stenta ievietošanai un ķirurģiskai šuntēšanai vienmēr paralēli nepieciešama arī medikamentoza terapija!

Kas ir stents, un kādas ir tā funkcijas organismā?

Stents ir asinsvada metāla protēzīte, ko ievieto sašaurinātajā asinsvada vietā, lai pasargātu to no atkārtotas sašaurināšanās. Atkarībā no nepieciešamības un asinsvada sašaurinājuma ārsts izmanto pacientam piemērotāko stentu. Pasaulē pieejami vairāki stentu veidi:

  • Metāla stenti – tos izmanto arvien retāk, jo aizstāj ar mūsdienīgākiem risinājumiem, kam ir mazāks atkalsašaurināšanās un nosprostošanās risks.
  • Ar zālēm pārklātie (pildītie) stenti – visbiežāk lietotie, kuru izdalītais medikaments pasargā no šūnu vairošanās un ieaugšanas stentā. Šiem stentiem ir pierādīts ļoti zems atkalsašaurināšanās risks. Tādā veidā pacients ir pasargāts no atkārtotas nokļūšanas slimnīcā un tiek novērsta atkārtotas sirds–asinsvadu stentēšanas nepieciešamība.
  • Ar zālēm pārklāti bioabsorbējošie stenti – tie pilda karkasa jeb režģa funkciju 6 līdz 18 mēnešus, kuru laikā tie pilnīgi uzsūcas un asinsvads sadzīst. Pēc šo stentu uzsūkšanās var atjaunoties asinsvada dabiskā spēja sašaurināties un paplašināties.

Pasaulē tiek izmantoti polilaktīda stenti un inovatīvie magnija bioabsorbējošie karkasi. Ideāla karkasa uzdevums ir noturēt asinsvadu atvērtu tik ilgi, kamēr tas sadzīst. Pēc vairāk nekā 18 gadu pētnieciskā darba ir radīts materiāls un ierīce, kas to spēj paveikt – ar zālēm pārklāts karkass no metāla (magnija sakausējuma). Magnijs ir dabiski sastopams elements cilvēka organismā, vienā karkasā magnija daudzums ir apmēram 10 mg (vienā minerālūdens pudelē – apmēram 25 mg). Gada laikā 95% no magnija karkasa uzsūcas. Līdz šim veiktajos klīniskajos pētījumos nav novērota magnija karkasu nosprostošanās ar asins trombiem.

Kā noris procedūra?

Angioplastiju jeb stenta ievietošanu veic invazīvi vietējā anestēzijā caur rokas (radiālo) vai cirkšņa (femorālo) artēriju. Procedūra sākas ar artērijas punkciju. Tad pa īpašu zondi sašaurinātajā sirds asinsvadā tiek ievadīts balona katetrs. Balonu novieto sašaurinājuma vietā un uzpūš. Inflācijas ilgums var būt no 15 sekundēm līdz pat 3 minūtēm. Visbiežāk ar balonu paplašinātajā vietā (vai arī bez iepriekšējas balona inflācijas) ievieto stentu.

Pēc procedūras pacients tiks novērots 8–48 stundas. No slimnīcas pacientu izrakstīs nākamajā vai aiznākamajā dienā, bet dienas stacionārā veiktās procedūras gadījumā reizēm tās pašas dienas vakarpusē.

pavasaris-2017-stenta-shema-lv

Kas jāņem vērā pirms un pēc procedūras?

Pirms procedūras pacientu informēs par tās norisi, kā arī par to, kas būtu jāievēro. Būtiski ir atcerēties – lai arī procedūra ir invazīva, pirms tās nedrīkst ēst un dzert 4–6 stundas! Iepriekšējā dienā ir ieteicams normāli paēst un uzņemt šķidrumu pietiekamā daudzumā.

Ļoti svarīgi – pacients nedrīkst pārtraukt lietot savus medikamentus, un tie ir jāieņem kā parasti (kā ārsts nozīmējis). Vienīgais izņēmums ir asinsšķīdinošie medikamenti jeb antikoagulanti. Turpretī aspirīna lietošana nav jāpārtrauc. Tāpat īpaša uzmanība jāvelta arī cukura diabēta ārstēšanā lietotajām zālēm. Tāpēc par šiem un citiem medikamentiem noteikti jākonsultējas ar ārstu.

Pirms procedūras noteikti jāinformē ārsts par alerģijām un citām saslimšanām.

Stenti akūtās situācijās

Pacientiem, kurus nogādā slimnīcā ar miokarda infarktu vai progresējošu stenokardiju, sirds asinsvadu zondēšanu esam gatavi veikt nekavējoties. Konstatējot kritisku asinsvada slēgumu vai sašaurinājumu, tiek veikta tūlītēja stenta ievietošana un asinsrites plūsmas atjaunošana. Šādās situācijās stents spēj pasargāt sirds muskuli no bojāejas, stabilizēt pacienta sirdsdarbības ritmu un pasargāt no aritmijām, kā arī samazināt sirds mazspējas attīstības risku nākotnē.

Kā sadzīvot ar stentu?

Pateicoties stenta ievietošanai, tiek novērsti izteikti sirds–asinsvadu sašaurinājumi, tāpēc pazūd stenokardijas sūdzības un daudzos gadījumos cilvēks tiek pasargāts no miokarda infarkta nākotnē. Jau neilgu laiku pēc stenta ievietošanas pacients faktiski var atgriezties savās ikdienas gaitās un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Lai stents pildītu savu funkciju, neslēgtos un lai nerastos atkārtoti infarkta draudi, svarīgi:

  • Ievērot veselīgu dzīvesveidu (veselīgs uzturs, fiziskas aktivitātes, atsacīšanās no kaitīgiem ieradumiem, stresa mazināšana u. tml.).
  • Regulāri pārbaudīt veselību pie ārsta (pēc stenta ievietošanas jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kā arī jāveic regulāras sirds veselības pārbaudes pie kardiologa, piemēram, veloergometrija).
  • Lietot medikamentus

Tas ir ļoti svarīgi, lai novērstu trombu veidošanos, stentu aizaugšanu un samazinātu infarkta risku. Pēc stenta ievietošanas jālieto divi asinsšķīdinoši medikamenti – aspirīns mazās devās, plus kāds no papildu medikamentiem (klopidogrēls vai tikagrelors). Otra ļoti svarīga medikamentu grupa ir pretholesterīna zāles. Ar reklāmās slavētajām pārtikas piedevām vien te noteikti nebūs līdzēts! Un ne mazāk svarīgi – sakārtot asinsspiediena un pulsa rādītājus. Ja tie tiks atstāti novārtā, slimība progresēs daudz biežāk.

Lasiet arī:

1 komentārs

  1. Olga saka:

    Pēc stenta ievietošanas pagāja 45 dienas-eju 2 xnedēļā vingrot smagākos vingrojumus nepildu jūtos 75 gados normāli Paldies Stradiņu kolektīvam un dakterim JEGOROVAM vēlētos zināt cik sarežģītus vingrojumus drīkstu veikt

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.