Veselības ministre Anda Čakša: rūpes par veselību ir jāliek augstā vietā

anda-cakse-foto

Intervija ar Andu Čakšu

Veselības ministre

rudens-2016-anda-caksa

Jau vairākus mēnešus varam sekot līdzi veselības ministres Andas Čakšas enerģiskajai cīņai par veselības finansējuma palielināšanu un centieniem sakārtot veselības aprūpi. Līdzās aktivitātēm varas gaiteņos ministre nākusi klajā ar ierosinājumu krietni samazināt smēķēšanu valstī, tā vietā rosinot iedzīvotājus pievērsties veselīgām nodarbēm.

Lai noskaidrotu, kā ministre pati rūpējas par savas sirds veselību un uz kādiem uzlabojumiem veselības aprūpē var cerēt sirds un asinsvadu slimību pacienti, aicinājām viņu uz sarunu.


Kā jūs ikdienā rūpējaties par savu sirds veselību?

Atzīšos, ka pēdējo divu mēnešu laikā nav bijis pietiekami daudz laika, lai ikdienā parūpētos par sirds veselību. Tomēr es ik dienu 60 minūtes skrienu uz trenažiera. Tāpat cenšos ēst veselīgi un nelietot uzturā sāli, sekoju līdzi šķidruma uzņemšanai.

Vasaras laikā iespēju robežās peldos atklātajās ūdens tilpnēs, bet ziemas periodā nedēļas nogalēs apmeklēju baseinu. Tā kā man ir deviņus gadus vecs puika, kurš ir jāradina pie sporta, tad nav labākas motivācijas, kā darīt to kopā ar viņu!

Agrāk smaidīju par draugiem, kas bija aizrāvušies ar nūjošanu, taču tagad arī pati nūjoju.


Kādus ēdienus var atrast jūsu ēdien­kartē?

Es divus gadus no uztura biju izslēgusi gaļu, taču tieši šobrīd man ir pilnīgi fiziska vajadzība ēst gaļu. Es klausu savam organismam, ja tas kaut ko prasa, tad es to arī lietoju. Cenšos ievērot arī Vidusjūras diētas principus – ēdu daudz dārzeņu, arī zivis. Rītu sāku ar auzu pārslu biezputru. Darba grafika dēļ šobrīd lielākā ēdienreize ir vakariņas, taču cenšos sakārtot savu dienu tā, lai izdotos paēst arī normālas pusdienas.


No kādiem ēdieniem un produktiem izvairāties?

Domājot par sirds veselību, apzināti izvairos no piena taukiem – krējuma, trekna piena, reizēm arī siera. Pārsvarā lietoju vājpiena produktus. Atturos no saldumiem, balto miltu produktiem, rauga. Reizi pa reizei gan atļaujos uzēst kādu gabaliņu šokolādes.


Vai vienmēr esat centusies ievērot veselīgu dzīvesveidu?

Sportiskās aktivitātes man vienmēr bijušas svarīgas pašsajūtas dēļ. Pie ēšanas arī esmu piedomājusi, taču īpašu uzmanību veselīgam uzturam pievēršu pēdējos 10 gadus.


Kā jaunais darbs ir mainījis jūsu dienas režīmu?

Ir grūtāk atrast laiku sporta aktivitātēm, tāpēc tās ir ļoti laikus jāsaplāno. Darbs negatīvi ietekmējis ēšanas paradumus – nesanāk laika regulārām maltītēm.


Nereti ministri un valsts vadītāji atzīst, ka strādā tik daudz, ka miegam nesanāk vairāk par 4–5 stundām, taču pietiekams miegs (vēlams, 8 stundas) pozitīvi ietekmē ne tikai izskatu un pašsajūtu, bet arī sirds veselību. Vai jums izdodas atrast laiku veselīgam naktsmieram?

Es laikus eju gulēt un agri no rītiem ceļos. Sekoju līdzi tam, lai miegam sanāktu atvēlēt 8 stundas, jo citādi zūd darba efektivitāte, mazinās kognitīvās funkcijas.


Kā jūs tiekat galā ar stresu, kas mūsdienās ir nopietns sirds un asinsvadu slimību riska faktors? Kā saspringtajā dienas grafikā izdodas saglabāt mieru?

Man daudz palīdz skriešana, regulāras sportiskās aktivitātes. Tāpat man ļoti daudz dod meditācija, kam veltu katru rītu 20 minūtes. Tā ir tāda pilnīga iekšējās pasaules sakārtošana. Man bija iespēja savulaik, mācoties veselības menedžmentu, vienas lekcijas ietvaros iepazīties ar Singapūras medmāsu ikdienas rituālu – katru dienu viņas sanāk kopā un nodarbojas ar tā saucamo mindfulness thinking. Tās ir 10–15 minūtes, kurās ir iespēja pabūt šeit un tagad, izvērtēt mierīgi situāciju no malas un atslābināties. Tā ir nopietna prakse, kas uzlabo arī darba efektivitāti. Agrāk pati esmu nodarbojusies ar cigun un apguvu dažus vingrinājumus, kas joprojām palīdz. Tāpēc nav jālieto zāles.


Vai jūs zināt savu pulsu un asinsspiedienu?

Jā, man šie abi rādītāji ir normāli. Tā kā manai mammai ir paaugstināts asins­spiediens, tad, regulāri pie viņas aizbraucot, arī pati veicu “kontrolmērījumus”, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. Es domāju, ka tas ir arī pateicoties regulārām sportiskajām aktivitātēm. Nesen veicu veselības pārbaudi, kuras ietvaros tika pārbaudīts arī holesterīna līmenis – arī tas bija normas robežās.


Vai regulāri ejat pie ārsta, lai profilaktiski pārbaudītu veselību?

Neeju biežāk kā reizi gadā. Galvenokārt pie ģimenes ārsta iegriežos, kad tas nepieciešams bērnam.


Kas ir jūsu labsajūtas formula? Kā jūs atslēdzaties no ikdienas “trokšņiem”?

Es dodos uz laukiem. Man ir svarīgi, ka varu atslēgties no darba vismaz nedēļas nogalē. Uzskatu, ka, lai labi varētu strādāt, nepieciešams arī no darba atslēgties.


Vai jums tas izdodas? Vai TV ziņas un portāli ik uz soļa neatgādina par darbu?

Kopš es esmu politikā, cenšos ziņas apzināti neskatīties – es paļaujos uz saviem padomdevējiem, kas mani katru dienu informē par svarīgo un aktuālo. Citādi mediju telpa bieži vien tiešām rada liekus satraukumus.


Vai sanācis šogad arī pasēņot?

Jā, jau divas reizes izdevās.


Lai arī nozare, kuru esat drosmīgi uzņēmusies vadīt, ir izaicinājumiem pilna, no jums staro miers un pārliecība. Kā jums tas izdodas? Kur rodat enerģiju?

Tā ir tā meditācija un spēja pārslēgties starp dažādām lietām. Kad ilgstoši bijušas sarunas ar cilvēkiem, varu pārslēgties uz fizisko aktivitāti, pēc tam varu palasīt. Būtiski ir mainīt aktivitātes.


Pēdējā laikā daudz tiek runāts par to, cik svarīgi sievietēm veikt vēža skrīningu, lai laikus pamanītu un uzsāktu ārstēšanos. Taču sievietes (arī vīriešus) apdraud arī sirds un asinsvadu slimības, kas, laikus atklātas, var tikt sekmīgi ārstētas. Kā jūs domājat, vai Latvijas sievietes pietiekami seko līdzi savai sirds veselībai?

Es kādreiz smējos, ka kapā neviens savas prezentācijas nepaņems līdzi. Man patīk, ja ir darba kultūra un cilvēki apzinīgi dara savu darbu, taču uzskatu, ka rūpes par veselību ir jāliek augstākā vietā. Piemēram, kampaņa par vēža skrīningu balstās uz emocionālo vēstījumu, ka sievietēm ir bērni, kuriem jāpalīdz uzaugt, sieviete ir vajadzīga ģimenei un valstij. Reizēm mums visām ir tas teicamnieces sindroms visu izdarīt labi darbā un mājās, bet beigās aizmirstam pašas par sevi – tas ir – gan aiziet uz šo skrīningu, regulāri apmeklēt ārstu un pārbaudīt veselību, veltīt sev kaut divas stundas vakarā, lai kaut palasītu grāmatu un atpūstos.

Reizēm mums visām ir tas teicamnieces sindroms visu izdarīt labi darbā un mājās, bet beigās aizmirstam pašas par sevi


Kā jūs raugāties uz Latvijas iedzīvotāju veselības paradumiem?

Jāatzīst, ka modē ir ēst veselīgi, nesmēķēt, sportot. Sabiedrībā ir mainījusies attieksme pret šīm lietām. Daži smēķētāji pat atzinuši, ka šobrīd ir kauns iet pa ielu un smēķēt. Tas jau ir viens liels solis pretī tam, lai šie paradumi sabiedrībā mainītos. Tāpat ir ar veselīgo ēšanu. Četrdesmit un piecdesmitgadniekiem ir daudz grūtāk mainīt savus ēšanas un dzīvesveida paradumus. Taču vecāki bērniem rāda piemēru – ja bērnam priekšā nestāvēs kečups vai čipsi, viņš nemaz tādus neiemācīsies ēst. Piemēram, es savam dēlam no mazotnes devu ēdienu praktiski bez sāls, tāpēc viņam arī to nemaz neprasās, un daudzi neveselīgi ēdieni viņam šķiet pārāk sālīti. Svarīgi, ka rādām jauniešiem savu paraugu – kādu to pamatu ieliekam, tādi arī viņi aug.

Tagad arī daudz par to runā, ka uzturam jāpievieno mazāk sāls, jāizvairās no e-vielām, esmu pamanījusi, ka cilvēki veikalos lasa produktu aprakstus un skatās līdzi, ko pērk.


Kā jums šķiet, vai cilvēki arī apzinīgāk iet pie ārsta?

Mēs gribētu, lai cilvēks reizi gadā aizietu pie sava ģimenes ārsta, arī tad, ja viņš nav slims. Diemžēl sistēma ir tāda, ka ģimenes ārsti strādā ļoti saspringtā režīmā, un viņiem ir maz laika vienkārši aprunāties ar cilvēku, kas ir vesels. Tai, protams, būtu jābūt svarīgai ģimenes ārsta funkcijai – pakonsultēt arī par profilaksi, ieteikt, kādas izmaiņas vajadzētu ieviest dzīvesveidā un uzturā, taču īsajā vizītē tam ne vienmēr pietiek laika.


Kādā veidā tad šo pacientu sadarbību ar ģimenes ārstu varētu uzlabot?

Mums jāsakārto sistēma tā, lai ģimenes ārsts justos labāk un tiktu novērtēts. Pirmkārt, te ir runa par finansējumu, tāpat par apmācībām, lai uzlabotu zināšanas par to, kurām slimībām svarīgi pievērst uzmanību. Tāpat būtiski ir izveidot skaidrus algoritmus, ko darīt ar veselo cilvēku un ko ar to, kam ir kādas slimības simptomi. Šobrīd mēs strādājam pie onkoloģisko slimību algoritmiem, un es domāju, ka šādus pašus algoritmus vajadzētu izstrādāt arī kardioloģisko slimību risku noteikšanai. Nepietiek ar to, ka ir kādi algoritmi plauktā, svarīgi, lai tie tiktu arī reāli izmantoti praksē. Iespējams, šie algoritmi ir jāuzlabo vai jāvienkāršo, piemēram, jāatstāj 10 punkti, kas vienmēr jāpaprasa pacientam par sirds asinsvadu slimībām. Tālāk jau vajadzētu būt skaidram algoritmam, kā rīkoties, ja ir aizdomas par to vai citu saslimšanu. Tāpat šādi algoritmi palīdzētu arī pacientam uzdot jautājumus par savu veselību. Sadarbība ar ģimenes ārstu ir divvirzienu ceļš!


Pirms vairākiem gadiem tika izstrādāts Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plāns, kurā diezgan detalizēti tika runāts, kā mazināt riska faktorus un veicināt ārstēšanās pieejamību, lai mazinātu saslimstību un mirstību no šīm slimībām. Vai plānojat pie šī dokumenta atgriezties?

Noteikti jāatgriežas pie šī plāna, un tas ir jāiedzīvina. Sirds un asinsvadu slimību jomā ir daudz lietas, kuras vajadzētu uzlabot, tāpēc pie šiem jautājumiem noteikti strādāsim. Tāpat svarīgi sakārtot primāro aprūpi, jo, kā zināms, daudzas sirds un asinsvadu slimības var novērst un sekmīgi ārstēt sadarbībā ar ģimenes ārstu, strādāsim arī pie rindu samazināšanas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem.

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.